Par aizvadītā gada nozīmīgāko krīzi organizāciju vadībā ir atzīta situācija saistībā ar Rail Baltica finansējumu un savienojuma izbūvi ar Rīgu, kā arī sašutums par nesamērīgajām valdes locekļu algām. Par to liecina ikgadējie Latvijas Krīžu topa dati, kas tiek veidoti analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē.
2024. gada Latvijas Krīžu top 10 (vieta/notikums/vērtējums):
1. Neskaidrība par Rail Baltica finansējumu un savienojuma izbūvi ar Rīgu, kā arī sašutums par nesamērīgajām valdes locekļu algām. 9,33
2. Kritika saistībā ar AM un NBS reakciju uz Latvijas teritorijā ielidojušo Krievijas kaujas dronu. 9,12
3. Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas un nespēja paskaidrot notiekošo, kā rezultātā LB paliek uz laiku bez balss tiesībām ECB. 8,00
4. Saeimas deputāti “nepamana”, ka nobalsojuši par likumu, kas liek iegādāties OCTA arī tiem transporta līdzekļiem, kuri netiek lietoti. 7,27
5. Tehnoloģiju uzņēmums ZZ Dats pieļauj datu noplūdi par 42 Latvijas pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem. 7,19
6. Dienesta izmeklēšana VDAA saistībā ar e-adrešu apstiprināšanas procesu portālā Latvija.gov.lv un tā radītajām sekām. 7,07
7. Ķibeles ar jaunajiem elektrovilcieniem, vairākiem no tiem tiek konstatēti defekti, kā rezultātā tiek atcelti un kavējas reisi. 6,97
8. Mēģina aizdedzināt Latvijas Okupācijas muzeju. 6,85
9. Ziņas par seksuālas uzmākšanās gadījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijā. 6,70
10. Būvdarbu kvalitātes un kavējumu dēļ Stradiņu slimnīca lauž līgumu ar būvkompāniju Velve par jaunā korpusa izbūvi. 6,69
Aptaujas rezultāti liecina, ka līdzās notikumiem saistībā ar Rail Baltica, tikpat satraucošs, pēc ekspertu domām, ir bijis atgadījums ar Krievijas kaujas drona ielidošanu Latvijas teritorijā. Tas vedina domāt, ka valsts pārvaldes un drošības kvalitāte ir bijuši aktuālākie aizvadītā gada dienaskārtības jautājumi, kuri visvairāk ir satraukuši sabiedrību.
Šo novērojumu apstiprina arī cits pētījums, kas notika aizvadītā gada nogalē un kuru veica konsultantu apvienība vadiparmainas.lv. Apjautājot organizāciju augstākā un vidējā līmeņa darbiniekus par to, kādi apdraudējumi šobrīd var izraisīt krīzes situācijas, noskaidrojās, ka līdzās kiberdrošībai vislielākais satraukums ir par ārēja iebrukuma iespējamību un negaidītām izmaiņām likumdošanā un normatīvajos aktos. Kā vienā, tā arī otrā pētījumā ar valsts drošību un pārvaldi saistītie jautājumi tiek vērtēti kā prioritāri. Vairāk par vadiparmainas.lv pētījuma rezultātiem lasiet klāt pievienotajā materiālā.
Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir jau sestais šāda veida pētījums. Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē. Šoreiz ekspertu grupa* apkopoja un izanalizēja 22 publiski izskanējušus aizvadītā gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 17 notikumi, kurus piedāvājām izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem lūdzām novērtēt katra notikuma sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Aptauja noritēja no 2025. gada 3. līdz 7. janvārim, un kopumā tika saņemta 121 atbilde. Topā ir iekļauti 10 notikumi, kuri saņēma visaugstāko novērtējumu.
*Topa izveidē piedalījās:
Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants
Filips Rajevskis, Mediju Tilts Public Affairs direktors
Daunis Auers, LU profesors
Anita Gaile, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante
Lita Grafa, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja
Māris Mančinskis, finansists un investors
Krīžu topa autors:
Ojārs Stūre
Krīžu vadības treneris un konsultants
GSM: 29166254
