No 28. jūnija spēkā stājušies grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas stiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzību, pārņemot arī ES direktīvu. Tiek ierobežota piekļuve svarīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kas uzskatāmas par nelojālām Latvijai.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kuri vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai.
Ierobežojumi nelojālām personām un Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Likumā noteikts, ka personām, kas atbalsta režīmus vai organizācijas, kas grauj demokrātiskas valsts pamatus, nav atļauts būt par kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Tas attiecas arī uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un tur reģistrētām juridiskām personām. Šīm personām liegts arī ieņemt amatus pārvaldes struktūrās vai sniegt ar būtisku informāciju saistītus pakalpojumus.
Jauns jēdziens: kritiskās infrastruktūras incidents
Grozījumos iekļauta definīcija “kritiskās infrastruktūras incidents”, ar to saprotot tādas darbības traucējumus vai bojājumus, kas būtiski ietekmē valsts vai sabiedrības svarīgāko funkciju nodrošināšanu.
Atbildība par incidentiem – arī administratīva
Likumā paredzēti sodi par incidentu slēpšanu vai neprecīzu ziņošanu. Fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu līdz 2000 eiro, juridiskas – līdz 20 000 eiro. Procesu uzraudzīs un vadīs Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija vai Valsts policija, atkarībā no infrastruktūras pārvaldības piederības.
Jauns plānošanas līmenis – noturības stratēģija un riska novērtējums
Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju, definējot ilgtermiņa mērķus un politikas rīcību šo mērķu sasniegšanai. Tāpat reizi četros gados tiks veikts valsts līmeņa riska novērtējums, kas identificēs galvenos apdraudējumus un pieejamos risinājumus. Abus dokumentus apstiprinās Ministru kabinets.
Sadarbības stiprināšana Eiropas līmenī
Iekšlietu ministrijai piešķirta vienotā kontaktpunkta funkcija pārrobežu sadarbībā. Tā būs atbildīga arī par koordināciju ar Eiropas Komisiju, valsts drošības iestādēm, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem partneriem, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras drošību.
