Kāds tos sauc par spiegiem, kāds par izlūkiem, kāds par Džeimsu Bondu, bet vēl cits par ietekmes aģentu. Spiegu pasaule ir bijusi noslēpumaina un pastāvējusi jau kopš seniem laikiem, taču pirmie rakstītie avoti nāk no slavenā Ķīnas ģenerāļa Suņdzī (Sun Tzu), kurš jau 4. gadsimtā apraksta dažādas spiegu lomas (slepeno avotu-informantu un iefiltrējušos aģentu). Taču pavisam nesenāka vēsture Latvijā mums ir ar skaudru pieredzi. 2019. gadā beidzot notika tā saukto “Čekas maisu” publiskošana, kas ļauj sīkāk ieskatīties bēdīgi slavenās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) modus operandi. Medijs “Par drošību!” uzsāk sēriju – Spiegi mums apkārt, un šoreiz par to, kā notika VDK darbinieku sagatavošana.
Valsts drošības komiteja
KGB/КГБ (Krieviskais nosaukums) jeb VDK bija Padomju Savienības iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas aģentūra. Tā tika izveidota 1954. gadā, lai kalpotu kā “Komunistiskās partijas zobens un vairogs” Padomju Savienībā. VDK bija atbildīga par ārējo izlūkošanu, iekšzemes pretizlūkošanu, tehnisko izlūkošanu, politiskās vadības aizsardzību un Padomju Savienības robežu drošību, kas ir īpatnēji, jo, piemēram, Latvijas robežsardze nav daļa no Valsts drošības iestāžu kopuma, savukārt Krievijas federācija šīs tradīcijas ir saglabājusi un katrs ieceļotājs Krievijā jau uz robežas satiekas ar kādu no Krievijas Federālā drošības dienesta (VDK turpinājums) robežsardzes darbiniekiem.
Čekas maisi
Par “čekas maisiem” mēdz dēvēt visus ar VDK darbību saistītos dokumentus, kuri pēc PSRS sabrukuma palikuši Latvijā, gan arī Latvijā atstāto VDK aģentūras uzskaites kartotēkas daļu un citus dokumentus, kuri glabājas Satversmes aizsardzības biroja Totalitāro seku dokumentēšanas centrā (SAB TSDC).
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir noritējušas diskusijas par nepieciešamību publiskot šos dokumentus. Ik palaikam tie bijuši politisko cīņu priekšmets. 2019. gadā Saeima nolēma publiskot VDK aģentu kartotēkas jeb tautā sauktos “čekas maisus”.
VDK aģenta kartotēka. Foto: kgb.arhivi.lv
VDK darbinieku individuālās apmācības
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) VDK operatīvās sarakstes lietā “Kadri” ir atrodami darbinieku individuālās apmācības un operatīvās prakses plāni, kā arī izziņas vai atsauksmes par mācību vai operatīvās prakses gaitu.
No šiem dokumentiem var secināt, ka VDK darbinieku sagatavošanā lielu uzmanību pievērsa ne tikai viņu praktisko un speciālo iemaņu apguvei, bet arī “idejiskajai sagatavotībai”. Apmācības bija paredzētas ne tikai topošajiem VDK darbiniekiem un jaunākajiem virsniekiem, bet arī daļai no vecākā virsnieku sastāva, kas jau ilgus gadus bija nostrādājuši VDK.
Idejiski politiskā sagatavošana
Padomju laikos audzināšanai visos līmeņos bija jāraisa lojalitāte pret komunistisko režīmu kā vienīgo, pareizo un labāko. Speciālo drošības dienestu darbinieki, kas atbildēja par Padomju Savienības drošību nevarēja būt nezinoši jautājumos, kas skar paša režīma izveidošanu un eksistenci.
Tiem bija padziļināti jāapgūst marksisma-ļeņinisma idejas, PSKP idejas un Padomju valdības politiku.
Speciālā operatīvā apmācība
VDK darbiniekiem tika uzlikti pienākumi arī apgūt VDK metodes un darbības virzienus:
• saprast iekšējās izmeklēšanas darbību,
• ārzemnieku, kuri atrodas PSRS piesaistīšana,
• aģentūras izglītošana un iesaistīšana,
• ārzemju aģentūras atkārtota pārbaude,
• iepazīšanās ar izlūkošanas tehniku,
• operatīvās situācijas izpēte pretinieka valstīs.
Starp tiem bija arī jāpēta dažādu valstu politika, jāiepazīstas ar Francijas, Kanādas un valstu politiku, ekonomiku u.c.
Papildus tam VDK darbinieki studēja tehnikas, kā saglabāt slepenību operatīvās situācijās galvenā pretinieka valstīs, NATO valstu izlūkdienestu īstenotās subversijas formas un metodes.
Šīs apmācības bija tieši saistītas ar to, ko angliski sauc “Spycraft” vai “tradecraft”, jebšu – spiegošanas mākslu.
VDK studentus apmācīja, kā nogalināt ar kailām rokām. Foto: Getty Images
Personiskais darbs
Katram darbiniekam arī bija uzlikts personiskais darbs, kur bija jāizpēta dažādas jomas un jāuzsāk praktisks darbs. Lielu uzsvaru lika uz politiskās situācijas pētīšanu ASV, Izraēlas, Francijas, Vācijas un Beniluksa valstīs.
LPSR VDK interesēs bija jāpēta arī latviešu emigrācijas organizācijas.
LPSR VDK svarīgi bija arī izpētīt un uzsākt darbību ārvalstu cionisma (Ebreju nacionālistu) centros un aiz tiem stāvošajiem ienaidnieku izlūkdienestu centieniem Latvijas teritorijā ar mērķi kurināt cionistiskās jūtas ebreju iedzīvotāju vidū.
Gatavojoties studijām Sarkanā karoga institūtā, bija pastāvīgi jāseko līdzi sava kultūras līmeņa attīstībai, jāapmeklē teātri, izstādes, koncerti. Attiecībā uz fizisko un militāro apmācību, bija sekmīgi jānokārto daudzcīņas, tuvcīņas, skriešanas un šaušanas normas. Pie kopējās sagatavotības darbiniekiem bija jāpārzina arī itāļu un franču valoda.
Sērijā “Spiegi mums apkārt” 2. daļā tiks vairāk un sīkāk aplūkots par ASV aģentu apmācībām, taktikām un nepieciešamajām zināšanām.
