Pēdējo trīs gadu laikā Vispārīgā datu aizsardzības regula un Datu valsts inspekcija sabiedrībā tiek izmantota kā iebiedēšanas rīks, kuru izmanto ikviens, kurš kādreiz ir dzirdējis par personas datu aizsardzību.
Kā viens no aktuālākajiem piemēriem, ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, ir saviesīgu pasākumu fotografēšana publiskās vietās vai pastaigas dabas parkos.
Datu valsts inspekcija ir saņēmusi iesniegumus, kuros tiek jautāts:
“Rīgā ir daudz publisku vietu, piemēram, Doma laukums, Grīziņkalns, bērnu un sporta laukumi, kur bieži vien, it sevišķi siltajā laikā, uzturas daudz personu. Regulāri ar paziņām dodamies pastaigā, un, protams, ka pastaigas brīdī tiek uzņemtas fotogrāfijas. Nereti nākas dzirdēt pārmetumus no apkārtējiem, kas ir gados vecāki cilvēki vai jaunās māmiņas ar bērniem – “Jūs nevarat mani fotografēt bez manas piekrišanas! Ko Jūs ar to fotoattēlu darīsiet? Tūlīt izdzēsiet!” Idejiski jau netiek fotografētas konkrētas personas publiskajā vietā, bet gan fotografē viens otru, un šīs fotogrāfijas paredzēts izmantot savām vajadzībām.”
Datu valsts inspekcija, lai skaidrotu robežu starp vārda brīvību un privātumu, savu un citu cilvēku fotogrāfiju publicēšanu interneta vietnēs, 2020.gadā īstenoja sabiedrības informēšanas kampaņu “Balts uz melna”, kas ir jāievēro, ja safotografētos fotoattēlus, kurās ir arī citas personas, esmu nolēmis paturēt tikai pie sevis, savām privātajām vajadzībām?
Vai man ir jāpārtrauc fotografēt, ja kāda persona, kura atrodas publiskajā vietā, sauc: “Tūlīt izdzēs!”?
Vai tiešām, lai fotografētu savām privātajām vajadzībām, ir nepieciešams iet uz ielas, parkā esošajiem cilvēkiem un jautāt, vai tie piekrīt, ka tiek fotografēti?
Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā [1]. Tas nozīmē – ja iegūtos fotoattēlus neplāno rādīt tālāk par privāto saraksti vai šauram draugu lokam sociālajos tīklos personiskos nolūkos, tad minētās darbības ar fotoattēliem neiekļaujas šajā tvērumā.
Datu valsts inspekcija aicina apmeklēt sadaļu #BALTSUZMELNA un iepazīties ar kampaņas materiāliem, kur tiek skaidrota robeža starp vārda brīvību un privātumu.
[1] Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2.panta 2.punkta c) apakšpunkts. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 18.apsvērumā ir paskaidrots, ka šo Regulu nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona un kas nav saistīta ar profesionālo vai komerciālo darbību.
Personas datu apstrāde, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā
Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē personīgās vai mājsaimniecības darbības ir tādas darbības, kas ir cieši un objektīvi saistītas ar konkrētās personas privāto dzīvi un kuras ievērojami neietekmē citu personu personisko sfēru. Šīm darbībām nav profesionālie vai komerciālie aspekti, un tās attiecas tikai uz personīgajām vai mājsaimniecības darbībām, piemēram, glabājot ģimenes vai privātos attēlus datorā, izveidojot draugu un ģimenes locekļu kontaktinformāciju sarakstu. Informācijas koplietošana privātajā jomā ietver dalīšanos starp ģimeni, ierobežotu draugu loku vai personas loku, kura lielums ir ierobežots un kura pamatā ir personiskas attiecības vai noteikta uzticēšanās.
