Nesen Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aģitēja par organizāciju iekšējo drošības dienestu aizstāšanu ar drošības pakalpojumu iepirkšanu no ārpakalpojumu sniedzējiem. Šāds aicinājums ir loģisks no asociācijas, kas pārstāv tikai trīs (no vairāk nekā 400) apsardzes uzņēmumu intereses, taču neatbilst realitātei par to, kāpēc iekšējie drošības dienesti tiek veidoti.
Kas ir iekšējais drošības dienests (IDD)?
Kā noteikts Apsardzes darbības likumā – iekšējās drošības dienests ir iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību.
Faktiski IDD ir drošības pakalpojuma sniedzējs pašā organizācijā.
Kaut gan nav oficiāli pieejams iekšējās drošības dienestu skaits, ņemot vērā Informāciju par darba vietām 2021.gadā atbilstoši profesiju klasifikatoram, ko apkopo VID, var secināt, ka drošības dienestu un apsardzes dienestu vadītāju kopējais skaits varētu būt aptuveni 200 cilvēku, taču, iespējams, IDD dienestu vadītāju skaits ir lielāks, jo šādi dienesti mēdz būt nereģistrēti kā IDD, ja tie nenodrošina sava īpašuma fizisko apsardzi saistošā apsardzes darbības likuma izpratnē. Tādējādi dienesta vadītājs var tikt nosaukts arī citā vārdā.
Lai vadītu IDD, kas reģistrējams Valsts policijā, nepieciešams darbinieks ar apsardzes sertifikātu – tātad dienestu var vadīt arī darbinieks, kurš pieņemts darbā kā apsargs, apsardzes organizators vai drošības speciālists.
Reģistrējamie un nereģistrējamie IDD
Kā jau iepriekš minēts, reģistrējams IDD ir tāds, uz ko attiecas apsardzes darbības likums, proti, iekšēja drošības struktūrvienība, kas pieņem darbā apsardzes darbiniekus. Patlaban tehniskās apsardzes jēdziens nav precīzi definēts IDD reģistrēšanas nepieciešamībai, tāpēc vienīgais izšķirošais aspekts ir darbinieki, kuri tiesīgi aizturēt likumpārkāpējus.
Latvijas piemēri
Latvijā organizāciju drošību varētu iedalīt 3 kategorijās – iekšēji, dalīti un ārēji.
- Iekšēji – tādas organizācijas, kurās drošību pilnā apmērā nodrošina iekšējie resursi.
- Dalīti – tādas organizācijas, kurās par drošību rūpējas gan iekšējie, gan ārējie resursi.
- Ārēji – tādas organizācijas, kurās par drošību rūpējas ārējie resursi.
Raugoties uz Latvijas organizācijām, kā piemērus var izcelt divas dažādas organizācijas:
VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”, kura ir valsts lielākā medicīnas iestāde – redzams, ka organizācijas drošība ir atbilstoša dalītajam modelim, proti, par drošību rūpējas gan reģistrēts iekšējās drošības dienests, gan ārpakalpojumu sniedzējs AS “G4S Latvia” (DNKA biedrs, kas, pamatojoties uz neoficiālu informāciju, nespējot izpildīt pašu uzņemtās saistības, līgumu nepagarinās, un tādēļ ticis izsludināts jauns apsardzes pakalpojumu iepirkums). Šajā modelī arī redzams, ka IDD ir pakļauts Drošības daļai, kura savukārt ir pakļauta valdei.
Vēlviens cits piemērs ir SIA “Ventspils nafta termināls”, kuram faktiski ir pilnīga iekšējā organizācijas drošības struktūra ar izņēmumiem par drošības sistēmu apkalpošanu. Šeit jāpiebilst, ka līdzīgi kā PSKUS – arī VNT drošības jautājumi ir centralizēti vienā nodaļā (izņemot IT drošības). Pie tam – VNT vairākus gadus pēc kārtas saņem arī prestižo drošības balvu “Zelta ķivere” un “Izcila drošība” balvu no Tank Storage Awards.
Svarīgi piebilst, ka VNT nodrošina savu apsardzi un ugunsdrošību ar iekšējo struktūru, kuru, pēc DNKA ieskatiem vajadzētu nodot ārpakalpojumā.
Iekšējais drošības dienests vs ārpakalpojums?
Protams, ne viss ir viennozīmīgi. Katrai organizācijai ir sava unikālā situācija un savi apsvērumi, lai izvēlētos veidot iekšējo drošības dienestu vai uzticēt to ārpakalpojumam. Zemāk piedāvājam salīdzinājumu starp abiem formātiem un to plusiem un mīnusiem.
Iekšējais drošības dienests
| Plusi | Mīnusi |
|---|---|
| Labāk apmaksāti darbinieki un sociālās garantijas | Augstākas administrācijas izmaksas |
| Plašāka darbinieku pielietojamība (blakus nodarbēs – uzkopšana, uzraudzība, klientu apkalpošana u.c.) | Drošības aprīkojuma un uniformu iegāde |
| Mazāka darbinieku rotācija/ilgāka darba noturība | Sarežģīta izveide dēļ pieredzes un materiāltehniskās bāzes trūkuma |
| Augstāka lojalitāte un motivācija pret uzņēmumu | Problēmas darbinieku atvaļinājumu un saslimšanas laikā aizstāt trūkstošos darbiniekus |
| Iekšējās apmācības | |
| Darbinieks atbild pa tiešo Jūsu organizācijai | |
Ārpakalpojums
| Plusi | Mīnusi |
|---|---|
| Risku diversifikācija | Sliktāk apmaksāti darbinieki un trūkstošas sociālās garantijas |
| Elastīgāka darbinieku piesaiste saslimšanas/atvaļinājumu u.c. gadījumos | Darbinieki mazāk motivēti un mazāk lojāli |
| Papildus pakalpojumu portfelis | Darbinieks pa tiešo atbild ārpakalpojuma vadītājam |
| Administrācijas izmaksas tiek dalītas starp vairākiem uzņēmumiem | Darbinieku pienākumi pakļauti līguma saistībām |
| Ātra piesaiste organizācijai uzsākot darbu | Organizācija paļaujas uz ārpakalpojuma sniedzēja spējām, kas krīzes gadījumā var būt limitētas |
| Pieredzes bagāža no citām organizācijām | |
Šie ir tikai daži no apsvērumiem, kas būtu jāņem vērā izvēloties savas organizācijas formātu, taču, šķiet, ka Latvijas lielo organizāciju segmentā visbiežāk dominē dalīta tipa organizācijas drošība. Daļu drošības nodrošina ārpakalpojums (visbiežāk tieši apsardzes funkcijas), taču šī pakalpojuma vadību un iekšējās drošības funkcijas nodrošina atsevišķs cilvēks vai struktūrvienība.
Iemesli kādēļ organizācijas izvēlās vienu vai otru formātu ir dažādi, taču nekad nepastāvēs tikai viena pieeja drošības nodrošināšanā, jo katra organizācija ir unikāla un katrai organizācijai ir savs risku novērtējums. Ja organizācija savās izvēlēs nebalstās uz risku novērtējumu, tad organizāciju nevar uzskatīt arī par drošu.
