Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īsteno iedzīvotāju informēšanas kampaņu par gaisa piesārņojuma avotiem un to mazināšanu pilsētvidē ar mērķi izglītot iedzīvotājus par ilgtermiņa rīcībām valsts un pašvaldību līmenī, kā arī par individuālām darbībām, lai piesārņojumu mazinātu.
Ar vides un veselības ekspertu tiešsaistes diskusiju* 19.oktobrī tika atklāta informatīvā kampaņa “Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!”. Diskusijā eksperti runāja par būtiskajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijas pilsētvidē – apkuri un transportu, un to, kā pareizi ekspluatējot krāsnis, iespējams mazināt gaisa piesārņojumu.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: “Ministrijas izstrādātā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna** mērķis ir samazināt kopējo gaisa piesārņojumu Latvijā, it sevišķi smalko putekļu jeb PM daļiņu piesārņojumu pilsētvidē. Lai to panāktu, gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā ietvertas gan jaunas prasības, gan stigrāki kontroles mehānismi. Plānā būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, lai izstrādātu attiecīgajai pilsētai labākos risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanā. Savukārt iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētvidē un privātmājās ar individuālo apkuri, ir jāizprot, kā veidojas gaisa piesārņojums no nepareizi ekspluatētas apkures iekārtas. Pareizi ekspluatējot un tīrot apkures iekārtas, uzstādot apkures filtrus, vai uzlabojot krāšņu kvalitāti, var būtiski mazināt gaisa piesārņojumu. Tāpat ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas – tuvāko divu gadu laika iedzīvotājiem tiks piedāvāts valsts līdzfinansējums apkures iekārtu nomaiņai uz moderniem apkures katliem.”
Gaisa kvalitātes mērījumi norāda – gaisa piesārņojums dažviet Latvijā ir augsts un tas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību. Galvenie gaisa piesārņojuma PM2.5 smalko daļiņu avoti Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (mazie uzņēmumi, veikali u.c. pakalpojumu sniedzēji), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei (59%), lielie enerģijas ražotāji (13%) transports (5%). Savukārt pilsētvidē smalkās daļiņas vairāk attiecināmas uz visa veida sadegšanas procesiem, t.sk. malkas un šķeldas dedzināšana, transporta izplūdes gāzes u.c., bet rupjo daļiņu (PM10) emisijas visbiežāk saistītas ar riepu un asfalta seguma nodilumu, smilts un augsnes daļiņām, būvniecības darbiem u.c. Piemēram, 2018. gadā lielākie PM2.5 emisiju avoti bija ēku apkure ar malku un šķeldu (mazās sadedzināšanas iekārtas komerciālajā un sabiedriskajā sektorā un mājsaimniecībās), kas radīja ap 60% no kopējām PM2.5 emisijām.
Ņemot vērā, ka rūpniecībā un uzņēmumos izmantotajām iekārtām ir stingri nosacījumi un to darbība tiek regulēta, kopumā tie rada mazāku piesārņojumu, kā mājsaimniecībās izmantotās iekārtas, kur šāda uzraudzība un prasību nav. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone diskusijā norādīja, ka aukstā sezonā pie pazeminātas gaisa temperatūras, kad notiek intensīvāka apkure, gaisā novērojams sēra dioksīda piesārņojuma pieaugums. To apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju mērījumu datu analīze par pēdējiem 10 gadiem. Apkures eksperti savukārt norādīja, ka kurinot mājokli ar slapju malku un ļaujot tai gruzdēt, rodas emisijas, kuras ir kaitīgas gan videi, gan attiecīgās mājas iedzīvotāju veselībai. Savukārt vislielākais piesārņojums rodas, ja kā kurināmo izmanto sadzīves atkritumus, vecas mēbeles, koksni saturošus būvgružus.
VARAM informatīvās kampaņas “Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!” laikā tiks izgatavoti informatīvi materiālie iedzīvotājiem, lai skaidrotu gaisa piesārņojuma avotus un izglītotu par individuālām rīcībām kā piesārņojumu mazināt, piemēram, pareizi ekspluatējot apkures iekārtas. Tāpat kampaņas informatīvie materiāli skaidros, kā pareizi izvēlēties jaunu apkures iekārtu un kas veido tās lietderības koeficientu jeb izmaksas, ar kurām būs jārēķinās, izmantojot šādu iekārtu apkurei.
Kampaņa īstenota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
* Diskusija skatāma šeit.
** Ar “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030” var iepazīties šeit, savukārt infografiku par gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķis 2030.gadam skatīt šeit.
