Covid-19 pandēmijas ēnā esam aizmirsuši par nesenajiem notikumiem Austrālijā, kad 2019.-2020.gada meža ugunsgrēku sezonā izdega 18 miljoni hektāru Austrālijas teritorijas, nogalinot 34 cilvēkus un 1 miljardu dzīvnieku, tai skaitā iznīcinot vairāk kā 8000 ēku.
Meža ugunsgrēki – ikgadēji un paredzami, to seku likvidēšana – laikietilpīgs un resursus prasošs darbs. Latvijā katru pavasari (šogad no 24. aprīļa) tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kad, atrodoties mežā, jāievēro īpaša piesardzība un dažādi aizliegumi, lai iespējami mazinātu ugunsgrēku izcelšanos un tālāko izplatību.
Meža ugunsdzēsības funkciju (tai skaitā ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu) īsteno Valsts meža dienests. Kā liecina jaunākie dati[1], laika posmā no 1. janvāra līdz 20. jūlijam Valsts meža dienests atklājis un dzēsis 434 meža ugunsgrēkus ar kopējo meža zemes platību 220,38 ha. Galvenais iemesls mežu degšanai aizvien paliek nemainīgs – cilvēka bezatbildīgā rīcība ar uguni, piemēram, līdz galam nenodzēsti ugunskuri, nevērīgi izmesti izsmēķi un kūlas dedzināšanas mēģinājumi.
2019. gadā reģistrētie meža ugunsgrēku cēloņi, kurus ietekmējis cilvēka faktors, saistīti ar ļaunprātīgu dedzināšanu (kopumā 48 gadījumi), meža apmeklētāju neuzmanīgu rīcību ar uguni (234 gadījumi valsts mežos, savukārt 96 – pārējos mežos), kā arī cilvēka saimniecisko darbību, tostarp pērnās zāles un ciršanas atlikumu dedzināšanu un mehanizēto transportlīdzekļu iedarbību (32 gadījumi valsts mežos un 27 gadījumi – pārējos mežos)[2].
Lai veiksmīgi kontrolētu ugunsdrošību mežā un laikus konstatētu paaugstinātas ugunsbīstamības risku, ir nepieciešams kvalitatīvs materiāltehniskais, cilvēkresursu un finanšu resursu nodrošinājums. Kas attiecas uz materiāltehnisko nodrošinājumu – dienesta rīcībā ir ugunsnovērošanas torņi, ugunsdzēsības automašīnas, ģeogrāfiskā informācijas sistēma, kā arī trīs bezpilota lidaparāti jeb droni, kas piešķirti Rīgas reģionālās, Dienvidlatgales un Ziemeļkurzemes virsmežniecībām. Taču, pamatojoties uz Valsts meža dienesta (VMD) publicēto informāciju par uguns apsardzības darbu organizāciju 2019. gadā[3], novērojams pamatīgs sezonas darbinieku trūkums, kas ir sevišķi izteikts lauku apvidos, kā arī nepietiekams un nekonkurētspējīgs darbinieku atalgojums – meža ugunsdzēsēja alga ir aptuveni 480-550 EUR mēnesī.
Mežu ugunsdrošība – bumba ar laika degli
Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis, komentējot pašreizējo situāciju uguns apsardzības darbu organizēšanā 2020. gadā, norādīja, ka pastāvīga problēma, ar ko VMD jāsaskaras katru gadu, patiesi ir papildu darbinieku piesaistīšana. Kā galvenie problēmas iemesli tika minēti smagie darba apstākļi, mazā darba samaksa un ierobežota darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku apvidos. Pārējās teritorijās par meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju ir atbildīgi mežziņi, bet Meža ugunsdzēsības stacijās nodarbinātie tiek piesaistīti kā papildspēki pēc nepieciešamības. Ievērojot darba īpatnības, VMD nodarbinātajiem jābūt sasniedzamiem jebkurā diennakts laikā, tādēļ darbalaika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts un ugunsnedrošajā laika posmā darbiniekiem nav formālā darbalaika beigu ierobežojuma (Valsts meža dienesta likuma 4. panta otrā daļa).
Zigmunds Jaunķiķis arī darīja zināmu, ka ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekams skaits meža uguns novērošanas torņu dežurantu, meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju. Likuma “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (pieņemts 16.12.2010.) anotācijā norādīts, ka sezonā ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā būtu jāpieņem 680 sezonas darbinieku, taču šobrīd nepietiekama finansējuma dēļ darbā tiek pieņemti tikai 335 darbinieki. Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks uzsvēra, ka, strādājot ar nepietiekamu darbinieku skaitu, nopietni tiek apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad palielinās meža ugunsgrēku skaits.
Līdz šim, darbaspēka trūkuma periodā, meža dzēšana tika nodrošināta tikai labvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ, jo Latvijas mežos nebija lielas ugunsbīstamības. Taču statistika liecina, ka laikposmi ar lielu ugunsbīstamību atkārtojas ik pēc 10–12 gadiem un, ņemot vērā vispārējo globālo sasilšanu, gadi ar augstu degamību varētu atkārtoties arvien biežāk.
Darbspēka trūkums negatīvi ietekmē ugunsdzēsēju komandu darbu – tās nedarbojas ar nepieciešamo cilvēku skaitu, tā radot draudus gan nodarbināto veselībai un dzīvībai, gan sabiedrības drošībai un tās ekonomiskajām interesēm. Nozares eksperts bilda, ka noteiktais cilvēku skaits nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku aizvietojamību un darba normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz pieļaujamo maksimālo darba stundu skaitu. Šādās situācijās gan pastāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā nodarbinātie tiek pakļauti pastāvīgai pārslodzei. VMD situāciju apzinājis tiktāl, ka zemā atalgojuma dēļ cilvēki nevēlas uzņemties darbu, kas saistīts ar risku viņu drošībai un veselībai.
Par laimi, ievērojamu atbalstu VMD ugunsgrēku likvidācijā sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, AS “Latvijas valsts meži”, pašvaldības un citas juridiskas personas.
Taču nozares problemātikas iespējamie risinājumi paliek neatklāti un publiski neapspriesti – kāds būs pirmais solis ceļā uz sistēmas sakārtošanu un ugunsdzēsībā nodarbināto labklājības uzlabošanu?
[1] https://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/jaunumi/meza-ugunsgreku-statistika?id=11553
[2] https://www.zm.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/2019-gads?id=20731#jump
[3] https://www.lps.lv/uploads/docs_module/5_VMD%20meza%20ugunsapsardziba.pdf
