Par cilvēku tirdzniecības upuri var kļūt ikviens no mums – vairs nevaram raudzīties no malas un domāt, ka šī ir tāla un mūs šķietami neskaroša problēma. Komentārus par sabiedrības informēšanas nozīmi, starptautisko sadarbību un palīdzības sniegšanu upuriem, kā arī cilvēku tirdzniecības problēmu Latvijā sniedz Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā eksperte Agnese Zīle-Veisberga.
Cilvēku tirdzniecība notiek tepat blakus
Kā atzīmē eksperte, Latvijā situācija vienmēr ir bijusi tāda, kas neļauj aizmirst par cilvēku tirdzniecības jautājumu. Piemēram, pirms dekādes Latvija bija izteikta izcelsmes valsts, no kuras vairāki tūkstoši cilvēku devās uz ārvalstīm, daļa no tiem nonāca neapskaužamā situācijā vai kļuva par šīs problēmas upuriem. Lai gan cilvēku tirdzniecības gadījumi nenotika Latvijā, daudzi kļuva par upuriem kādā citā valstī. Tobrīd bija ārkārtīgi svarīgi aktualizēt jautājumu par to, kā nekļūt par upuri ārvalstīs.
Pēdējos gados redzam aizvien vairāk cilvēku tirdzniecības gadījumu Latvijā. Sabiedrība, visticamāk, biežāk redz šādas situācijas (iepriekš ārvalstīs tas bija kaut kas abstrakts), tādēļ par to arī vairāk zina. Tomēr tas nenozīmē, ka pirms tam cilvēku tirdzniecības problēmas nebija. Tā bija, vienkārši notika ārvalstīs. Tagad to redzam tepat, mums līdzās.
Sabiedrības informēšana
Pēdējo divu gadu laikā lielāki resursi tikuši veltīti darbam ar speciālistiem un cilvēkiem, kuri var atpazīt, atklāt, izmeklēt un notiesāt cilvēku tirdzniecības gadījumus. Šāda taktika izvēlēta, pamatojoties uz GRETA (no angļu val. – Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību) un ASV valsts departamenta TIP Report (no angļu val. – ziņojums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu) sniegtajām rekomendācijām par nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijā.
Plašākas informatīvas kampaņas organizētas 2020. gadā:
- “Cilvēku tirdzniecības upuris?”
- Valsts policijas informatīvā akcija par cilvēku tirdzniecību un upuru atpazīšanu
- Lidostā “Rīga” sagatavots un izplatīts materiāls par cilvēku tirdzniecību.
Kas attiecas uz aicinājumu upuriem vērsties pēc palīdzības – eksperte norāda, ka upura situācija nav vienkārša, tādēļ kampaņa ar informatīvu tālruni var nenostrādāt.
“Ir ārkārtīgi svarīgi veicināt upuru pašziņošanu, piemēram, šķērsojot robežu, imigrācijas kontroles laikā vai citos gadījumos, kad upuris sastopas ar kādu no valsts pārvaldes institūcijām, kā arī stiprināt visu iesaistīto pušu zināšanas par dažādiem atpazīšanas indikatoriem. Tāpat ir būtiski turpināt darbu, lai persona, tiklīdz rodas aizdomas par cilvēku tirdzniecības gadījumu, tiktu novirzīta pakalpojuma sniedzējam. Pašreiz notiek darbs, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kā arī spēcinātu atpazīšanas kapacitāti ar dažādu indikatoru palīdzību,”
pauž Zīle-Veisberga.
Pandēmija nav vairojusi upuru skaitu
Agnese Zīle-Veisberga, pamatojoties uz pieejamo informāciju, norāda, ka pandēmija nav raisījusi lielāku cilvēku tirdzniecības apjomu nedz Latvijā, nedz kopumā pasaulē. Pandēmijas ietekme, precīzāk, dažādi ierobežojumi, var pasliktināt cilvēku ekonomisko stāvokli un sociālekonomiski ievainojamās grupas padarīt vēl ievainojamākas. Rezultātā cilvēki var zaudēt modrību un uzķerties uz cilvēku tirgotāju vervēšanas paņēmieniem.
Bet kopumā cilvēku tirdzniecības upuru skaita pieaugums saistībā ar pandēmiju nav novērots.
Starptautiskā sadarbība vēl tiek stiprināta
Runājot par starptautiska mēroga sadarbības uzturēšanu, lai sniegtu atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem, Agnese Zīle-Veisberga atzīmē, ka ir izstrādāts speciāls CBSS Transnational Refferal Mechanism (no angļu val. – Baltijas jūras reģiona pārrobežu starpinstitūciju sadarbības mehānisms), kas nodrošina informāciju par dažādām nevalstiskajām organizācijām un kur meklēt palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.
Tomēr eksperte piebilst, ka mehānisms vēl ir jāaktivizē, jo valstis atzīst – ne vienmēr šāda sadarbība notiek. Protams, jāņem vērā, ka ir individuāli gadījumi, kad cilvēks, piemēram, jātransportē no kādas citas valsts, tas arī tiek darīts.
Plašāku informāciju par cilvēku tirdzniecību, tās atpazīšanas veidiem un palīdzības mehānismiem var atrast šeit.
