fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
trešdien, 29 novembris, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: AI ģenerēts

    AM kibereksperti: Kremļa hakeru grupējumi sniedz koordinētu atbalstu teroristu grupējumam “Hamās”

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: DALL-E

    SAB: Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā – ietekme un prognozes

    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

  • Nacionālā drošība
    Foto: Iekšlietu ministrija

    Uz Baltkrievijas robežas pabeigta teju 90% žoga izbūve; Uz Krievijas vēl 180km žoga jābūvē

    Foto: Ģenerēts ar MI

    Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

    Foto: SAB

    Atvērtības ēra Latvijas specdienestos? SAB turpmāk pastāvīgi publicēs vakances

    Foto: Unsplash

    Latvija oficiāli izvirzīs kandidatūru ANO Drošības padomei

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Pexels/Son Tung Tran

    ES aicina ieviest stingrākus vīzu atcelšanas noteikumus, lai novērstu drošības riskus

    Foto: DALL-E

    SAB: Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā – ietekme un prognozes

    Foto: Pexels/Tima Miroshnichenko

    Valsts drošības dienesta eksperti šogad apsekojuši 70 terorisma riska objektus

    Foto: VDD

    VDD lūdz apsūdzēt vēl vienu ar “Baltijas antifašistiem” saistītu personu par spiegošanu Krievijas labā

  • Apsardze
    Foto: Altas IT

    6. decembrī drošības laboratorijā notiks videonovērošanas pārvaldības sistēmu apmācības

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Ugunsdrošība
    Foto: Ģenerēts ar MI

    Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

    Drošībnieka profils: Elvijs Lankovskis-Ķeķis. Rūpēties par 3. lielāko Latvijas pilsētu.

    Drošībnieka profils: Elvijs Lankovskis-Ķeķis. Rūpēties par 3. lielāko Latvijas pilsētu.

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

  • Darba aizsardzība
    Foto: pixabay.com | Nelaimes gadījumi darbā

    Nelaimes gadījumi darbā 2023. gadā (operatīvie dati līdz 10.11.2023.)

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Kiberdrošība
    Foto: Bing AI

    Vīrusi gaisā, vīrusi viedtālrunī – kā sevi pasargāt un kuru antivīrusu izvēlēties?

    Foto: AI ģenerēts

    AM kibereksperti: Kremļa hakeru grupējumi sniedz koordinētu atbalstu teroristu grupējumam “Hamās”

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Unsplash/Sigmund

    Valdība atbalsta kiberdrošības projekta “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” līdzfinansēšanu

    Foto: Pexexls/Tima Miroshnichenko

    ASV uzraugs apsūdz SolarWinds un tā CISO par krāpšanu un kiberdrošības neveiksmēm

    Foto: Unsplash/ Marvin Meyer

    Gartner Top 10 stratēģiskās tehnoloģiju tendences 2024. gadam

    Foto: Unsplash/Firmbee.com

    Google gatavojas uz visiem laikiem atmest paroles

    Foto: Pexels/Pixabay

    Par pusi no kiberuzbrukumiem netiek ziņots

    Foto: Pexels / Photo by Sora Shimazaki:

    “KRĀPNIECISKĀM KAMPAŅĀM PA PĒDĀM”: SOLI PA SOLIM CEĻĀ UZ KIBERDROŠĪBU

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Pexels/Castorly Stock

    Kas kopīgs Apple, Meta un TikTok? Cīņa pret Eiropas stingrajiem konkurences noteikumiem

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Pexexls/Tima Miroshnichenko

    ASV uzraugs apsūdz SolarWinds un tā CISO par krāpšanu un kiberdrošības neveiksmēm

    Foto: Unsplash/ Growtika

    Google Chrome jaunā “IP aizsardzība” slēps lietotāju IP adreses

    Foto: Unsplash/ Marvin Meyer

    Gartner Top 10 stratēģiskās tehnoloģiju tendences 2024. gadam

    Foto: Unsplash/Firmbee.com

    Google gatavojas uz visiem laikiem atmest paroles

    Foto: Freepik

    Apstiprināts 5,8 miljonu eiro naudas sods Grindr

    Foto: Pexels / Photo by Sora Shimazaki:

    “KRĀPNIECISKĀM KAMPAŅĀM PA PĒDĀM”: SOLI PA SOLIM CEĻĀ UZ KIBERDROŠĪBU

    Foto: Datu valsts inspekcija

    #DVIskaidro: Biometrisko datu apstrāde darba tiesiskajās attiecībās

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: AI ģenerēts

    AM kibereksperti: Kremļa hakeru grupējumi sniedz koordinētu atbalstu teroristu grupējumam “Hamās”

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: DALL-E

    SAB: Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā – ietekme un prognozes

    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

  • Nacionālā drošība
    Foto: Iekšlietu ministrija

    Uz Baltkrievijas robežas pabeigta teju 90% žoga izbūve; Uz Krievijas vēl 180km žoga jābūvē

    Foto: Ģenerēts ar MI

    Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

    Foto: SAB

    Atvērtības ēra Latvijas specdienestos? SAB turpmāk pastāvīgi publicēs vakances

    Foto: Unsplash

    Latvija oficiāli izvirzīs kandidatūru ANO Drošības padomei

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Pexels/Son Tung Tran

    ES aicina ieviest stingrākus vīzu atcelšanas noteikumus, lai novērstu drošības riskus

    Foto: DALL-E

    SAB: Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā – ietekme un prognozes

    Foto: Pexels/Tima Miroshnichenko

    Valsts drošības dienesta eksperti šogad apsekojuši 70 terorisma riska objektus

    Foto: VDD

    VDD lūdz apsūdzēt vēl vienu ar “Baltijas antifašistiem” saistītu personu par spiegošanu Krievijas labā

  • Apsardze
    Foto: Altas IT

    6. decembrī drošības laboratorijā notiks videonovērošanas pārvaldības sistēmu apmācības

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Ugunsdrošība
    Foto: Ģenerēts ar MI

    Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

    Drošībnieka profils: Elvijs Lankovskis-Ķeķis. Rūpēties par 3. lielāko Latvijas pilsētu.

    Drošībnieka profils: Elvijs Lankovskis-Ķeķis. Rūpēties par 3. lielāko Latvijas pilsētu.

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

  • Darba aizsardzība
    Foto: pixabay.com | Nelaimes gadījumi darbā

    Nelaimes gadījumi darbā 2023. gadā (operatīvie dati līdz 10.11.2023.)

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Drošībnieka profils: Oļegs Sņegovs. Ugunsdrošības un darba aizsardzības eksperts.

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Kiberdrošība
    Foto: Bing AI

    Vīrusi gaisā, vīrusi viedtālrunī – kā sevi pasargāt un kuru antivīrusu izvēlēties?

    Foto: AI ģenerēts

    AM kibereksperti: Kremļa hakeru grupējumi sniedz koordinētu atbalstu teroristu grupējumam “Hamās”

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Unsplash/Sigmund

    Valdība atbalsta kiberdrošības projekta “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” līdzfinansēšanu

    Foto: Pexexls/Tima Miroshnichenko

    ASV uzraugs apsūdz SolarWinds un tā CISO par krāpšanu un kiberdrošības neveiksmēm

    Foto: Unsplash/ Marvin Meyer

    Gartner Top 10 stratēģiskās tehnoloģiju tendences 2024. gadam

    Foto: Unsplash/Firmbee.com

    Google gatavojas uz visiem laikiem atmest paroles

    Foto: Pexels/Pixabay

    Par pusi no kiberuzbrukumiem netiek ziņots

    Foto: Pexels / Photo by Sora Shimazaki:

    “KRĀPNIECISKĀM KAMPAŅĀM PA PĒDĀM”: SOLI PA SOLIM CEĻĀ UZ KIBERDROŠĪBU

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Pexels/Castorly Stock

    Kas kopīgs Apple, Meta un TikTok? Cīņa pret Eiropas stingrajiem konkurences noteikumiem

    Foto: Gigaset

    Gigaset GX6 PRO: drošs un izturīgs viedtālrunis, kas ražots Eiropā

    Foto: Pexexls/Tima Miroshnichenko

    ASV uzraugs apsūdz SolarWinds un tā CISO par krāpšanu un kiberdrošības neveiksmēm

    Foto: Unsplash/ Growtika

    Google Chrome jaunā “IP aizsardzība” slēps lietotāju IP adreses

    Foto: Unsplash/ Marvin Meyer

    Gartner Top 10 stratēģiskās tehnoloģiju tendences 2024. gadam

    Foto: Unsplash/Firmbee.com

    Google gatavojas uz visiem laikiem atmest paroles

    Foto: Freepik

    Apstiprināts 5,8 miljonu eiro naudas sods Grindr

    Foto: Pexels / Photo by Sora Shimazaki:

    “KRĀPNIECISKĀM KAMPAŅĀM PA PĒDĀM”: SOLI PA SOLIM CEĻĀ UZ KIBERDROŠĪBU

    Foto: Datu valsts inspekcija

    #DVIskaidro: Biometrisko datu apstrāde darba tiesiskajās attiecībās

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus

SAB: Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā – ietekme un prognozes

Autors: SAB
25. oktobris, 2023
Kategorija: Aktuāli, Nacionālā drošība, Pasaulē
Lasīšanas laiks:9 minūtes lasīšanai
A A
Jaunākās ziņas Nacionālā drošība
DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā nav iespējams skatīt atrauti no tās ekonomiskās situācijas Krievijā. Šī gada septembrī Krievijas valdība ir apstiprinājusi valsts budžeta projektu 2024. gadam, kas sniedz skaidrāku ieskatu tās tuvākā laika prioritātēs. Pirmo reizi modernās Krievijas vēsturē izdevumi aizsardzībai pārsniegs sociālos izdevumus. Tomēr nepieciešamība sabalansēt kara izdevumus ar pieaugošām vajadzībām citās jomās nepaliks bez sekām Krievijas ekonomikai. Par Krievijas ekonomikas stāvokli, to ietekmējošajiem faktoriem un nākotnes perspektīvām – šajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotajā rakstā.

Līdzīgi raksti

Uz Baltkrievijas robežas pabeigta teju 90% žoga izbūve; Uz Krievijas vēl 180km žoga jābūvē

Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

Atvērtības ēra Latvijas specdienestos? SAB turpmāk pastāvīgi publicēs vakances

Krievijas ekonomikas un valsts budžeta prognozes

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, Krievijas ekonomika ir bijusi noturīgāka, nekā tas sākotnēji ticis paredzēts. Lai arī būtiski mazinājusies tās klātbūtne Rietumu tirgū, tā ir spējusi rast alternatīvos eksporta un importa piegāžu ceļus, tādējādi kompensējot zaudēto tirgus daļu un nodrošinot nepieciešamo preču aizstāšanu. Neskatoties uz grūtībām, Krievijas uzņēmējdarbības vidē vērojama spēja adaptēties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Šī noturība ir skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pret Krieviju noteiktās ASV un ES sankcijas nav spējušas panākt vēlamo Krievijas izolāciju, lai arī tās sagādā tai ievērojamus izaicinājumus. Tas īpaši vērojams finanšu jomā, kur Krievija un tās uzņēmumi saskaras ar ievērojamām problēmām norēķināties ASV dolāru vai eiro valūtās. Tomēr Krievijas sadarbības stiprināšana ar tuvās pierobežas valstīm Centrālāzijā, Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem un citām ir ļāvusi šo ierobežojumu efektu mīkstināt, gan pārorientējot savu eksportu uz šīm valstīm, gan caur tām nodrošinot nepieciešamo preču importu, tostarp slēpti apejot Krievijai noteiktās sankcijas. Lai arī sankcijas Krievijai ir radījušas nozīmīgus sarežģījumus, vismaz īstermiņā tās nav veidojušas pietiekamu spiedienu, lai izšķiroši kaitētu tās spējai mobilizēt ekonomiku karadarbības turpināšanai.

Otrkārt, Krievijas federālā budžeta un valūtas stabilizācijā lielu lomu nospēlējusi naftas un gāzes cenu pieaugums starptautiskajos tirgos, ļaujot tai nodrošināt nepieciešamo finansējuma pieaugumu aizsardzībai. Ienākumi no naftas un gāzes eksporta sastāda aptuveni trešo daļu no kopējiem Krievijas budžeta ienākumiem, līdz ar to tas ir viens no būtiskākajiem ekonomiskas balstiem.

Treškārt, pieaugošie aizsardzības izdevumi nav tikai kļuvuši par nozīmīgāko šī brīža Kremļa politisko prioritāti, bet arī pašlaik ir galvenais Krievijas ekonomiskās izaugsmes faktors. Rekordlielās investīcijas aizsardzībā vismaz īstermiņā ir devušas impulsu ekonomikai, kas it īpaši ir jūtams Krievijas reģionos. Turklāt arī, ja situācija frontē kļūs mazāk intensīva vai konflikts kļūs iesaldēts, gandrīz droši, ka vismaz tuvāko gadu laikā tendence ar augstiem aizsardzības izdevumiem saglabāsies, ņemot vērā nepieciešamību atjaunotu Krievijas zaudēto militāro arsenālu un kaujas spējas.

Krievijas valdības izstrādātajā budžeta projektā 2024. gadam tiek paredzēts, ka Krievijas budžets aizsardzībai 2024. gadā sastādīs aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atšķirībā no šī gada budžeta, kurā aizsardzības izdevumi sastāda aptuveni 4% no IKP, tas ir ievērojams pieaugums. Tomēr ņemot vērā netiešās kara izmaksas, tostarp klasificētās budžeta sadaļas, SAB ieskatā kopējie ar karu saistītie izdevumi prognozējami vēl augstāki, iespējams, sasniedzot pat 9% no Krievijas IKP. Tādējādi ar karu saistītās izmaksas varētu sastādīt aptuveni 40% no kopējā Krievijas valsts budžeta, pieņemot, ka budžeta ienākumi nākamgad sasniedz plānotos 36.6 triljonu rubļu.

Neraugoties uz iepriekš minēto, SAB redzējumā federālā budžeta ienākumu nodrošināšana Krievijas administrācijai tomēr sagādās ievērojamus izaicinājumus. Krievijas valdības līmenī jau šobrīd tiek izskatītas potenciālas iespējas pacelt vai ieviest jaunus nodokļu maksājumus, galvenokārt attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem un akcīzes precēm, lai spētu nosegt rekordaugstos izdevumus aizsardzības nozarē. Viens no šādiem piemēriem ir jau ieviestais virspeļņas nodoklis vairāku nozaru uzņēmumiem, bet arī tas tikai nelielā apmērā spēj kompensēt pieaugošos budžeta izdevumus.

Vienlaikus ar karu saistītās izmaksas atspoguļojas ne tikai federālajā budžetā, bet arī reģionu un Krievijas lielo uzņēmumu izdevumos. Proti, aizvien vairāk pieaug reģionu kā līdzmaksātāju loma Krievijas okupēto teritoriju rekonstrukcijas projektos un vietējo militāro vienību atbalstam. Savukārt noteiktas lielās valsts kapitālsabiedrības tiek aktīvi iesaistītas privāto militāro kompāniju finansēšanā.

Tikmēr Krievijas valdība nav atkāpusies no ambicioziem ilgtermiņa mērķiem. Šī gada pavasarī tā apstiprināja koncepciju tehnoloģiskai attīstībai līdz 2030. gadam, kas nosaka mērķi mazināt atkarību no Rietumvalstīs ražotajām kritiski nozīmīgajām augsto tehnoloģiju komponentēm. Tādējādi plāns paredz, ka līdz 2030. gadam Krievijā 75% no augsto tehnoloģiju preču patēriņa sastādītu vietējā tirgus ražojumi. SAB vērtējumā šī ambiciozā mērķa realizēšana varētu būt apšaubāma, jo Krievijas ekonomika ir pārāk stipri atkarīga no ārvalstīs ražotajām komponentēm.

Krievijas militārā rūpniecība kara laikā

Krievijas ekonomiskā noturība un spēja turpināt uzsākto karadarbību Ukrainā ir cieši saistīta arī ar Krievijas militārās rūpniecības potenciālu. Pēdējā gada laikā Krievijas vadība savos paziņojumos par militārās industrijas efektivitāti ir bijusi izteikti optimistiska. Šī gada jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka ieroču ražošanas apjomi ir paaugstināti vairāk nekā divas reizes, bet augstākās pieprasījuma kategorijās pieaugums ir pat desmitkārtīgs. Tomēr realitātē tas tikai daļēji atbilst patiesībai. SAB rīcībā esošā informācija neliecina par tik optimistisku situāciju un Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa darbības rādītāju ārkārtēju pieaugumu.

Pirmkārt, noteiktās kategorijās militārās produkcijas pieaugums 2023. gadā ir saistīts ar ražošanas apjomu kritumu 2022. gadā. Tās pamatā ir sekas nepieciešamībai salāgot militāro ražošanu ar apgrūtinātām importa iespējām, kā arī noteiktas industrijas kapacitātes novirzīšana tehnikas remontdarbu veikšanai. Vienlaikus Krievija datos par kaujas tehnikas ražošanas apjomiem iekļauj ne tikai jaunu iekārtu būvniecību, bet vairumā gadījumu arī datus par saremontēto kaujas tehniku vai rezervē esošās kaujas tehnikas pārbūvi, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par reālo militārās rūpniecības produktivitāti.

Otrkārt, Krievijas militāri industriālais komplekss saskaras arī ar būtisku darbaspēka iztrūkumu, kas saistīts ar ilgstoši zemajiem demogrāfijas rādītājiem, darbaspējīgo vecuma vīriešu iesaukšanu bruņotajos spēkos, kā arī ar kvalificēta darbaspēka emigrāciju. Tas atsaucas arī uz kopējiem bezdarba rādītājiem, kas 2023. gadā Krievijā sasniedza vēsturiski zemāko 3% atzīmi. Ņemot vērā, ka militārajā rūpniecībā ir īpaši nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, pārskatāmā periodā šo iztrūkumu Krievijai nebūs viegli aizpildīt. Minēto apliecina arī fakts, ka darbam atsevišķu militāro preču rūpnīcās sludinājumos tiek meklēti darbinieki, sākot jau no 16 gadu vecuma. Turklāt par šo darbaspēku konkurē arī privātā sektora uzņēmumi, kas ražo preces civilajām vajadzībām un vismaz iepriekš spēja nodrošināt konkurētspējīgāku atalgojumu nekā militārā rūpniecībā.

Tā vietā, lai minēto situāciju efektīvi risinātu, Krievijas valdība ķeras pie represīvākām darbības metodēm, paredzot kriminālatbildību par noteikto ražošanas mērķu neizpildi. Pēdējā gada laikā Krievijā vairāk nekā 400 militārās rūpniecības darbinieku ir tikuši apsūdzēti par valsts aizsardzības pasūtījumu kavēšanu. Vislielākais apsūdzēto darbinieku skaits ir tieši aviācijas un kuģubūves nozarēs, kas liecina par to, ka šīs nozares saskaras ar īpašām grūtībām efektīvi turpināt savu darbību.

Jāņem vērā, ka Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu lielākoties sastāda valsts kapitālsabiedrības, saglabājot mantoto PSRS laika komandekonomikas plānošanas modeli, kur lēmumu pieņemšana par rūpnīcu darbību notiek centrālajā aparāta un Krievijas valdības līmenī. Tas ir radījis situāciju, kurā militārajā industrijā ir vērojama neefektivitāte un tā jau ilgu laiku saskaras ar strukturālām problēmām. Līdz ar to pašreizējos apstākļos pat pieaugošās investīcijas aizsardzības industrijā nenes vēlamo atdevi. Lielā mērā pieaugošie izdevumi aizsardzībai vietām tikai kompensē iepriekš radušos finansiālos zaudējumus un negūtos ieņēmumus no militāro preču eksporta, nevis reāli paaugstina ražošanas apjomus.

Tomēr SAB vērtējumā Krievija vēl joprojām var paļauties uz liela apjoma militārām rezervēm, ko tā ir izveidojusi ilgā laika periodā pirms 2022. gada februāra. Šis ir nozīmīgs nezināmais faktors, kas liedz precīzi prognozēt to, cik ilgi Krievija būs spējīga turpināt karadarbību Ukrainā līdzšinējā apmērā pie ievērojamiem dzīvā spēka un militārās tehnikas zaudējumiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka bez to intensīvas atjaunošanas pie esošās karadarbības intensitātes rezerves neizbēgami tiks izsmeltas. To atspoguļo arī Krievijas aktīvie mēģinājumi meklēt savu sabiedroto valstu atbalstu, tostarp Irānas un Ziemeļkorejas, lai pēc iespējas kompensētu patērētos munīcijas un zaudēto militāro iekārtu apjomus. Tāpat, kā norādījušas atsevišķas Krievijas valdības amatpersonas, nozīmīgu lomu šajā jautājumā ieņem Ķīna.

Ieilgstot karam un pieaugot nepieciešamībai pēc munīcijas, Krievija no savām rezervēm ir spiesta izdot munīciju un militāro tehniku, kas ir zemākas kvalitātes vai ar iztecējušu derīguma termiņu. Jau šobrīd atsevišķos gadījumos frontē Krievijas pusē ir fiksēti gadījumi, kad piegādātā munīcija izrādās brāķēta, liedzot vienībām veikt tām noteiktos kaujas uzdevumus. Paredzams, ka laika gaitā, konfliktam ieilgstot, šādu incidentu skaits varētu būtiski pieaugt.

Tāpat šī gada vasaras mēnešos fiksēta tendence, ka Krievijas spēki ir taupīgāk piegājuši munīcijas lietojumam, kas varētu liecināt par vairākiem apsvērumiem. No vienas puses, Krievijai ir grūtības nodrošināt vēlamos munīcijas apjomus. No otras puses, to var skaidrot arī ar gatavošanos intensificēt uzbrukumus gaidāmajā rudens un ziemas sezonā, it īpaši pret Ukrainas kritisko infrastruktūru.

Secinājumi

Krievijas izvērstais karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas neapšaubāmi ir negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku, taču vienlaikus tā ir arī izrādījusi noturību un pielāgošanās spēju šo izaicinājumu priekšā. Šajā ziņā viens no galvenajiem Krievijas ekonomiskās stabilitātes faktoriem ir bijis un būs tās naftas un gāzes cenas eksporta tirgos.

Ilgākā termiņā sagaidāms, ka Krievija centīsies investēt ievērojamus līdzekļus gan savas ekonomikas uzturēšanā un vietējās industrijas attīstībā, gan militāro spēju atjaunošanā. Vienlaikus esošā Krievijas politika iezīmē nesakritību starp tās ilgtermiņa mērķiem un šī brīža realitāti. Lai arī Krievijas valdība vēlas veikt strukturālas ekonomiskās reformas, lai virzītos uz augstākas tehnoloģisko ražošanu un “ekonomisko suverenitāti”, maz ticams, ka pie pieaugošajiem valsts sektora budžeta pieprasījumiem, aizsardzības tēriņiem un sociālajām izmaksām to tuvākā nākotnē būs iespējams sasniegt. Ļoti iespējams, ka iezīmēsies pretēja tendence – lai spētu uzturēt aizvien augstākus militāros tēriņus, kas kopumā nes zaudējumus, nevis reālu pienesumu ekonomikai, būs vērojama Krievijas ekonomikas primitivizācija.

Būtiski ekonomiskie satricinājumi īstermiņā ir maz ticami, savukārt iespējamās ilgtermiņa ekonomiskās sekas Krievijai ir grūti prognozēt. Tomēr Krievijas gatavību un spēju turpināt karadarbību Ukrainā nedrīkst novērtēt par zemu. Tās rīcībā vēl joprojām ir nepieciešamie resursi un ievērojamas militārās rezerves, lai turpinātu karu.

Avots: SAB
Tēmas: KrievijaNacionālā drošībaSatversmes aizsardzības birojs
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

Google Chrome jaunā “IP aizsardzība” slēps lietotāju IP adreses

Nākamā ziņa

ES aicina ieviest stingrākus vīzu atcelšanas noteikumus, lai novērstu drošības riskus

SAB

SAB

Līdzīgas ziņas

Foto: Iekšlietu ministrija
Nacionālā drošība

Uz Baltkrievijas robežas pabeigta teju 90% žoga izbūve; Uz Krievijas vēl 180km žoga jābūvē

29. novembris, 2023
Foto: Ģenerēts ar MI
Nacionālā drošība

Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas

28. novembris, 2023
Foto: SAB
Nacionālā drošība

Atvērtības ēra Latvijas specdienestos? SAB turpmāk pastāvīgi publicēs vakances

16. novembris, 2023
Foto: AI ģenerēts
Aktuāli

AM kibereksperti: Kremļa hakeru grupējumi sniedz koordinētu atbalstu teroristu grupējumam “Hamās”

14. novembris, 2023
Foto: Unsplash
Aktuāli

Latvija oficiāli izvirzīs kandidatūru ANO Drošības padomei

9. novembris, 2023
Foto: Pexels/Son Tung Tran
Aktuāli

ES aicina ieviest stingrākus vīzu atcelšanas noteikumus, lai novērstu drošības riskus

26. oktobris, 2023
Nākamā ziņa
Foto: Pexels/Son Tung Tran

ES aicina ieviest stingrākus vīzu atcelšanas noteikumus, lai novērstu drošības riskus

Foto: Valsts policija

FOTO: Valsts policija aizturējusi vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā

Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • Uz Baltkrievijas robežas pabeigta teju 90% žoga izbūve; Uz Krievijas vēl 180km žoga jābūvē
  • Pārbaudot 159 trauksmes sirēnas, bez traucējumiem nostrādāja 138 sirēnas
  • Drošībnieka profils: Baiba Sakne. Nebaidīties no pārmaiņām.
  • Vīrusi gaisā, vīrusi viedtālrunī – kā sevi pasargāt un kuru antivīrusu izvēlēties?
  • 6. decembrī drošības laboratorijā notiks videonovērošanas pārvaldības sistēmu apmācības

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Drošības profesionāļu asociācija Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Krievija Kriminālprocess Mākslīgais intelekts Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasaulē Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana VUGD Ķīna

© 2023 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!

Welcome Back!

Login to your account below

Forgotten Password?

Retrieve your password

Please enter your username or email address to reset your password.

Log In

Add New Playlist

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00