Terorisms – vardarbīgi uzbrukumi, bailes, varas iegūšanas mēģinājumi un neskaitāmi upuri. Jau izsenis šīs noziedzīgās darbības, kura visbiežāk veikta kādas “augstas” idejas vārdā, apzināšana un novēršanas iespējas atrodas valsts institūciju aktuālāko jautājumu sarakstā.
Raksti par šo tēmu
22. jūlijā apritēja deviņi gadi, kopš Norvēģijas sabiedrība un tās vērtību sistēma piedzīvoja vienu no lielākajiem triecieniem valsts pastāvēšanas vēsturē – norvēģu labējā ekstrēmista Anneša Bēringa-Breivīka īstenoto teroraktu, kas prasīja 77 cilvēku dzīvības. 2011. gada 22. jūlijā Breivīks realizēja masu slepkavību, sarīkojot sprādzienu pie Tieslietu ministrijas ieejas Oslo centrā un veicot apšaudi Norvēģijas Darba partijas organizētajā jauniešu nometnē uz salas, kas atrodas teju 40 km attālumā no valsts galvaspilsētas. Šāds traģisks piemērs ir tikai viens no daudziem, liekot aizdomāties un pievērst uzmanību tam, ka terorisma draudu novēršana ir problēma, kurai risinājumi jārod arvien aktīvāk un mērķtiecīgāk, un, saasinoties sociālajai spriedzei, valstīm būs jāiegulda vairāk līdzekļu pretterorisma situācijā.
Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) 2019. gada pārskata datiem[1], terorisma draudu līmenis Latvijā aizvadītajā gadā saglabājies relatīvi zems, neraugoties uz dienesta darbu pie radikāli noskaņotas personas plānotu teroraktu novēršanas un atsevišķu risku faktoru identificēšanas. Ikgadējais ziņojums vēsta, ka reālākos un nozīmīgākos riskus kopumā rada atsevišķu personu radikalizēšanās, kontaktu veidošana ar ekstrēmistisku organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri iepriekš aizceļoja uz Sīriju vai Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam “Daesh”. Tomēr pērn VDD nav konstatējis radikalizācijas tendenču pieaugumu kopienā un sastapies ar aizdomām par musulmaņu iesaisti teroristiskās darbībās Latvijā.
Gan radikalizācijas novēršana, gan tādi preventīvie pasākumi kā kritiskās infrastruktūras un masveida pulcēšanās objektu apsekošana, gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde, ārvalstu ieceļotāju kontrole, kontaktpunkta ziņošanai par sprāgstvielu prekursoriem darbības nodrošināšana ir tikai daļa no pretterorisma centieniem Valsts Drošības Dienesta darbībā.
Valsts Drošības Dienesta vērtējums
Lūdzot komentēt esošo terorisma situāciju, VDD informē, ka Latvijā terorisma draudu līmenis jau vairākus gadus ir zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu paaugstināties. Vienlaikus norādot, ka VDD ir konstatējis riska faktorus, kas potenciāli var ietekmēt drošības situāciju nākotnē, piemēram, Latvijā dzīvojošu personu iespējamu radikalizēšanos un atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas locekļu aizceļošanu uz Sīriju/Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam “Daesh”.
Pašlaik Latvijā nedarbojas ne teroristu grupas, ne individuāli teroristi. Tādēļ VDD pretterorisma jomā galveno uzmanību pievērš to personu identifikācijai, kam ir sākotnējas radikalizācijas pazīmes, un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo personu iesaistīšanos vardarbīgās aktivitātēs. Šīs personas raksturo pārspīlēta interese par islāma radikālo interpretāciju un “Daesh” ideoloģiju, kā arī atsevišķos gadījumos kontakti ar teroristisku grupējumu pārstāvjiem ārvalstīs.
VDD ir galvenā pretterorisma pasākumus koordinējošā iestāde valstī, kas pastāvīgi sadarbojas ar visām pretterorisma pasākumu īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Lai pārbaudītu un trenētu operatīvo dienestu un citu pretterorisma sistēmā iesaistīto institūciju spējas reaģēt terorisma draudu gadījumā, VDD katru gadu organizē dažāda veida un līmeņa pretterorisma mācības, imitējot dažāda veida terorisma draudus un rīcību to gadījumā.
Neraugoties uz salīdzinoši zemo terorisma draudu līmeni, 2019. gadā VDD novērsa terora aktus, ko labējais ekstrēmists plānoja veikt vairākās vietās Jūrmalā. VDD pret minēto personu uzsāka kriminālprocesu 2018. gada 20. novembrī. Veicot sankcionētu kratīšanu personas dzīvesvietā, tika izņemti pneimatiskie ieroči, to munīcija un medību dunču kolekcija, kā arī konstatēti pietiekami detalizēti plāni par gatavošanos veikt vardarbīgus uzbrukumus vairākās vietās Jūrmalā. Papildus persona dažādās interneta vietnēs ilgstoši bija publicējusi pret krievu un romu tautības Latvijas iedzīvotājiem vērstus komentārus, kā arī nacistiskās Vācijas armiju un labējo ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku slavinošus ierakstus. Minētie ieraksti saturēja arī aicinājumus iznīcināt minētās etniskās grupas. 2019. gada nogalē personai tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā).
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi terorisma draudu situāciju Latvijā.
Terorisma vēsture Latvijā – mežonīgie deviņdesmitie līdz mūsdienu pasaules pieskārienam
Pagājušajā gadā Valsts drošības dienests aizturēja Breivīka ideju sekotāju, kurš plānoja īstenot terora aktus mazākumtautību izglītības iestādē un vairākās tirdzniecības vietās Jūrmalā. Minētā persona nonāca VDD redzeslokā, jo interneta vietnēs aktīvi publicēja negatīvus komentārus, kas vērsti pret krievu un romu tautības iedzīvotājiem Latvijā, pat aicinot iznīcināt minētās etniskās grupas. Labējā ekstrēmisma idejas piekritējs jau bija uzsācis gatavošanos vardarbīgam uzbrukumam un sācis nepieciešamo līdzekļu iegādi cilvēku iebiedēšanai un nogalināšanai, kā arī sprādzienu rīkošanai. Taču šis nav vienīgais gadījums, kad Latvija un tās iedzīvotāji saskārušies ar spiedīgajiem terorisma draudiem.
Sprādzienu vilnis deviņdesmitajos gados aizsākās ar Rīgas “Omon” atbalstu 1990. gada 4. maijā. Attiecīgajā gadā pie padomju varu simbolizējošiem objektiem kopsummā tika īstenoti aptuveni 20 neliela apjoma un intensitātes sprādzieni, kuru pamatā bija politisks motīvs. Savukārt 1994. gads atstājis nospiedumu Latvijas vēsturē kā viseksplozīvākais, jo reģistrēti 76 ar sprāgstvielām saistīti noziegumi. Sprādzienos par upuriem kļuva gan cilvēki, gan reliģiskas celtnes – tā 1995. gadā vienā no Rīgas sinagogām nogranda sprādziens, kas saistīts ar diversantu grupas “Rubiks” darbību.
Par pirmo terora aktu Latvijā, kas īstenots kopš valsts neatkarības atjaunošanas, var uzskatīt sprādzienu pirms noslēguma koncerta Pirmajos Ziemeļu un Baltijas jūras valstu Dziesmu svētkos 1995. gadā[2]. Incidents guva plašu rezonansi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, taču terora akta organizētāji tā arī palika nezināmi. Objektā izveidojās ārkārtas situācija, kas rezultējās cilvēku panikā un vairākos cietušajos. Sprādziena izraisītā triecienviļņa ietekmē tika satricinātas Mežaparka estrādes konstrukcijas.
1995. gada maijā tika atjaunota ultralabējas politiskās organizācijas “Pērkonkrusts” darbība[3], kura propagandēja galēji nacionālistiskus uzskatus, kā arī popularizēja antisemītismu un autoritāru valsts iekārtu. Politiskās organizācijas aizsākums meklējams jau 1933. gada maijā, kad to reģistrēja Rīgas apgabaltiesā un par “Pērkonkrusta” priekšnieku dibināšanas sapulcē ievēlēja Gustavu Celmiņu. 1930. gadu beigās organizācijas biedri sāka izrādīt simpātijas pret nacionālsociālistisko Vāciju, savukārt pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā organizācija bija viens no pirmajiem represiju upuriem. 1944. gadā biedru arestu dēļ organizācijas darbība apsīka un tā līdz galam arī neatjaunojās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neliela ekstrēmistu grupa ar nosaukumu “Pērkonkrusts” veica vairākus terora aktus, piemēram, Uzvaras pieminekļa spridzināšanu 1997.gadā. Pēc iesaistīto personu aizturēšanas un notiesāšanas Pērkonkrusta darbība tika pārtraukta.
2006. gadā dibināja biedrību “Gustava Celmiņa centrs”, kas ir ideoloģisks “Pērkonkrusta” turpinājums un sludināto vērtību mantojums. Nacionālradikālās biedrības pamatā ir naids pret demokrātiskas valsts vērtībām un vēstījums par baltās rases pārākumu. Biedrības vadītājs un popularizētājs Igors Šiškins vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tostarp deviņdesmito gadu beigās, kad viņš kopā ar vairākiem organizācijas “Pērkonkrusts” biedriem tika notiesāts Uzvaras pieminekļa spridzināšanas lietā. Šiškins vairākkārt izpelnījies uzmanību, regulāri paužot antisemītiskus uzskatus dažādos nacionālradikāļu pasākumos, nelikumīgi iegādājoties sprāgstvielas un glabājot iespaidīgu ieroču arsenālu. Uz tiesas lēmuma pamata 2014. gadā biedrības darbība tika izbeigta.
2013. gadā Latvijas mieru apdraudēja Krievijā bāzētā neonacistu grupējuma “Format 18” līderis, viens no galēji labējo uzskatu paudējiem Krievijā, neformālās kustības “Restrukt” organizētājs un tīklveida struktūras “Okkupay-pedofilyay”, kura īsteno vardarbīgus uzbrukumus cilvēkiem ar homoseksuālu orientāciju, veidotājs Maksims Marcinkēvičs, kurš grasījās ierasties Rīgā provokāciju realizēšanas nolūkos. Izvērtējot iegūto informāciju par personas vēsturi un iespējamiem darbības plāniem, tika pieņemts lēmums nepieļaut Marcinkēviča ieceļošanu Latvijā.
Nākotnes prognozes un terorisma tendences
Ņemot vērā mainīgo pasaules terorisma un pretterorisma skatuvi, dažādas sociālās un politiskās spriedzes izvirdumus (Black Lives Matter, klimata problemātikas, 5G u.c.), kā arī Covid-19 rezultātā radušās ekonomiskās krīzes un karantīnas seku ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām, kurām ir tendence radikalizēties, paredzams, ka nākotnē arvien vairāk pieaugs ekstrēmistisko grupu aktivitātes.
Kā ziņo Europols[4], 2019. gadā terorisms ir saglabājis savu aktualitāti arī Eiropā:
- Kopumā tika ziņots par 119 izjauktiem, nerealizētiem un notikušiem teroristu uzbrukumiem 13 dažādās ES dalībvalstīs
- 19 ES dalībvalstīs tika arestētas kopumā 1 004 personas ar aizdomām par tādu noziegumu pastrādāšanu, kas saistīti ar terorismu. No tām vislielākais skaits arestu veikts Beļģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā
- 10 cilvēki tika nogalināti un 27 cilvēki ievainoti teroristu uzbrukumos ES.
Kaut gan pēdējos gados ir redzams teroristu uzbrukumu kritums Eiropā[5], jaunas sociālās problēmas ir uz apvāršņa un tradicionāli galējās grupas (Anarhisti/Kreisie ekstrēmisti ; Džihādisti ; Labējie ekstrēmisti) transformējas.
Šāds piemērs ir vērojams Islāma valsts kaujinieku vidū, kas, zaudējot pēdējās zemes teritorijas, lielākoties ir nogājuši pagrīdē un kļuvuši par decentralizētām šūnām. Tāpat transformācija ir vērojama arī Kreiso un Labējo ekstrēmistu vidū, kas arvien vairāk izmanto elektronisko vidi un dažādās interneta saziņas platformās dalās ar savu ideoloģisko domubiedru darbiem un slavē teroraktus.
Terorismam, bez šaubām, pašlaik neredz beigas. Tas pasaulē ir pazīstams jau vairāk kā 200 gadu un noteikti nebeigsies tuvāko gadu laikā, jo problēmas, par kurām cilvēki ir gatavi protestēt, turpinās eksistēt, un to vienmēr izmantos, lai panāktu kāda rīcības pārvēršanai terorismā. Taču mums kā sabiedrībai ir jādomā racionālāk, jāattīsta spējas medijpratībā un jāatbalsta drošības nozares darbs mūsu kopējās aizsardzības nolūkos, lai virzītos uz priekšu un iznestu Latvijas vārdu kā labās prakses piemēru starpvalstu līmenī.
[1] https://vdd.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati/
[2] https://www.rsu.lv/sites/default/files/dissertations/Valdis_Voins_promocijas_darbs.pdf
[3] https://www.rsu.lv/sites/default/files/dissertations/Valdis_Voins_kopsavilkums_rev.pdf
[4] https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-terrorism-situation-and-trend-report-te-sat-2020
[5] European Union Terrorism Situation and Trend report (TE-SAT) 2020
