“Par drošību!” atkal ir kāt ar jaunu papildinājumu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Mēs iepazīstam iedvesmojošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā. Šeit var izprast, cik dažādi katras personības stāsts aptver neskaitāmus drošības aspektus. Elvijs Lankovskis-Ķeķis darba pieredzi uzsāka lauksaimniecības nozarē, taču laika gaitā kļuva par VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2. daļas vada komandieri, atbildīgo par ugunsdrošību SIA “AE Partner” un šobrīd ir VUGD KRP Liepājas 1. daļas vada komadieris un sava mazā uzņēmuma vadītājs ugunsdrošības jomā. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedru Elviju Lankovski-Ķeķi nedaudz tuvāk.
1.Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Mans ceļš drošības nozarē sākās pilnīgi nejauši. Es to pat sauktu par pēdējā brīža lēmumu pēc vidusskolas. Tas bija moments, kad bija nepieciešams iestāties augstskolā. Ņemot vērā, ka man vispār nebija nekādu ideju, kur es vēlos doties tālāk savā dzīvē, es “šāvu uz dullo” un jāatdzīst, ka trāpīju perfekti.
2.Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu pieredzē?
Par svarīgu pagrieziena punktu izvēles virzībai noteikti varu pieminēt savu vēlmi kļūt neatkarīgam no saviem vecākiem. Tā bija vēlme kļūt tieši finansiāli neatkarīgam, lai vecākiem nebūtu par mani jārūpējas un, lai viņi savus finanšu līdzekļus paturētu sev. Tāpēc sākotnēju meklēju skolu, kur varētu saņemt stipendiju un vēlējos censties apvienot mācības ar darbu jebkurā nozarē. Beigu beigās atradu skolu, kurā maksā nevis stipendiju, bet gan algu par to, ka mācies un mani tas pilnīgi apmierināja.
3.Kur Jūs mācījāties?
Es savas drošībnieka gaitas uzsāku, kad pēc vidusskolas iestājos Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā (UCAK) Rīgā. Pēc UCAK es saņēmu virsnieka pakāpi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un pārcēlos uz Liepāju, kur uzreiz ieguvu amatu VUGD KRP Liepājas 2. daļā par vada komandieri. Tur nostrādāju nepilnus divus gadus, jo tiku pārcelts uz dienesta vietu Liepājas 1. daļā, kur esmu vēl joprojām. Pēc UCAK domāju, vai man ir nepieciešams mācīties, jo man it kā viss ir – esmu virsnieks, man ir darbs… Ko gan vēl man dzīvē vajag? Bet beigu beigās iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē un ar dažu gadu pauzi ieguvu ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera diplomu. Pēc šī diploma saņemšanas laikam “āķis bija lūpā” un iestājos RTU Maģistru programmā Darba aizsardzība, ko arī veiksmīgi šajā gadā absolvēju.
4.Kuras ir Jūsu pirmās darba vietas?
Es sāku strādāt jau pamatskolas laikā pie sava vectēva saimniecībā, kur darbs bija saistīts ar lopkopību un lauksaimniecību. Kad sāku studēt Rīgā UCAK es periodiski, paralēli studijām, piestrādāju dažādās darba vietās – restorāni, kebabnīcas, tūrisms, sporta veikals, un citi dažādi darbi. Taču pirmā nopietnā darba vieta man bija VUGD KRP Liepājas 2. daļa, kur 2012. gadā sāku strādāt par vada komandieri. Vada komandiera amatā esmu vēl jo projām, un es mīlu šo darbu. Paralēli VUGD dienestam es strādāju Liepājas vienā no lielākajiem uzņēmumiem SIA “AE Partner”, kur esmu atbildīgais par ugunsdrošību. Kā arī vadu savu mazo uzņēmumu, kurā strādāju viens – veidoju ugunsdrošības dokumentāciju, bet viss vairāk koncentrējos būvniecības nozarē rakstot Ugunsdrošības pasākumu pārskatus (UPP) un konsultējot būvuzņēmējus ugunsdrošības jomā.
5.Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Drošības nozarē man viss vairāk patīk tas, ka es cilvēkiem varu iemācīt ko jaunu, varu ieviest jaunas prasības, kas palīdz uzlabot drošību. Man ļoti patīk instruēt cilvēkus un strādāt ar publiku. Laikam lielāko baudu no darba saņemu tieši uzstājoties publikas priekšā. Taču nekas nevar aizstāt sajūtu, kad esmu VUGD dienestā un spēju palīdzēt cilvēkiem un dzīvniekiem un darīt labas lietas. Darbu VUGD es tiešām mīlu viss vairāk.
6.Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
Zolitūdes traģēdiju noteikti neviens no manas atmiņas neizdzēsīs. Spilgtāku notikumu manā pieredzē nav. Tas bija neaprakstāms “kosmoss” un sajūtas, kuras tur piedzīvoju. Īpaši pēc tam, kad man bija psiholoģiski smagi. Tas noteikti ir spilgtākais, ko atceros.
7.Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
VUGD mans galvenais pienākums ir organizēt dežūrmaiņas darbu un vadīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus. Pieņemt lēmumus un dot rīkojumus. Otrajā darba vietā uzraudzīt ugunsdrošības prasību ievērošanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
8.Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
VUGD lielāko un mazāko risku nav. Šajā darbā nav iespējams prognozēt, ar ko nāksies saskarties nākošajā izsaukumā. Apdraudējums sākas kopš brīža, kad uzsāc dežūrmaiņu, līdz brīdim kamēr to noslēdz. Kā piemēru varu minēt – ja no loga man cilvēks sauks pēc palīdzības, es nekad neteikšu: “es tevi neglābšu, jo man ir apdraudējums”. Es un es zinu, ka jebkurš ugunsdzēsējs, nedomājot par savu drošību, glābs šo cilvēku jebkurā iespējamajā veidā.
Otrajā darba vietā es jūtos ļoti droši, jo mums ir tiešām brīnišķīga drošībnieku komanda, kas ikdienā dara visu, lai drošību darba vietā padarītu arvien labāku. Apdraudējumi ir vienmēr, toties esam izdarījuši maksimumu, lai samazinātu varbūtību maksimāli tuvu nullei.
9.Kā jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Drošības nozare Latvijā nav slikta. Protams, ir daudz ko uzlabot un ir daudz ko mācīties no ārvalstīm, toties ja ņem vērā pēdējo 20 gadu izaugsmi, tad uzskatu, ka ejam pareizajā virzienā.
10.Kādi ir Jūsu hobiji?
Mani hobiji ir mana ģimene – ļoti patīk brīvo laiku pavadīt ar savām meitām un sievu un vasarās doties izbraucienos un satikt arī pārējos radiniekus. Bet no tādiem hobijiem, kurus veltu tieši sev varu pieminēt, ka nodarbojos ar hokeju, apmeklēju svaru zāli. Sports kopumā manā dzīvē ir svarīgs. Vēl viens mans hobijs ir čilli piparu audzēšana un produkcijas veidošana – čilli mērces, marinēti čilli, čilli pulveris, utt.
