11. februārī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai izskatīšanā Saeimā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”.
Likumprojekts paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
“Patvertņu un patvērumam drošu vietu apzināšana, iekārtošanu un telpu pielāgošana patvērumam ir viens no lielajiem šī gada uzdevumiem iekšlietu sektorā. Šodien pieņemtie grozījumi civilās aizsardzības likumā ir liels solis patvertņu infrastruktūras attīstībai Latvijā. Jau šobrīd VUGD apsekotais patvertņu apjoms un to teritoriālais pārklājums ir ļoti labs un blīvs – ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Taču mūs sagaida liels darbs – esošās un jau apsekotās patvertnes ir jāpielāgo, lai tās varētu izmantot krīzes situācijās, kā arī ir jāuzsāk jaunu patvertņu būvniecība.,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Patvertne ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā
Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās:
- I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām.
- II kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām.
- III kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Jau šobrīd esošo (III kategorijas) patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai Iekšlietu ministrija un VUGD ir izstrādājuši vienkāršotas vadlīnijas. Turpinot diskusijas Saeimā par likumprojektu, tiks ierosināts noteikt, ka III kategorijas objektu pielāgošanai ir jāatbilst minētajām vadlīnijām.
Jāatzīmē, ka patvertņu aprīkošana ir brīvprātīga un šim nolūkam tiek plānots ievērojams valsts atbalsts.
Vēl likumprojekts nosaka patvertņu izbūvi jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektos, kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam, kā arī patvertnes būs obligātas būvējot jaunu sešu vai vairāk stāvu daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, slimnīcas vai citas publiskās ēkas, kas lielākas par 2500 kvadrātmetriem.
Patvertņu izbūve jaunbūvējamās ēkās neattiecas uz būvprojektiem, kas līdz 2027. gada 1. janvārim noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.
Patvertnes, iespēju robežās būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.
Patvertnes īpašniekam vajadzēs nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.
Jau šobrīd VUGD apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus. 398 no tiem tika atzīti par atbilstošiem un 1254 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā ir nodrošinātas patveršanās iespējas vairāk ne kā ceturtajai daļai (>500 000) valsts iedzīvotāju. VUGD ir arī nodevis pašvaldībām patvertņu zīmes, kuras nepieciešams izvietot uz ēkām, lai apzīmētu patvertņu atrašanās vietu. VUGD apkopotā informācija liecina, ka uz pašvaldību un valsts iestāžu ēkām uzstādītas jau vairāk ne kā 950 patvertņu zīmes. Informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu uzturēs pašvaldības.
Lai tiktu nodrošināts finansiāls atbalsts patvertņu izveidošanai, pielāgošanai, ES Fondu tematiskās komitejas sēdē tika panākta vienošanās, ka civilās aizsardzības būvju pielāgošanai un aprīkošanai tiks novirzīti 20,9 miljoni euro, paredzot, ka vismaz 500 valsts un pašvaldības objekti tiks pielāgoti un aprīkoti atbilstoši III kategorijas vadlīnijās noteiktajam apjomam.
Vēl papildu finansējums plānots no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta.
Līdzās tam, lai veicinātu iedzīvotāju informētību un izpratni, VUGD ir sagatavojis un publicējis biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par patvertnēm, piemēram, kas ir patvertne, kā atpazīt ēku, kurā izvietota patvertne, kad būs jādodas uz patvertni u.c. būtiskiem jautājumiem.
Jautājumi un atbildes par patvertnēm publicēti:
Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu esošajās ēkās, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.
