Igaunijas iedzīvotāju atbalsts bruņotai pretošanās kustībai joprojām ir vairāk nekā 80%. Un vairāk, nekā 60% iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt valsti, liecina jauns Aizsardzības ministrijas pasūtīts pētījums.
“Gatavība un motivācija ir ļoti svarīgas valsts drošības nodrošināšanai, tāpēc esmu gandarīta, ka šie rādītāji ir tik augsti. It īpaši rezervistu vidū, kas veido lielāko daļu mūsu aizsardzības spēku,” iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja Aizsardzības ministra vietniece Sūzena Lilleväli.
Vairāk nekā 60% iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt valsti: 12% būtu gatavi aktīvai militārajai aizsardzībai, 22% – palīgaizsardzībai (piemēram, aizmugures apsardzes atbalstam un loģistikai) un 26% – nemilitārajai aizsardzībai (piemēram, medicīnai un evakuācijas organizēšanai).
Turklāt 81 respondents atbalsta bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā.
“Šie ir ļoti daudzsološi skaitļi, ņemot vērā, ka kara laikā mūsu Aizsardzības spēkos būtu 44 000 cilvēku jeb tikai 6% no strādājošo iedzīvotāju skaita,” atzīmēja Lilleväli.
Militārā dienesta nepieciešamību atbalsta 87% respondentu, kas ir par 1% vairāk nekā 2023. gada aptaujā. Lielu atbalstu (86%) guvuši arī rezerves spēki, un aicinājumu rezerves spēkiem piedalīties mācībās atbalsta 79% iedzīvotāju.
Iedzīvotāji plaši atbalsta arī citus aizsardzības aspektus: 76% iedzīvotāju atbalsta gaisa spēku sabiedroto mācības, 74% – militāro uniformu valkāšanu sabiedrībā, 72% – Aizsardzības spēku tehnikas pārvietošanos, 70% – Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, 69% – militārās mācības respondenta teritorijā un 56% – poligonu paplašināšanu.
Dezinformācijas izplatīšana un kiberuzbrukumi joprojām uzskatāmi par galvenajiem drošības apdraudējumiem, attiecīgi 86% un 84% respondentu. Ja 2023. gadā tikai 29% respondentu uzskatīja, ka pret Igauniju iespējams liela mēroga militārs uzbrukums, tad kopš tā laika šis rādītājs ir pieaudzis līdz 39%.
“Cilvēkiem ir paaugstināta riska izjūta, taču ir vērts atzīmēt, ka viņi joprojām tikpat lielā mērā uzticas aizsardzības un drošības iestādēm, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu gan drošības izjūtu, gan valsts spēju sevi aizsargāt,” sacīja Lilleväli.
Uzticamākās iestādes ir Glābšanas pārvalde (97%), Policijas un robežsardzes pārvalde (86%), Aizsardzības spēki (80%) un Aizsardzības līga (76%).
“Priecē arī tas, ka lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju – proti, četri no katriem pieciem – novērtē ne tikai mūsu pašu valsts aizsardzības organizācijas, bet arī attiecības ar mūsu sabiedrotajiem, kas ir viens no mūsu aizsardzības spēju pīlāriem,” piebilda Lilleväli.
Igaunijas dalību NATO un sabiedroto spēku klātbūtni valstī atbalsta attiecīgi 80% un 79% iedzīvotāju. Turklāt 94% respondentu vecumā no 15 līdz 19 gadiem atbalsta Igaunijas kā NATO dalībvalsts statusu, un šī bija pirmā aptauja, kurā šajā vecuma grupā vispār netika reģistrēti iebildumi pret Igaunijas dalību aliansē.
Šo pētījumu Aizsardzības ministrijas interesēs 2024. gada martā un aprīļa sākumā veica Eesti Uuringukeskus OÜ. Izlasē tika iekļauti Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kopumā aptaujājot 1200 cilvēku.
