Reaģējot uz terorisma draudu mainīgo raksturu Eiropā, Eiropas Padome ir pieņēmusi pretterorisma stratēģiju 2023.-2027. gadam, kas piedāvā jaunus instrumentus un konkrētus risinājumus pastāvīgiem un jauniem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valsts iestādes.
Terorisms ir reāls drauds demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai. Tādēļ Eiropas Padomes dalībvalstīm tas ir jānovērš, novēršot un apspiežot. Tomēr slikti īstenoti pretterorisma pasākumi var būt neproduktīvi. Lai gan tiesībaizsardzības operācijas, kas vērstas pret teroristiem, ir nepieciešamas un attaisnojamas, pretterorisma pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams miera un drošības uzturēšanai, kā arī nedrīkst graut tiesiskumu un demokrātiju, mēģinot to glābt.
Jaunā stratēģija tēmē apkarot radikalizācijas cēloņus
Stratēģijas mērķis ir stiprināt pretterorisma centienus Eiropā un ārpus tās, pievēršoties ne tikai terorisma izpausmēm, bet arī tā pamatcēloņiem un virzītājspēkiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Tās mērķis ir pievērsties pieaugošajiem vardarbīga ekstrēmisma draudiem Eiropā, straujajam jauno tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas pieaugumam ziņojumos, vervēšanā un apmācībā, kā arī mijiedarbībai starp terorisma aktiem un bruņota konflikta noteikumu pārkāpumiem (kara noziegumiem), kas nesen novēroti saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu.
Tas ir turpinājums vairākiem centieniem, kas veikti saskaņā ar 2018-2022. gada terorisma apkarošanas stratēģiju, piemēram, ziņojumam par jauniem terorisma draudiem Eiropā un ieteikumam par konfliktu zonās savāktās informācijas izmantošanu kā pierādījumu kriminālprocesos saistībā ar teroristu nodarījumiem. Stratēģijā atspoguļota arī izpratne par to, ka, lai gan ISIL/Daesh vai Al-Qaida iedvesmoto teroristu draudi pēdējos gados, iespējams, ir mazinājušies, ir nepieciešams rast efektīvus un visaptverošus līdzekļus, lai novērstu to atjaunošanos.
Jaunā stratēģija paredz vienādot Eiropas standartus pretterorismā
Lai risinātu šos sarežģītos jautājumus, stratēģijā ir paredzēta visaptveroša pieeja, kas ietver 24 darbības, kuru mērķis ir stiprināt valstu iestāžu preventīvās, represīvās un aizsardzības spējas, izstrādājot saistošu un nesaistošu juridisko standartu, analītisku ziņojumu un paraugrīku kopumu. Gaidāmie rezultāti ietver resursu rīku par vardarbīgu ekstrēmismu veicinošiem faktoriem, kas noved pie terorisma, un ieteikumus par terorisma un radikalizācijas veicināšanas apkarošanu internetā. Stratēģijā arī paredzēts izstrādāt vadlīnijas par tādiem jautājumiem kā kriminālvajāšana par teroristiskiem nodarījumiem un nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti bruņota konflikta kontekstā, kā arī par atgriezušos sieviešu un bērnu un citu terorisma skarto personu integrāciju, kā arī citiem jautājumiem.
Stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī pienācīgi ņemt vērā terorisma upurus. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība pēc starpnozaru un pārrobežu sadarbības, risinot dažādus terorisma aspektus, ņemot vērā to ietekmi uz dažādiem mūsu ikdienas dzīves aspektiem, tostarp informācijas apriti, pārvietošanās brīvību un drošību.
Jauno stratēģiju īstenos Eiropas Padomes Pretterorisma komiteja (CDCT) ciešā sadarbībā un koordinācijā ar citām attiecīgām Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām.
