Krievijas izlūkdienestu darbinieku izraidīšana un vīzu atteikumi pēdējā gada laikā ir ievērojami vājinājuši Maskavas dienestu operācijas Somijā, paziņoja Somijas Drošības un izlūkošanas dienests.
Izlūkdienests, kas pazīstams ar saīsinājumu SUPO, paziņojumā norādīja, ka Krievijas dienesti Ziemeļvalstī ir “saspiesti”, jo 2022. gadā ir spējuši kompromitēt spiegošanas operācijas.
“Krievijas izlūkošanas stacija (Somijā) pagājušajā gadā saruka līdz aptuveni pusei no iepriekšējā lieluma,” sacīja SUPO direktors Antti Pelttari, piebilstot, ka galvenais samazināšanās iemesls bija aizdomās turēto spiegu izraidīšana un vīzu atteikumi pēc viņa dienesta ieteikuma.
Izlūkdienestu darbinieku skaita samazināšanās un ierobežojumi ceļošanai pāri Krievijas un Somijas robežai Ukrainas kara laikā ir ievērojami pasliktinājuši Krievijas spiegu darbības apstākļus Somijā, norādīja SUPO.
Tā norādīja, ka operācijas ar diplomātisko aizsegu tradicionāli ir bijis galvenais Krievijas izlūkošanas instruments ārvalstīs un ka Maskava cenšas izmantot cita starpā arī kiberspiegošanu, lai kompensētu dienestu cilvēku iztrūkumu.
“Lai gan Krievija joprojām cenšas izvietot izlūkdienestu darbiniekus ar diplomātisko aizsegu, tai būs jāatrod veidi, kā kompensēt cilvēku izlūkošanas trūkumu, piemēram, arvien vairāk izmantojot citus slepenu operāciju veidus ārvalstīs,” sacīja Pelttari.
SUPO norādīja, ka Krievija, Ķīna un citas valstis visaktīvāk izmanto izlūkošanas operācijas, lai iegūtu informāciju saviem mērķiem un pret Somijas interesēm.
Somija, kurā ir 5,5 miljoni iedzīvotāju, kopā ar kaimiņos esošo Zviedriju maijā iesniedza pieteikumu dalībai NATO. Tai ir 1340 km sauszemes robeža ar Krieviju, kas ir garākā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
SUPO jau iepriekš paziņoja, ka Somijas gaidāmā dalība NATO padarīs Ziemeļvalsti par interesantāku mērķi Krievijas izlūkošanas un ietekmes operācijām, un Maskava var censties iegūt ar NATO saistītu izlūkinformāciju ar kaimiņvalsts starpniecību.
