Regulāra kopā sanākšana lielajās talkās, tīrot mežus, ceļmalas, ūdenstilpnes un jūras piekrastes jau šķiet teju pašsaprotama gada sastāvdaļa. Arī par atkritumu bagātību jūrās un okeānos bieži vien smagi nopūšamies un dalāmies ar kārtējo ierakstu sociālajos tīklos, jo ideja par cilvēkiem nevajadzīgu pārpalikumu nonākšanu dabā taču neskan īsti pareizi. Tā kā vislabākais risinājums nereti atrodams darbībā, jāsāk ar jautājumu pašiem sev – vai spējam savā ikdienas ritmā praktizēt kādu sistēmu, ar kuras palīdzību kaut nedaudz, bet pamanāmi uzlabot vidi sev apkārt?
Sarunām, diskusijām un neskaidrībām aptverts temats mūsu valstī jau kādu laiku ir depozīta sistēmas ieviešana – kopš 2002. gada Latvijā ir bijuši seši mēģinājumi ieviest šāda veida atkritumu pārstrādes sistēmu[1]. Pēc 18 gadus ilgiem mēģinājumiem realizēt gan atkārtoti lietojamā, gan vienreizlietojamā iepakojuma depozīta sistēmu pagājušā gada nogalē beidzot tapis zināms – no 2022. gada februāra Latvijas sabiedrības dzīvi ietekmēs mūsu valstī vēl neredzēts jaunums, kurš sola savākt līdz pat 90% dzēriena iepakojumu. Par tā loģistiku, pārredzamu datu pārvaldību, kā arī paterētāju izglītošanu būs atbildīgs sistēmas operators.
Otrreizējai pārstrādei varēs nodot gan alus, gan bezalkoholisko dzērienu, kā arī kokteiļu un sidru dažāda tilpuma[2] stikla un plastmasas pudeles, arīdzan skārdenes. Tāpat būs iespējams nodot tādu dzērienu iepakojumu, kas iegādāts ārpus Latvijas robežas un marķēts ar depozīta sistēmas zīmi. Lai iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos izlietotā iepakojuma šķirošanā, tos nododot, varēs saņemt atmaksu 10 centu apmērā par iepakojuma vienību, ja uz attiecīgā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrukods vai kvadrātkods un iepakojums būs iztukšots. Depozīta maksu varēt iegūt gan skaidrā naudā, gan čekos, kurus izmantot apmaiņā par precēm tirzniecības vietās.
Kaimiņu pieredze
2016. gada februārī Lietuvā tika ieviesta depozīta sistēma, lai stimulētu patērētājus atgriezt izmantotos dzērienu iepakojumus otrreizējai pārstrādei. Tā paša gada beigās 99,8% iedzīvotāju bija informēti par šādu sistēmu, savukārt 89% izmantojuši to vismaz vienreiz, bet 78% norādīja – depozīta sistēma ir nepieciešama un tās ieviešana uzskatāma par pozitīvu ieguvumu[3]. Tieši Lietuva uzskatāma par veiksmes stāstu, jo sākotnējais mērķis 2016. gadā bija atgriezt pārstrādei 55% nodoto iepakojumu, taču rezultāti ievērojami pārsniedza cerēto, proti, kopumā tika atgriezti 74,3% no visiem nodotajiem dzērienu iepakojumiem. Ar sistēmas ieviešanu valsts izrādījusi inciatīvu rūpēties gan par sabiedrības labklājību, gan vides ilgtspējību un saglabāšanu, kā arī Lietuvas attīstību un spērusi pirmos veiksmīgos soļus modernizētas, sakārtotas un tīras valsts virzienā. Savukārt Igaunijā depozīta sistēma veiksmīgi darbojas jau no 2005. gada. Arī otra Latvijas kaimiņvalsts uzrāda vērā ņemamus rezultātus – 2016.gadā, kad Lietuva tikko apzināja šādas sistēmas klātbūtni, Igaunijā atgrieza 88% plastmasas pudeļu, 74% skārdeņu, kā arī 87% stikla pudeļu[4].
Ar rūpēm par savu un pasaules nākotni
Mūsdienās tiek radīts vairāk atkritumu nekā jebkad agrāk. No plastmasā iepakotiem pārtikas produktiem līdz vienreizlietojamām precēm – vidusmēra cilvēka ikdiena nav iedomājama bez mākslīga iepakojuma klātbūtnes. Lielākoties viss cilvēkam nevajadzīgais nonāk atkritumu poligonos, kur to sablīvē un aprok, taču, ņemot vērā atkritumu plūsmas pieaugumu, gan uz resursiem, gan vidi tiek izdarīts arvien lielāks spiediens. Lai pārstrādātu atkārtotai izmantošanai paredzētu iepakojumu, enerģija tiek patērēta daudz mazāk nekā pavisam jauna iepakojuma ražošanā, piemēram, metāla iepakojuma pārstrāde var būt pat par 95% energoefektīvāka[5], savukārt tonna PET (polietilēntereftalāta) pudeļu, kas izgatavota no pārstrādātas plastmasas, spēj ekonomēt aptuveni 7 200 kilovatstundu. Tā kā polietilēntereftalāts nav videi draudzīgs materiāls (jo aptuveni 90% plastmasas veidu iegūst no naftas pārstrādes produktiem), tas jāšķiro no pārējiem atkritumiem, kuri paši spēj sadalīties atmosfēras ietekmē (starp citu – tieši PET pudeles ir visnoderīgākās otrreizējai pārstrādei). Tikpat būtisks ir izmaksu samazinājums transportam starp patērētājiem un pārstrādātājiem – transports depozīta sistēmas ietvaros rada teju divarpus reižu mazāku oglekļa emisiju nekā sadzīves atkritumu savākšana[6].
Enerģijas un dabas resursu saglabāšana, to pašattīstības veicināšana un piesārņojuma mazināšana ir ideoloģiskais pamats pārstrādes un depozīta sistēmas praktizēšanai visā pasaulē. Arī Latvija ir spējīga iemācīties saskatīt depozīta sistēmas (un ilgtspējīgas domāšanas) ieguvumus, sākot ar sabiedrības izglītošanu un skaidru soļu izvirzīšanu, lai svešā sistēma neliktos biedējoša un sarežģīti īstenojama, bet gan saprotama, būtiska un nepieciešama. Jāatceras svarīgākais – mūsu darbībām vienmēr ir rezultāts, kas agrāk vai vēlāk liks par sevi manīt, parādoties apkārtējā vidē un redzeslokā. Tāpēc atkal jājautā pašiem sev – kādā valstī un kādos apstākļos vēlamies veidot nākotni sev un nākamajai paaudzei.
[1] https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2.%20Depoz%C4%ABta%20sist%C4%93mas%20prezent%C4%81cija,%20Z.Vipule.pdf
[2] Stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3l (neieskaitot), stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75l (neieskaitot), plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3l (neieskaitot), plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1l un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1l
[3] https://www.openaccessgovernment.org/recycling-lithuania-deposit-system-exceeds-all-expectations/45003/
[4] https://www.interregeurope.eu/policylearning/good-practices/item/2142/packaging-deposit-refund-system-in-estonia/
[5] https://lbre.stanford.edu/pssistanford-recycling/frequently-asked-questions/frequently-asked-questions-benefits-recycling
[6] https://balkangreenenergynews.com/buy-drink-return-to-the-shop-deposit-systems-for-single-use-beverage-containers/
