fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
otrdien, 7 februāra, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    Foto: ERR

    Bijušais Somijas imigrācijas dienesta vadītājs saistīts ar Krievijas spiegu un oligarhu atbalstīšanu

    Foto: The Guardian

    Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēts Zviedrijas piepilsētas pāris

    Foto: Euractiv

    Prognozes 2023. gadam: Putina Krievija vairāk līdzināsies Ziemeļkorejai

    Foto: Baltictimes

    Lietuvas prezidents Nausēda uzskata, ka ES tiek īstenota piekāpšanās politika pret Krieviju

    Foto: Unsplash

    “Rail Baltica” kā stratēģiskas nozīmes drošības projekts

    Foto: Ukrinform

    Polijas Seims atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

  • Nacionālā drošība
    Foto: Tatjanas Andrijecas FB konts

    VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: IDB

    IDB priekšnieks: Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai

    Foto: Valsts policija

    Valsts policijas strukturālās reformas Kurzemē – piecu iecirkņu vietā divi

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

    Foto: Gettyimages

    VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem

    Foto: Unsplash

    LĀI izdod ikgadējo Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatu

  • Apsardze
    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

    Shutterstock

    Videonovērošanas kameras: ķēdes vājais posms organizācijas kiberdrošībā?

    Foto: Pardrosibu.lv

    Stājas spēkā jaunais apsardzes darbības likums un apsardzes darbības reģistrs

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: unsplash

    Ar ko sākt, nodrošinot organizācijas fizisko drošību

  • Ugunsdrošība
    Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    Foto: VUGD

    Norisināsies valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “RADEX 2021”

    Foto: VUGD

    VUGD 22.novembrī veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: VMD

    Beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, šogad bijis mazāk meža ugunsgrēku nekā pērn

    Foto: VUGD

    Piektdien Jelgavā norisināsies sacensības „Stiprais ugunsdzēsējs”

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Foto: Iekšlietu ministrija

    Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā

  • Darba aizsardzība
    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: Silkeborg Spaantagning Baltic

    Latvijas uzņēmums kļūst par vienu no astoņiem Eiropas darba aizsardzības konkursa uzvarētājiem

    Publicitātes foto

    VID un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos par sadarbību

    28. aprīlī pirmo reizi notiks “Latvijas drošības konference 2022”

    28. aprīlī Latvijā notiks pirmā profesionālās drošības konference (Reģistrācija atvērta)

  • Kiberdrošība
    Foto: The Hacker News

    Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: The Hacker News

    Masveida reklāmas krāpšanas shēmā par mērķi tika izraudzīti vairāk nekā 11 miljoni ierīču ar 1700 viltotām lietotnēm

    Foto: Tet

    TOP notikumi kiberdrošībā 2022. gadā

    Foto: The Hacker News

    Uzmanieties: EyeSpy izspiegošanas programmatūras izplatīšanai izmanto viltotus VPN tīklus

    Foto: CERT.LV

    CERT: 2022. gads Latvijas kibertelpā

    Foto: Bleeping Computer

    VSCode Marketplace var tikt izmantots ļaunprātīgu paplašinājumu izvietošanai

    Foto: Shutterstock

    Google Ads tiek izmantots, lai izplatītu ļaunprātīgu programmatūru

    Foto: The Hacker News

    Kibernoziedzības (un drošības) prognozes 2023. gadam

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Shutterstock

    Eiropas Parlaments apspriedīs ierosināto MI akta augsta riska klasifikāciju

    Foto: Freepik

    Speciālisti dalās ar Latvijas datu aizsardzības prognozēm 2023. gadam

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: DVI

    Tiešsaistes seminārs “Datu drošība un aizsardzība digitālajā vidē” (26.01.2023.)

    Gif: Giphy

    Kā datu aizsardzība attīstās digitālajā pasaulē

    Foto: Getty Images

    ES līderi izsaka brīdinājumu TikTok par privātuma aizsardzību

    Foto: Shutterstock

    Meta saņēmis ES datu aizsardzības regulatoru triecienu, iespējams mainīsies Meta reklāmu regulējums

    Foto: Reuters

    TikTok atzīst, ka izmanto platformas datus žurnālistu izsekošanai

    Foto: spiceworks.com

    Kas šobrīd zināms par jauno GDPR sertifikācijas mehānismu?

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    Foto: ERR

    Bijušais Somijas imigrācijas dienesta vadītājs saistīts ar Krievijas spiegu un oligarhu atbalstīšanu

    Foto: The Guardian

    Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzēts Zviedrijas piepilsētas pāris

    Foto: Euractiv

    Prognozes 2023. gadam: Putina Krievija vairāk līdzināsies Ziemeļkorejai

    Foto: Baltictimes

    Lietuvas prezidents Nausēda uzskata, ka ES tiek īstenota piekāpšanās politika pret Krieviju

    Foto: Unsplash

    “Rail Baltica” kā stratēģiskas nozīmes drošības projekts

    Foto: Ukrinform

    Polijas Seims atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

  • Nacionālā drošība
    Foto: Tatjanas Andrijecas FB konts

    VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju

    Foto: Unsplash

    Ilgus gadus Vācija bija viegls mērķis Krievijas spiegiem, situācija strauji mainās

    Foto: IDB

    IDB priekšnieks: Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai

    Foto: Valsts policija

    Valsts policijas strukturālās reformas Kurzemē – piecu iecirkņu vietā divi

    Foto: Unsplash

    Britu specdienests MI5 atteicās izmeklēt “krievu spiega” sakarus ar Toriju partiju

    Foto: Unsplash

    Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

    Foto: Gettyimages

    VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem

    Foto: Unsplash

    LĀI izdod ikgadējo Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatu

  • Apsardze
    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

    Shutterstock

    Videonovērošanas kameras: ķēdes vājais posms organizācijas kiberdrošībā?

    Foto: Pardrosibu.lv

    Stājas spēkā jaunais apsardzes darbības likums un apsardzes darbības reģistrs

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Zolitūdes traģēdijas analogs ASV – pusmiljarda sodu samaksā apsardzes kompānija Securitas

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: unsplash

    Ar ko sākt, nodrošinot organizācijas fizisko drošību

  • Ugunsdrošība
    Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    Foto: VUGD

    Norisināsies valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “RADEX 2021”

    Foto: VUGD

    VUGD 22.novembrī veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    VUGD statistika: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: VMD

    Beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, šogad bijis mazāk meža ugunsgrēku nekā pērn

    Foto: VUGD

    Piektdien Jelgavā norisināsies sacensības „Stiprais ugunsdzēsējs”

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    VUGD: Pārbaudot 164 trauksmes sirēnas, darbības traucējumi konstatēti 21

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Pilnveidos katastrofu risku pārvaldības sistēmu Latvijā

    Foto: Iekšlietu ministrija

    Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā

  • Darba aizsardzība
    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Pārdomas un atskats uz vadošo korporatīvās drošības izstādi IFSEC 2022 Londonā

    Latvijas drošības konference

    Noslēdzies profesionālās drošības notikums “Latvijas drošības konference 2022”

    Foto: Silkeborg Spaantagning Baltic

    Latvijas uzņēmums kļūst par vienu no astoņiem Eiropas darba aizsardzības konkursa uzvarētājiem

    Publicitātes foto

    VID un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos par sadarbību

    28. aprīlī pirmo reizi notiks “Latvijas drošības konference 2022”

    28. aprīlī Latvijā notiks pirmā profesionālās drošības konference (Reģistrācija atvērta)

  • Kiberdrošība
    Foto: The Hacker News

    Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: The Hacker News

    Masveida reklāmas krāpšanas shēmā par mērķi tika izraudzīti vairāk nekā 11 miljoni ierīču ar 1700 viltotām lietotnēm

    Foto: Tet

    TOP notikumi kiberdrošībā 2022. gadā

    Foto: The Hacker News

    Uzmanieties: EyeSpy izspiegošanas programmatūras izplatīšanai izmanto viltotus VPN tīklus

    Foto: CERT.LV

    CERT: 2022. gads Latvijas kibertelpā

    Foto: Bleeping Computer

    VSCode Marketplace var tikt izmantots ļaunprātīgu paplašinājumu izvietošanai

    Foto: Shutterstock

    Google Ads tiek izmantots, lai izplatītu ļaunprātīgu programmatūru

    Foto: The Hacker News

    Kibernoziedzības (un drošības) prognozes 2023. gadam

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Shutterstock

    Eiropas Parlaments apspriedīs ierosināto MI akta augsta riska klasifikāciju

    Foto: Freepik

    Speciālisti dalās ar Latvijas datu aizsardzības prognozēm 2023. gadam

    Foto: Shutterstock

    Ziemeļkorejas hakeri jaunākajos kiberuzbrukumos izmanto jaunu stratēģiju, kas skar arī uzņēmumus

    Foto: DVI

    Tiešsaistes seminārs “Datu drošība un aizsardzība digitālajā vidē” (26.01.2023.)

    Gif: Giphy

    Kā datu aizsardzība attīstās digitālajā pasaulē

    Foto: Getty Images

    ES līderi izsaka brīdinājumu TikTok par privātuma aizsardzību

    Foto: Shutterstock

    Meta saņēmis ES datu aizsardzības regulatoru triecienu, iespējams mainīsies Meta reklāmu regulējums

    Foto: Reuters

    TikTok atzīst, ka izmanto platformas datus žurnālistu izsekošanai

    Foto: spiceworks.com

    Kas šobrīd zināms par jauno GDPR sertifikācijas mehānismu?

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Nacionālā drošība

Kas nosaka un kādas ir kritiskās infrastruktūras drošības prasības?

Autors: Kārlis Apalups
26. augusta, 2020
Kategorija: Nacionālā drošība, Aktuāli, Apsardze
Lasīšanas laiks:10 minūtes lasīšanai
A A
Kritiskā infrastruktūra
DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

2020. gads pasaulei ir atnesis virkni izaicinājumu – Covid-19, “Black Lives Matter” kustības izpausmes ASV un Eiropā, Beirūtas amonija nitrāta noliktavas sprādzienu un tagad arī Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un no tām izrietošās protesta akcijas. Sabiedrībā pieaugošā sociālā spriedze, kas radusies izolācijas un ekonomiskās lejupslīdes dēļ, un no tās izrietošās vardarbīgās protesta akcijas par dažādām sabiedrībā samilzušām problēmām rada draudus arī infrastruktūrai. Kā panākt kritiskās infrastruktūras drošību?

Līdzīgi raksti

VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem


Nepieciešamas drošības konsultācijas un risinājumi? Dodies pie uzticamiem un inovatīviem drošības profesionāļiem pēc bezmaksas konsultācijas:

www.zevs.lv

Jau iepriekš rakstījām – kā minēts Nacionālās drošības likumā[1], par kritisko infrastruktūru dēvē tādus objektus, sistēmas vai to daļas, kuras ir vitāli svarīgas cilvēku veselības, drošības un labklājības nodrošināšanai un kuru darbības traucējumi vai pilnīga iznīcināšana būtiski ietekmētu valsts pamatfunkciju īstenošanu. Riska grupā ietilpst, piemēram, augstākās valsts darbības nodrošināšanas iestādes (tostarp Saeima un Ministru kabinets), hidroelektrostacijas, ostu teritorijas, dzelzceļa tilti un specdienestu ēkas. Kritiskā infrastruktūra var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan privātīpašumā, un katrā no infrastruktūras objektiem ir atbildīgās personas, kuras kontaktējas ar attiecīgajām drošības iestādēm un pēc nepieciešamības pielāgo apsardzes prasības un nodrošinājumu.

Kritiskās infrastruktūras drošības prasības

Nacionālā līmenī kritiskās infrastruktūras drošību regulē Nacionālās Drošības Likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”[2]. Šie noteikumi regulē Nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju (nejaukt ar Nacionālās drošības komisiju), nosaka kritiskās infrastruktūras identifikācijas un apzināšanas procesu, kā arī kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanu.

Ja raugāmies tieši no kritiskās infrastruktūras drošības prasību skatpunkta, tad šajos MK Nr.496 ir noteikta:

Iekļaušana kritiskās infrastruktūras kopumā:

  • VDD, SAB, MIDD (Valsts drošības iestādes) informē KI[3] īpašnieku vai tiesisko valdītāju par KI iekļaušanu KI kopumā un par KI noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru (ja attiecas);


Atbildīgais par drošību:

  • KI īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko atbildīgo un nosaka tā uzdevumus;
  • ir:
    • Latvijas pilsonis
    • Nesodīts
    • Ar narkologa un psihiatra atzinumu
    • Tam nav saistību ar ārvalstu specdienestiem, nelikumīgām organizācijām vai organizēto noziedzību
    • Ir vismaz 2 gadu pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
  • Valsts drošības iestādes pārbauda un apstiprina par KI atbildīgo personu.

Atbildīgās personas uzdevumi:

  • Plānot KI drošības pasākumus;
  • Izvērtēt un noteikt KI funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu, kuru iesniedz valsts drošības iestādē;
  • Ne retāk kā reizi gadā KI īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā organizēt KI fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību;
  • Ne vēlāk kā mēnesi pirms minēto mācību norises dienas par to informēt valsts drošības iestādi.

Kontrole:

  • Valsts drošības iestādes var pārbaudīt reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi, KI darbiniekus un pakalpojumu sniedzēju – darbiniekus, īpašniekus, valdes locekļus. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, var tikt sniegti ieteikumi KI drošības pasākumu veikšanai
  • Ja valsts drošības iestāžu rīcībā ir informācija, ka atbildīgais par drošību neatbilst iepriekšminētajām prasībām, tās informē KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju
  • KI drošību reglamentējošos dokumentus saskaņo ar valsts drošības iestādi.

Kritiskā infrastruktūra tiek iedalīta trīs kategorijās pēc to nozīmības – A, B vai C kategorijā

  • A – valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;
  • B – valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;
  • C – valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;

A kategorijas KI fiziskās drošības pasākumu īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu, taču par B un C kategorijas KI fiziskās drošības pasākumu realizēšanu atbild KI īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Tas nozīmē, ka A kategorijas KI fiziskās drošības pasākumus var nodrošināt ne tikai pats īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, bet arī kādas citas institūcijas, piemēram, valsts drošības un tiesībsargājošās iestādes, kā arī bruņotie spēki.

Kritiskās infrastruktūras drošības minimālās prasības


Ministru kabineta noteikumos Nr.496 ir nosacījums, ka KI drošības pasākumu reglamentējošie dokumenti  jāsaskaņo ar valsts drošības iestādi. Tāpat šiem noteikumiem ir pievienota obligāti iekļaujamā informācija, ko var uztvert arī par minimālajām prasībām, jo šādas informācijas iesniegšana iezīmē drošības organizatorisko struktūru.

Reglamentējošajos dokumentos obligāti jāiekļauj:

  1. Vispārēja informācija par KI – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, KI atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis
  2. Institūcija (struktūrvienība), kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu (tātad faktiski jābūt vai nu ārējam pakalpojumam, piemēram, no valsts policijas vai apsardzes kompāniju puses, vai iekšējai struktūrvienībai, piemēram, iekšējās drošības dienestam, kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu)
  3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, signalizācija). Šis punkts norāda uz to, ka jābūt definētam perimetram un noteiktiem tā aizsardzības mehānismiem – fiziskām barjerām, gaismas objektiem un drošības sistēmām.
  4. Iekļūšanas kontrole KI vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, personu identifikācijas dokumentu paraugi, noteiktais caurlaižu režīms kā darbiniekiem un apmeklētājiem, tā arī transportlīdzekļiem un kravām). Punkts norāda uz nepieciešamību noteikt caurlaižu režīmu, definēt piekļuves zonas un izstrādāt identifikācijas veidus.
  5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, noteiktā iekļūšanas kontrole darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem). Šeit tiek paplašināts jēdziens par piekļuves zonām, caurlaides režīmu un piekļuves tiesībām.
  6. Apsardzes personāla funkcijas (piemēram, izvietojums, pienākumi, tiesības, patrulēšanas režīms). Faktiski norāda uz fiziskās apsardzes nepieciešamību KI objektos.
  7. KI videonovērošanas sistēmas un videonovērošanas sistēmas shēma. Šis punkts norāda uz nepieciešamību izvietot un uzstādīt videonovērošanas sistēmas, kas uzrauga KI objektu un teritoriju. Tāpat videonovērošanas sistēmai jābūt shematiski attēlotai, jo šāda shēma ļauj pamanīt arī aklās zonas.
  8. KI fiziskās drošības signalizācijas sistēmas. Šis punkts pievērš uzmanību vajadzībai pēc lokālas apsardzes signalizācijas vai tehniskās apsardzes, tomēr jāņem vērā, ka šeit nav prasība pēc shēmas (kas gan praksē tomēr tiek realizēta), jo vairums apsardzes tehnisko sistēmu ierīkotāji tāpat izstrādā šādu sistēmu izvietojuma shēmas sistēmu uzstādīšanas laikā.
  9. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras plānojums. Šāda prasība, šķiet, ir ne tikai drošībai, bet arī saimnieciskiem un operatīviem nolūkiem. Grūti iedomāties, kā uzņēmums spēj strādāt, ja nezina savu īpašumu un teritoriju.
  10. Rīcība apdraudējuma situācijās (sprādziens, bruņots uzbrukums, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana). Šī prasība atkarībā no objekta varētu būt ar vislielāko dokumentācijas daudzumu, jo paredz vajadzību izstrādāt tādus dokumentus kā apsardzes instrukcijas, rīcība ārkārtas situācijā, drošības procedūras u.c.

Var uzskatīt, ka šie MK noteikumi Nr. 496. apraksta pamatvajadzības ne tikai kritiskās infrastruktūras objektiem, bet arī jebkurai organizācijai un uzņēmumam, kas vēlas nopietni pievērsties drošības mehānismu pilnveidošanai.

Tāpat valsts drošības iestādes nereti izplata dažādas rekomendācijas par KI drošību

Eiropas Savienības nozīme kritiskās infrastruktūras drošībā

Būtu kļūdaini spriest, ka Eiropas Savienība (ES) nedomā par kritiskās infrastruktūras drošību, izstrādājot visas ES drošības politiku. ES radīto ietekmi varam redzēt arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 496, kur minēts, ka tajos iestrādātas prasības no Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra Direktīvas 2008/114/EK[4] par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

Šī konkrētā direktīva gan ir viena no lielākas Eiropas Kritiskās Infrastruktūras aizsardzības programmas (EPKIA)[5] sastāvdaļām. Konkrētās programmas mērķis ir uzlabot kritiskās infrastruktūras drošību ES, izstrādājot vienotu ES ietvaru kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Šī programma paredz, ka visā Eiropas Savienībā ir izveidota ne tikai vienota reglamentējošā pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, bet arī pastāv Kritiskās Infrastruktūras Brīdinājumu Informācijas Tīkls (CIWIN), ES līmenī izveidotas KI drošības ekspertu grupas un norit KI drošības informācijas apmaiņas process. Kaut gan konkrētā direktīva 2008/114/EK ir tikai rekomendējoša rakstura un vairākās ES valstīs izveidojusies un pastāv vienota izpratne par KI drošību, 2019. gadā Eiropas Komisija izvērtēja direktīvas ieviešanu un nonāca pie būtiskiem secinājumiem:

  • Kopš direktīvas pieņemšanas ievērojami mainījies tehnoloģiskais, ekonomiskais, sabiedriskais, politiskais un vides konteksts, kurā darbojās kritiskā infrastruktūra, tādēļ direktīvai ir tikai daļēja atbilstība esošajai situācijai.
  • Direktīva ir bijusi nepilnīga, tai pietrūkusi efektivitāte un konkrētība, jo tā ļāvusi dalībvalstīm interpretēt prasības pēc savas izpratnes.
  • Direktīva ir sasniegusi vienota ietvara izstrādes mērķi, ko dalībvalstis citādi pašas nebūtu sasniegušas.
  • Dalībvalstis vēlas vienotu pieeju KI drošības īstenošanā.
  • Tiek minēta nepieciešamība paplašināt KI sektoru loku.

Tāpat izvērtējums atklāj gan pieaugošos izaicinājumus un mainīgo draudu vektorus, gan nepieciešamību elastīgi pielāgoties jaunajiem draudiem. Ņemot vērā novērtējumā atklāto atbalstu vienotai ES pieejai dalībvalstu kritiskās infrastruktūras drošības īstenošanā, paredzams, ka nākotnē ES palielinās savu lomu KI drošības regulēšanā un, iespējams, direktīvas pārtaps par regulām.


[1]  https://likumi.lv/doc.php?id=209821 

[2] https://likumi.lv/ta/id/212031-kritiskas-infrastrukturas-taja-skaita-eiropas-kritiskas-infrastrukturas-apzinasanas-un-drosibas-pasakumu-planosanas

[3] Kritiskā infrastruktūra

[4] http://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2008/114/oj/?locale=LV

[5] https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2006:0786:FIN:EN:PDF

Tēmas: ApsardzeDrošībaKritiskā infrastruktūraMilitārās izlūkošanas un drošības dienestsSatversmes aizsardzības birojsValsts drošības dienestsvalsts drošības iestādes
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

Cik maksā datu noplūde 2020. gadā?

Nākamā ziņa

Ugunsdrošība mājās: 10 ekspertu ieteikumi

Kārlis Apalups

Kārlis Apalups

Kārlis Apalups ir drošības profesionālis ar vairāk kā 8 gadu pieredzi industrijā. Tic nākotnei, kurā fiziskā un kiberdrošība būs saplūdusi un vēlas, lai Latvija būtu Eiropas līderis drošības inovācijās. Orientējas kā fiziskās drošības jautājumos - tā kiberdrošībā un informācijas drošībā. Medija "Par drošību!" dibinātājs.

Līdzīgas ziņas

Foto: Tatjanas Andrijecas FB konts
Nacionālā drošība

VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

7. februāra, 2023
Foto: Unsplash
Nacionālā drošība

Kā Krievijas spiegošanas aktivitātes Baltijas valstīs šobrīd vērtē specdienesti?

25. janvāra, 2023
Foto: Gettyimages
Nacionālā drošība

VDD sācis pārbaudi par “Facebook” satura moderatoriem

24. janvāra, 2023
Foto: Aizturētā sociālo tīklu foto kolāža
Nacionālā drošība

VDD aizturējis kārtējo Krievijas agresijas atbalstītāju, kas ilgstoši lielījies, ka “gaida VDD ciemos”

9. janvāra, 2023
Foto: Ekrānšāviņš no video
Nacionālā drošība

VDD izsaka brīdinājumu politiskajai partijai “Stabilitātei!”

20. decembra, 2022
Foto: Ekrānšāviņš no intervijas video
Aktuāli

VDD rosina apsūdzēt bijušo Rīgas domnieku par neiecietības izraisīšanu pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas

19. decembra, 2022
Nākamā ziņa
Ugunsdrošības speciālists, Matīss Zemgalis

Ugunsdrošība mājās: 10 ekspertu ieteikumi

Darba aizsardzība, strādājot no mājām

Darba aizsardzība, strādājot no mājām

Drošības draugi

Drošības podkāsti

Podkāsti

Par drošību! x Caurumi.lv kiberpodkāsts

4 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Podkāsts par drošību S02E01: Artūrs Āmars, drošībnieks 2.0 no Origo līdz Sanitex
Podkāsti

Par drošību! podkāsts

6 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Visi podkāsti

Tev ir informācija?

IESNIEGT

Popularākās ziņas

  • Foto: anjo_lv (twitter)

    Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Baltijas valstīm jāsagatavojas Krievijas “nākamajai agresijai”, saka Igaunijas augstākais ģenerālis

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Latviešu ētiskais hakeris: Kā zināt, ka telefons ir uzlauzts?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Aicina ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0

Twitter jaunumi

A Twitter List by ParDrosibu
Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • Mārupē aizdegusies bezpilota lidaparātu rūpnīca; Liesmu izplatīšanās ierobežota (PAPILDINĀTS)
  • VDD aizturējis prokrievisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu
  • Kiberdrošības budžeti pieaug, kāpēc nesamazinās incidentu skaits?
  • Ministru prezidents izveido Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematisko komiteju
  • Gulēšana darba laikā noved pie zādzības un nāves kādā gāzes uzpildes stacijā Garkalnē

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze apsardzes nozare Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Drošības un aizsardzības industrija Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs Informatīvās telpas drošība izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ugunsdrošība mājās Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00