Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošo informāciju par ugunsgrēkos bojāgājušiem cilvēkiem, secināms, ka šī gada deviņos mēnešos katrs otrais jeb 49% no 51 ugunsgrēkos bojāgājušā bija seniors vecumā virs 60 gadiem. Savukārt, no ugunsgrēkos cietušajiem 42% bija seniori.
„Lai pasargātu seniorus un novērstu traģiskus ugunsgrēkus viņu mājokļos, svarīgi ir iesaistīties līdzcilvēkiem – ģimenes locekļiem un kaimiņiem. Diemžēl sociālu, ekonomisku, kā arī veselības problēmu dēļ seniori biežāk nekā pārējā sabiedrība cieš vai iet bojā ugunsgrēkā. Īstenojot vairākus pasākumus, līdzcilvēki var palīdzēt senioriem un paaugstināt viņu mājokļu drošību, tādējādi novēršot traģisku ugunsgrēku izcelšanās iespējamību. Ne visi no šiem pasākumiem ir saistīti ar finansiāliem izdevumiem, liela nozīme ir sarunai par drošu apkures un elektroierīču lietošanu, atklātas liesmas bīstamību vai dūmu detektora pārbaudei. Aicinu līdzcilvēkus būt atbildīgiem un parūpēties par sev tuvo senioru drošību!” informē VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Liela problēma – netīrīti skursteņi
Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 500 sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados. Netīrīts dūmvads ir ugunsnedrošs! Ja seniors mājokļa apsildei izmanto cietā, šķidrā vai gāzes apkures ierīci, pārliecinieties, ka pirms apkures sezona ir veikta dūmvada tīrīšana. Ja nepieciešams, palīdziet senioram sazināties ar skursteņslaucītāju vai citu atbilstoši kvalificētu speciālistu, kas veiks dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu. Turklāt siltuma atdeve no netīrīta dūmvada būs mazāka. Papildus nepieciešams pārrunāt drošas apkures lietošanas noteikumus. Biežāk pieļautās kļūdas ir apkures ierīces durtiņu neaiztaisīšana, degtspējīgu priekšmetu turēšana apkures ierīces priekšā, sadzīves atkritumu dedzināšana apkures ierīcē, kas veicina sodrēju veidošanos, karstu pelnu ievietošana plastmasas spainī. Piesardzība un pareiza apkures ierīču lietošana novērš ugunsgrēku izcelšanos.
Dūmu detektori mājoklim joprojām reta parādība
Tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. 86% ugunsgrēku, kuros aizvadītajā gadā gāja bojā cilvēki, nebija uzstādīts dūmu detektors vai arī nebija iespējams pārliecināties par tā esamību. Lai novērstu ugunsgrēku traģiskās sekas, senioru mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu mājoklī un dos vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas. Turklāt ugunsdzēsēji glābēji regulāri arī saņem informāciju no kaimiņiem par mājoklī skanošu dūmu detektoru, kas ļauj ātrāk izglābt cilvēkus un ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos. Ja detektors ir uzstādīts, tad vismaz divas reizes gadā ir jāveic tā darbspējas pārbaude – nospiežot testa pogu, jāpārbauda, vai tas darbojas, un ierīce jāattīra no putekļiem. Senioram ir jāizstāsta, ka situācijā, ja detektors iepīkstas, samazinoties intervālam starp pīkstieniem, nepieciešams nomainīt bateriju. Tieši līdzcilvēki var veikt detektora darbspējas pārbaudi un bateriju nomaiņu, jo nereti senioram ir grūti pašam to izdarīt.
Lielākajai daļai ugunsgrēku mājokļos izcelšanās iemesli saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu vai neuzmanīgu elektroierīču lietošanu. Rūpējoties par seniora mājokļa drošību, līdzcilvēkiem ir regulāri jāpārbauda seniora lietoto elektroierīču, kā arī kontaktligzdu stāvoklis – vai nav bojājumi ierīcē, elektrības vados utt. Ja plānots pēc ilgāka pārtraukuma atsākt kādas elektroierīces, piemēram, sildītāja, lietošanu, nepieciešams veikt tā vizuālo pārbaudi un attīrīt no putekļiem, kas uzkarstot var aizdegties. Papildus, izvērtējot seniora ikdienas ieradumus, jāpārrunā atklātas liesmas lietošanas bīstamība un nepieciešamos piesardzības pasākumus – iededzinātu sveci un ieslēgtu plīti nevar atstāt bez uzraudzības, cigaretes rūpīgi jānodzēš.
„Šo rudeni un ziemu ugunsdzēsēji glābēji gaida ar bažām. Esam atbildīgi un parūpējamies, lai mums tuvie seniori un viņu mājokļi tiek pasargāti no traģiskiem ugunsgrēkiem. Tas neprasa daudz – uzmanību, sarunas un palīdzību nepieciešamo pasākumu īstenošanā!” aicina VUGD priekšnieka vietnieks M.Baltmanis.
