Meža ugunsgrēki kā dabisks process vienmēr bijis klātesošs elements neskaitāmās sauszemes ekosistēmās. Diemžēl katru gadu konstatē arvien vairāk šāda veida ugunsgrēku, kas negatīvi ietekmē kā valstu ekonomiku, tā arī visu dzīvo radību pastāvēšanu.
Kamēr Latvijas mežu bagātību aizsargā labvēlīgi laikapstākļi un par ugunsdrošību atbildīgās iestādes cer uz papildus atbalstu ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanai, situācija kaimiņvalstīs un mežiem bagātākajā Eiropas valstī Somijā tiek veiksmīgi kontrolēta. Vai tā tikai šķiet?
Aptuveni 75% Somijas teritorijas aizņem mežs – par spīti tam, ka industriālā mežsaimniecība ir viena no valsts ienesīgākajām nozarēm, Somijas vērtīgākais dabas resurss turpina atjaunoties un ieņem svarīgu vietu valstspiederīgo identitātes veidošanā. Paši somi sevi dēvē par mežu nāciju, izpelnoties apkārtējo valstu apbrīnu un uzslavas par ilgtspējīgas un efektīvas mežu pārvaldības sistēmas uzturēšanu. Kas tad īsti ir veiksmes stāsta pamatā? Valsts īstenotās ugunsdzēsības vadības sistēmas ietvaros tiek realizēta agrīna brīdināšana un ugunsbīstamības atklāšana, mežu platības uzraudzība no gaisa, ātra reaģēšana, kā arī preventīvo pasākumu ievērošana[1]. Taču tas viss nebūtu iespējams bez sabiedrības informētības ugunsdrošības jomā, zināšanām par attiecīgās nozares specifiku, sakārtotas likumdošanas un kvalitatīva tehniskā nodrošinājuma.
Arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija pievērš vērību ugunsdrošībai, jo vidēji 50% valsts cietzemes ir mežs, kam piešķirta gan būtiska sociālā, gan saimnieciskā loma. Šā gada maijā valsts piedzīvoja pamatīgu zaudējumu – meža ugunsgrēks izplatījās apmēram 120-150 hektāru apmērā, tā likvidēšanā iesaistot 14 ugunsdzēsēju brigādes, kā arī Policijas un robežsardzes pārvaldes helikopteru un Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas rīcībā esošo dronu [2]. Liesmas, kas sāka izplatīties sestdienas pēcpusdienā, tika nodzēstas svētdienas vakarā. Tiesa, masīvā ugunsgrēka rašanās cēlonis palika nezināms. Kā liecina statistikas dati[3], 2019.gads ugunsdrošības jomā nesis atzīstamus rezultātus – kopējais ēku, mājvietu un mežu platību ugunsgrēku skaits ir bijis mazākais, kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.
Arīdzan Lietuvā, kur aptuveni 30% no kopējās platības aug mežs, ugunsbīstamības apsekošana un novēršana ir visai ierasta prakse. Pamatojoties uz statistikas datiem[4], pagājušajā gadā tika reģistrēti 503 meža ugunsgrēki, kas ir 4,37% no kopējā ugunsgrēku skaita, taču periodā no šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – 147 ugunsgrēki jeb 2.83% no kopējā ugunsgrēku skaita valstī[5]. Lietuvas meži tiek raksturoti kā neatsverams bioloģiskās daudzveidības avots, kas nodrošina zaļās enerģijas un koksnes ieguvi, kā arī izpētes materiālu jaunu ekoinovāciju ieviešanai.
Vai mūs sagaida pārmaiņas?
Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Rūta Rudzīte, Valsts meža dienests sadarbībā ar Zemkopības ministriju valdībai izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā”, kas tika atbalstīts 2020.gada 14.jūlija Ministru kabineta sēdē.
Informatīvajā ziņojumā “Par situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā”[6] minēts, ka 2019. gadā ZM veica iekšējo auditu “Zemkopības ministrijas padotības iestāžu pamatdarbības funkciju nodrošinājuma analīze”, lai noskaidrotu, vai ministrijas padotības iestāžu pamatdarbības funkcijas un uzdevumi ir pamatoti un vai to izpildei ir pietiekams finansējums, vērtējot arī Valsts meža dienesta pamatfunkcijas izpildi – meža ugunsapsardzību. Audita rezultāti parādīja – ZM un VMD apzinās ar finansējuma nepietiekamību saistītos riska faktorus. Patlaban izdarīts viss nepieciešamais finansējuma piesaistīšanai – problēma ir apzināta un izanalizēta, tās risinājums ir saprotams, taču lēmumu pieņemšana par valsts budžetu nav ZM kompetencē, tāpēc ZM par pastāvošo problemātiku darīja zināmu Ministru kabinetam.
Valdība tika informēta, ka Valsts meža dienestam ir nepieciešama kapacitātes stiprināšana, jo VMD, pildot meža ugunsdzēsības funkciju, vienlaikus veic arī civilās aizsardzības uzdevumus, kas ir nozīmīgi nacionālajai drošībai. Ilgstoši strādājot ar nepietiekamu finansējumu, zūd iespējas un motivācija kvalitatīvi pildīt meža ugunsdzēšanas funkciju, negatīvi ietekmējot valsts iekšējo drošību, meža nozares ekonomisko attīstību, dabas vērtības, kā arī iedzīvotāju drošību un rekreācijas iespējas. Nerodot risinājumu meža ugunsdrošības finansēšanai, turpināsies līdzšinējā problēma, proti, darbinieku pārmērīga noslogošana, sezonas darbinieku mainība, materiāltehniskās bāzes noplicināšana. Pastāv risks, ka palielināsies iespējamība meža ugunsgrēku izplatībai, tādējādi apdraudot valsts iekšējo drošību.
Atsaucoties uz ZM pārstāves teikto, nepietiekama finansējuma dēļ nav iespējams atrisināt jautājumu par personāla un nepieciešamo sezonas darbinieku skaitu ugunsnedrošā laikposmā, nodrošinot tiem atbilstošu un konkurētspējīgu atalgojumu. No iepriekšējiem gadiem arīdzan iekavējies materiāli tehniskās bāzes atjaunošanas temps – pašlaik tas ir pārāk lēns.
“Par drošību!” komanda sekos līdzi valsts budžeta izstrādei, pieņemšanas kārtībai un pilnveides procesam, pievērsīs uzmanību tam, vai tiek ņemtas vērā VMD vajadzības attiecībā uz jaunā budžeta sadalījumu, kā arī turpinās interesēties par aktualitātēm un problemātiku, kas saistīta ar Valsts meža dienesta nepietiekamo finansējumu un cilvēkresursu trūkumu.
[1] https://www.northumberland.gov.uk/NorthumberlandCountyCouncil/media/Fire-and-Rescue/Wildfire%20Prevention%20Manual/Why-are-there-so-few-Forest-Fires-in-Finland-H-Lindberg.pdf
[2] https://news.err.ee/1096609/forest-fire-rages-in-klooga-bog
[3] https://www.rescue.ee/files/2020-04/pa-aastaraamat-2019-eng-veeb-rgb.pdf
[4] https://pagd.lrv.lt/en/statistics/2019-year
[5] http://pagd.lrv.lt/en/statistics/2020-year
[6] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40486042&mode=mk&date=2020-07-14
