Bieži vien saņemam jautājumus un sūdzības, kas saistītas ar personas datu publicēšanu slēgtajās grupās tādās sociālo platformu lietotnēs kā WhatsApp, Facebook un citviet. Šādas grupas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas saziņas daļu – tās izmanto gan darba vajadzībām, gan komunikācijai ar kaimiņiem, ģimeni, skolotājiem utt. Tamdēļ šoreiz skaidrosim, kādas pazīmes liecina, ka grupa izveidota privātām vajadzībām[1].
Pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas “Ābolīši” bērnu vecāki ir izveidojuši kopīgu WhatsApp čatu, kas kalpo kā ērts un efektīvs saziņas veids. Šajā slēgtajā grupā piekļuve ir tikai grupiņas bērnu vecākiem, un čatā tiek apspriesti aktuāli jautājumi – piemēram, naudas vākšanas organizēšana dāvanām, grupiņas ikdienas aktivitātes utt. Dažkārt arī tiek izteikta neapmierinātība ar bērnudārza personālu.
Šādai grupai līdzīgas varētu būt arī citas slēgtas saziņas platformas, kur komunikācija notiek starp ģimenes locekļiem (arī tad, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā), kaimiņiem, kolēģiem, klases biedriem utt.
Ja Inspekcijas rīcībā nonāk jautājums par datu apstrādi slēgtā grupā, vispirms jāvērtē, vai apstrāde ir Datu regulas tvērumā un mūsu kompetencē. Attiecīgi, ja datu apstrāde neietilpst Datu regulas tvērumā, Inspekcija pārbaudi neveiks, līdz ar to problēma būs risināma tiesas ceļā, vēršoties policijā vai citā kompetentā iestādē.
Lai saprastu, ka datu apstrāde slēgtā grupā nav Datu regulas tvērumā un tādējādi nav Datu valsts inspekcijas kompetencē, tiek izvērtēti šādi kritēriji:
- Cilvēks (publicētajā fotoattēlā, ierakstā, komentārā) nav skaidri identificējams, nav iespējams to atpazīt un skaidri nošķirt no citiem cilvēkiem. Piemēram, kāds no vecākiem “Ābolīšu” grupas čatā publicējis fotogrāfiju, kur redzami visi grupiņas bērni, dziedot valsts svētku koncertā.
- Grupas dalībniekus savā starpā saista privāta vai mājsaimnieciska rakstura attiecības bez komerciāla nolūka (skolēnu vecāki, kolēģi, radi, draugi, kaimiņi, bijušie laulātie)[2]. Piemēram, daudzdzīvokļu mājas kaimiņi ir izveidojuši kopīgu WhatsApp grupu, kurā apspriež nama aktualitātes.
- Personas dati tiek izplatīti ierobežotai kopienai (slēgta piekļuve, grupas administratora apstiprinājums). Piemēram, konkrēta zīmola automašīnu īpašniekiem un faniem izveidots slēgts forums, kurā dalībnieki apspriež sava vai interesējošā modeļa problēmas, plusus un pieredzi tā izmantošanā. Forumam iespējams piekļūt tikai reģistrētiem lietotājiem. Atsevišķi lietotāji savu lietotājvārdu izvēlējušies kā “vārds.uzvārds”.
- Grupā kopumā tiek apspriesti jautājumi fiziskas personas privātās dzīves vai ģimenes dzīves ietvaros[3], kā arī citi ikdienā risināmi jautājumi grupas ietvaros, informācija par privātu pasākumu vai ar privātu notikumu saistīta rīcība. Piemēram, radu saimes izveidotā WhatsApp grupā tiek apspriesti jautājumi par tuvojošos radu saietu – kādi našķi un ēdieni līdzi jāņem katram cilvēkam.
- Grupā publicētā informācija norāda uz savstarpēju strīdu starp divām vai vairākām personām, un ieraksts ir tiešā vai netiešā veidā saistīts ar šo strīdu. Piemēram, 5.b klases skolēnu vecāku čatā izcēlies strīds starp diviem tēviem par treniņu lietderību, minot bērnu vārdus. Šāds strīds atkārtojies par dažādām tēmām jau vairākkārt.
- Slēgtās grupas mērķis nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, piemēram, pastāvīgu preču pārdošanu, reklāmu izvietošanu vai rīcību komersanta vārdā peļņas gūšanai. Piemēram, slēgts forums tīmeklī, kurā tiek apspriestas dažādas jaunas un aizmirstas ēdienu receptes. Forumam var piekļūt tikai reģistrēti lietotāji. Atsevišķi lietotāji savu lietotājvārdu izvēlējušies kā “vārds.uzvārds”.
- Vairāku personu grupa kopīgi risina visiem saistošu personiska rakstura jautājumu (vienreizēji vai regulāri), apmainoties ar informāciju, komentāriem. Piemēram, Facebook ir izveidota slēgta atbalsta grupa, kurā tiek sniegta informācija par datumiem, kad notiks ierakumu sveču liešana nolūkā atbalstīt Ukrainas karaspēku.
- Grupas biedrus saista kopīga interese, vaļasprieks vai paradums. Piemēram, grupa Facebook, kurā dalībnieki apmainās ar padomiem, kā ceļot lētāk un interesantāk.
Kā jau minējām, Datu valsts inspekcija nav atbildīga par personiska rakstura attiecību risināšanu vai šo attiecību ietvaros veikto datu apstrāžu likumības pārbaudi. Tāpat Inspekcijas kompetencē neietilpst privātās grupās veiktās tīšas vai netīšas datu apstrādes izvērtēšana. Bieži vien šādās grupās izceļas arī personiska rakstura strīdi, nesaskaņas, kā rezultātā var tikt publicēti arī personas dati. Datu valsts inspekcija personiskus strīdus nerisina. Tie risināmi bāriņtiesā, civiltiesā vai citā organizācijā- atkarībā no strīdu būtības.
“Ābolīšu” grupiņas vecāki, tuvojoties Ziemassvētkiem, plāno budžetu dāvanai bērnu audzinātājai. Diskusijā tiek minēts audzinātājas vārds un intereses, lai dāvana būtu noderīga. Gandrīz katrs vecāks izsaka savu viedokli par dāvanas izvēli un sniedz idejas, kā vislabāk īstenot šo plānu.
Arī šajā situācijā tiek apspriesta privāta rakstura informācija, kas tieši neattiecas uz bērnudārza vadību, citiem vecākiem, nav publiski pieejama. Šāda apstrāde, arī katram paužot savu viedokli, ir nekaitīga, privāta, vien attiecināma uz šo slēgto grupu. Šādas grupas ietvaros veikta datu apstrāde neietilpst Datu regulas tvērumā, jo uz to attiecināmi vairāki iepriekš minētie kritēriji.
Datu valsts inspekcija aicina pirms vēršanās pie mums rūpīgi izlasīt un izvērtēt iepriekš minētos kritērijus. Ja vismaz viens no tiem attiecas uz jūsu situāciju, visticamāk Datu valsts inspekcija šādu gadījumu neizskatīs.
Nākamajā #DVIskaidro stāstīsim par to, kā noteikt, vai izveidotā grupa un tās dalībnieku personas dati, kā arī grupā publicētās ziņas (komentāri, ieraksti, kas satur personas datus), attiecas uz datu apstrādi, kurai piemērojamas Datu regulas prasības.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju – https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Datu regulu nepiemēro tādai datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (Datu regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
[2] Privātas attiecības nevar būt gadījumos, ja publikācijas nolūkā vai motīvā saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (t.sk., vajāšana, uzmākšanās, atriebība, šantāža).
[3] Skat. EST sprieduma lietā C-25/17, Jehovan todistajat (Jehovas liecinieku lieta), 42. punktu: “Kā Tiesa nosprieda, Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz darbībām, kas ietilpst privātpersonu privātās vai ģimenes dzīves sfērā. Šajā ziņā darbība nevar tikt uzskatīta par vienīgi personisku vai mājsaimniecisku šīs tiesību normas izpratnē, ja tās mērķis ir savāktos datus darīt zināmus neierobežotam personu lokam, vai tad, ja šī darbība, kaut vai daļēji, aptver publisko telpu un tādēļ ir vērsta ārpus personas, kura veic datu apstrādi, privātās sfēras.”
