fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
svētdien, 4 jūnijs, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Marius Bulling/Ostalb Network/picture alliance

    Vācijas policija arestē septiņus aizdomās turētos islāma teroristus

    Foto: Kancelaria Prezydenta RP

    Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

    Foto: Mart Nigola/Delfi Estonia

    Krievijas vēstniecības un konsulāti kalpo kā izlūkošanas centri Eiropā

    Foto: Morten Krüger, DR

    Dānijas mediji: Krievijas spiegu tīkls darbojas Ziemeļjūrā un gatavojas sabotāžām

    Foto: Unsplash

    FIB arestē divus Ņujorkas iedzīvotājus, kas apsūdzēti slepena Ķīnas policijas iecirkņa vadīšanā

    Foto: Unsplash

    Krievijas “Wagner Group” algotņi meklē biznesu ASV tuvumā

    Foto: Unsplash

    ASV izlūkdatu noplūde: ko mēs zinām par “īpaši slepenajiem” dokumentiem?

    Foto: AP news

    Somija apgalvo, ka Krievijas spiegošanas operācijas Ziemeļvalstīs ir novājinājušās

    Artjoms Uss/ Foto: The Moscow Times

    Krievijas slepenie dienesti, iespējams, palīdzējuši Sibīrijas gubernatora dēlam bēgt no Itālijas

  • Nacionālā drošība
    Foto: Marius Bulling/Ostalb Network/picture alliance

    Vācijas policija arestē septiņus aizdomās turētos islāma teroristus

    Foto: Kancelaria Prezydenta RP

    Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Foto: Iekšējās drošības birojs

    Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

    SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

    SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

    Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

    Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

    Foto: Freepik

    VDD aicina apsūdzēt organizācijas “DVS Urantija” līderus par Krievijas kara noziegumu atbalstīšanu

    Foto: Mart Nigola/Delfi Estonia

    Krievijas vēstniecības un konsulāti kalpo kā izlūkošanas centri Eiropā

    Foto: Morten Krüger, DR

    Dānijas mediji: Krievijas spiegu tīkls darbojas Ziemeļjūrā un gatavojas sabotāžām

  • Apsardze
    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro piešķiršanu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Valdība atbalsta pulkveža Mārtiņa Baltmaņa iecelšanu VUGD priekšnieka amatā

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: VUGD

    Biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā – nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes

  • Darba aizsardzība
    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

  • Kiberdrošība
    Foto: DALL-E

    Vairāk nekā 50 valstīs identificēta Krievijas valdības hakeru “Snake” ļaunatūras darbība

    Foto: Women4Cyber Latvia

    PĀRCELTS: Vebinārs “Kiberdrošība kā profesija” 31.maijā

    Foto: cienciaedados.com

    ChatGPT: Jauns kiberdrošības satraukuma vilnis?

    Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

    “Cert.lv”: Pērn ES kibertelpā visvairāk uzbrukts Polijai un Latvijai

    Foto: Bleepingcomputer

    Apvienotās Karalistes kiberdienesti brīdina par jaunu Krievijas hakeru klasi

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: Wavestone

    Izstrādā koordinētas kiberievainojamību atklāšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs

    Foto: Shutterstock

    Eiropols brīdina par iespējamo ChatGPT un līdzīgu pakalpojumu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Par datu aizsardzības pārkāpumiem “Meta” piemērots rekordliels naudassods

    Par datu aizsardzības pārkāpumiem “Meta” piemērots rekordliels naudassods

    Iepazīšanās ar Datiņu ģimeni: noderīgi padomi uzņēmējiem privātuma politikas izstrādē

    Iepazīšanās ar Datiņu ģimeni: noderīgi padomi uzņēmējiem privātuma politikas izstrādē

    Foto: Paula Čurkste/LETA

    Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par VID IT sistēmu drošību

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: DVI

    Pieaug iedzīvotāju izpratne un uzņēmēju zināšanas par personas datu aizsardzību

    Foto: Wavestone

    Izstrādā koordinētas kiberievainojamību atklāšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs

    Foto: Shutterstock

    Eiropols brīdina par iespējamo ChatGPT un līdzīgu pakalpojumu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Bing image generator

    Latvijas kiberdrošības uzņēmums SEQ apkopojis latviešu populārākās paroles

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Marius Bulling/Ostalb Network/picture alliance

    Vācijas policija arestē septiņus aizdomās turētos islāma teroristus

    Foto: Kancelaria Prezydenta RP

    Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

    Foto: Mart Nigola/Delfi Estonia

    Krievijas vēstniecības un konsulāti kalpo kā izlūkošanas centri Eiropā

    Foto: Morten Krüger, DR

    Dānijas mediji: Krievijas spiegu tīkls darbojas Ziemeļjūrā un gatavojas sabotāžām

    Foto: Unsplash

    FIB arestē divus Ņujorkas iedzīvotājus, kas apsūdzēti slepena Ķīnas policijas iecirkņa vadīšanā

    Foto: Unsplash

    Krievijas “Wagner Group” algotņi meklē biznesu ASV tuvumā

    Foto: Unsplash

    ASV izlūkdatu noplūde: ko mēs zinām par “īpaši slepenajiem” dokumentiem?

    Foto: AP news

    Somija apgalvo, ka Krievijas spiegošanas operācijas Ziemeļvalstīs ir novājinājušās

    Artjoms Uss/ Foto: The Moscow Times

    Krievijas slepenie dienesti, iespējams, palīdzējuši Sibīrijas gubernatora dēlam bēgt no Itālijas

  • Nacionālā drošība
    Foto: Marius Bulling/Ostalb Network/picture alliance

    Vācijas policija arestē septiņus aizdomās turētos islāma teroristus

    Foto: Kancelaria Prezydenta RP

    Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Foto: Iekšējās drošības birojs

    Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

    SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

    SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

    Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

    Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

    Foto: Freepik

    VDD aicina apsūdzēt organizācijas “DVS Urantija” līderus par Krievijas kara noziegumu atbalstīšanu

    Foto: Mart Nigola/Delfi Estonia

    Krievijas vēstniecības un konsulāti kalpo kā izlūkošanas centri Eiropā

    Foto: Morten Krüger, DR

    Dānijas mediji: Krievijas spiegu tīkls darbojas Ziemeļjūrā un gatavojas sabotāžām

  • Apsardze
    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

    Foto: infoliepaja.lv

    “Depo” apsardzes darbiniece izglābj dzīvību veikala klientam

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Drošībnieki brīdina: tuvojas noziedzības vilnis

    Foto: Technavio

    Fiziskās drošības tirgus pasaulē pieaugs par 62,75 miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro piešķiršanu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Valdība atbalsta pulkveža Mārtiņa Baltmaņa iecelšanu VUGD priekšnieka amatā

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: VUGD

    Biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā – nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes

  • Darba aizsardzība
    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

    Foto: Unsplash

    Plānotas izmaiņas darba aizsardzības prasībās kancerogēnām vielām

    Foto: VNĪ

    VNĪ: Inovācijas darba drošībā ne vienmēr notiek ātri, bet to ieguvums ir neatsverams

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Aicina izteikt viedokli par 2023. gadā plānotajiem informatīvajiem pasākumiem darba aizsardzībā

    Foto: DPA

    Labklājības ministrija un Drošības profesionāļu asociācija paraksta vienošanos darba aizsardzības attīstībai

  • Kiberdrošība
    Foto: DALL-E

    Vairāk nekā 50 valstīs identificēta Krievijas valdības hakeru “Snake” ļaunatūras darbība

    Foto: Women4Cyber Latvia

    PĀRCELTS: Vebinārs “Kiberdrošība kā profesija” 31.maijā

    Foto: cienciaedados.com

    ChatGPT: Jauns kiberdrošības satraukuma vilnis?

    Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

    “Cert.lv”: Pērn ES kibertelpā visvairāk uzbrukts Polijai un Latvijai

    Foto: Bleepingcomputer

    Apvienotās Karalistes kiberdienesti brīdina par jaunu Krievijas hakeru klasi

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: Wavestone

    Izstrādā koordinētas kiberievainojamību atklāšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs

    Foto: Shutterstock

    Eiropols brīdina par iespējamo ChatGPT un līdzīgu pakalpojumu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Par datu aizsardzības pārkāpumiem “Meta” piemērots rekordliels naudassods

    Par datu aizsardzības pārkāpumiem “Meta” piemērots rekordliels naudassods

    Iepazīšanās ar Datiņu ģimeni: noderīgi padomi uzņēmējiem privātuma politikas izstrādē

    Iepazīšanās ar Datiņu ģimeni: noderīgi padomi uzņēmējiem privātuma politikas izstrādē

    Foto: Paula Čurkste/LETA

    Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par VID IT sistēmu drošību

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: DVI

    Pieaug iedzīvotāju izpratne un uzņēmēju zināšanas par personas datu aizsardzību

    Foto: Wavestone

    Izstrādā koordinētas kiberievainojamību atklāšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs

    Foto: Shutterstock

    Eiropols brīdina par iespējamo ChatGPT un līdzīgu pakalpojumu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Bing image generator

    Latvijas kiberdrošības uzņēmums SEQ apkopojis latviešu populārākās paroles

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Nacionālā drošība

SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

Autors: Preses relīzes
15. maijs, 2023
Kategorija: Aktuāli, Nacionālā drošība
Lasīšanas laiks:8 minūtes lasīšanai
A A
SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

RS-24 Yars (SS-27 Mod 2) ICBM. Foto: Wikimedia Commons / Vitaly V. Kuzmin.

DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, liela sabiedrības uzmanība ir pievērsta Krievijas rīcībai kodolieroču jomā. SAB vērtējumā Krievijas kodolieroču retorika galvenokārt tiek pielietota kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz Rietumvalstīm un Ukrainu un piespiestu tās piekāpties Krievijas prasībām, tajā skaitā atteikties no atbalsta sniegšanas Ukrainai. Kremlis vairākkārt pielietojis kodolretoriku šādiem mērķiem, un brīži, kad Ukrainai kaujas laukā veicas labāk, dos jaunus ieganstus to atkal pastiprināt.Tomēr SAB redzējumā iespējamība, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus, šobrīd ir vērtējama kā minimāla.

Līdzīgi raksti

Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

Vairāk nekā 50 valstīs identificēta Krievijas valdības hakeru “Snake” ļaunatūras darbība

Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

Kodolretoriku pastiprinošie faktori

SAB novērojumi liecina, ka Krievija periodiski pastiprina kodolretoriku brīžos, kad kopumā saasinās militārā situācija Ukrainā, noris Krievijai nelabvēlīgi notikumi vai tiek pieņemt tai nevēlami lēmumi. Īsi pēc iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski paziņoja par “īpaša kaujas dežūras režīma” ieviešanu Krievijas kodolspēkos. Lai arī šis vēstījums guva plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā, vienlaikus pēc attiecīgā paziņojuma netika fiksēti indikatori, ka Krievijas bruņoto spēku vienības, kas ir iesaistītas taktisko kodolieroču pārraudzībā, veiktu darbības ārpus to ierastām standarta procedūrām un rutīnas, kas liecinātu par paaugstinātu kaujas gatavību pielietot kodolieročus. Lielākoties veiktās izmaiņas bija saistītas ar papildu personāla komplektāciju bruņoto spēku vienībās, kas iesaistītas kaujas dežūrās. Līdz ar to, līdzīgi kā citos gadījumos, šāda paziņojuma mērķis ir iebiedēt Rietumvalstis un demonstrēt Krievijas spēka pozīcijas, it īpaši situācijā, kad Krievijas armijai neizdodas gūt panākumus kaujas laukā Ukrainā.

Līdzīgi arī nesenais Krievija paziņojums par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir uzskatāms par pamatā politisku signālu. No taktiskās perspektīvas Krievija jau pašlaik Kaļiņingradas apgabalā ir izvietojusi ieroču sistēmas, kas var tikt pielietotas kodoluzbrukuma veikšanai – “Iskander” tuvās darbības ballistiskās raķešu sistēmas, kaujas lidmašīnas un virsskaņas ballistiskās raķetes “Kinzhal”. Līdz ar to šāds solis ir primāri saistīts ar politiskiem, nevis taktiskiem militāriem apsvērumiem, un ir atbilde Rietumvalstu īstenotajai politikai pret Krieviju, tostarp, atbilde uz Zviedrijas un Somijas lēmumu pievienoties NATO aliansei. Jau kopš 2022. gada Krievijas amatpersonas pauž vēstījumus par gatavību izvietot kodolieročus Baltkrievijā, ja Zviedrija un Somija realizēs pieņemto lēmumu pievienoties NATO. Vienlaikus lēmums par Krievijas kodolieroču izvietošanu ārpus tās teritorijas ir kārtējais solis, kas padziļinātu Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas ietekmes sfērā.

Ne mazāk nozīmīgs mērķis, kādēļ Krievija aktīvi pielieto kodoldraudus, ir, lai piespiestu Ukrainu piekāpties tās prasībām un atturētu no pretuzbrukuma Krievijas anektētajām teritorijām. Tomēr Krievija, iespējams, apzinās, ka tas nestrādā – to jau pierādījis Ukrainas īstenotais pretuzbrukums 2022. gada vasarā, Ukrainai atbrīvojot Hersonu.

Pārskatāmā nākotnē Krievija turpinās izmantot savu kodolšantāžas retoriku. SAB to vērtē kā izmisuma soli, kas tiek pielietots brīžos, kad Krievija cieš neveiksmes. Kodolretorikas pastiprinājums ir gaidāms, ja Ukrainai izdosies veiksmīgi īstenot gaidāmo pretuzbrukumu.

Neskatoties uz Krievijas paziņojumiem, iespējamība, ka Krievija pielietos kodolieročus, ir zema. To pielietošanai ir pārāk augstas likmes un tas pilnībā izolētu Krieviju arī no tās sabiedrotajām valstīm – Ķīnas, Indijas un citām. Vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli, kā arī tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par ļoti maz ticamu scenāriju. Gandrīz droši, Krievija apzinās, ka kodolieroču izmantošana ir pēdējais tās rīcībā esošais instruments, pēc kā izmantošanas Ukrainā tai vairs nebūtu atpakaļceļa. Lai gan karadarbība “neiet pēc plāna”, Krievijas rīcībā joprojām ir citi instrumenti, kā censties sasniegt savus mērķus Ukrainā.

Kodolieroču izmantošanas veicinošie apstākļi

Tomēr pie noteiktiem apstākļiem Krievija varētu lemt par labu kodolieroču izmantošanai. Krievijas Federācijas militārā doktrīna (pēdējā redakcija apstiprināta 2021. gadā) un 2020. gadā izdotais Krievijas prezidenta rīkojums “Krievijas Federācijas valsts politikaspamatikodolatturēšanas jomā” nosaka galvenos pamatprincipus un pamatnostādnes kodolieroču lietošanai dažādās scenārijos. Šis dokumentu kopums nosaka Krievijas militāro doktrīnu kodolieroču jautājumā, tajā skaitā iezīmējot priekšnoteikumus, kuriem ir jāaizpildās, lai Krievija lemtu par kodolieroču pielietošanu.

Pirmkārt, kodolatbilde sekotu situācijā, ja pretinieks izmanto kodolieročus vai citus masu iznīcināšanas ieročus pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem.

Otrkārt, kodoltrieciens var tikt izmantots kā atbilde, reaģējot uz raķešu uzbrukumu, kas vērsts pret Krievijas Federāciju, tajā skaitā konvencionālu triecienu, kas varētu liegt Krievijai izmantot tās kodolieroču arsenālu un rada eksistenciālus draudus.

Treškārt, Krievijas kodolieroči var tikt pielietoti, tos izmantojot kā atbildi uz konvencionālu uzbrukumu vai karu, kas varētu apdraudēt pašas valsts pastāvēšanu. 

Šos minētos kritērijus kodolieroču izmantošanai Krievijas amatpersonas nereti mēdz izmantot arī savos publiskajos vēstījumos. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas publiski pieejamie dokumenti par tās stratēģiju un rīcību kodolieroču jomā ir salīdzinoši nekonkrēti un atvērti augstām interpretācijas iespējām. Pamatā tas tiek darīts apzināti, lai radītu nenoteiktību par konkrētiem scenārijiem un apstākļiem, kuros Krievija varētu lemt par kodolieroču pielietošanu, tādējādi radot šaubas potenciālajā pretiniekā. Krievijas skatījumā kodolieroču primārais pielietošanas faktors ir saistīts ar to psiholoģisko ietekmi. Krievijai paaugstinot eskalācijas līmeni un demonstrējot gatavību pielietot kodolieročus, Krievija mēģina manipulēt ar potenciālo pretinieku, lai panāktu Krievijas vēlamo rīcību un sasniegtu tās mērķus, bez nepieciešamības izmantot militāru spēku.

SAB vērtējumā scenāriji, pie kuriem Krievija varētu izšķirties par lēmumu pielietot kodolieročus, ir, ja tiek apdraudēta Putina režīma pastāvēšana vai tiek pārkāptas būtiskas Krievijas “sarkanās līnijas”, piemēram, Ukraina īsteno pretuzbrukumu Krimas atbrīvošanai.

Stratēģiskā atturēšana un eskalācijas pārvaldība

Krievijas atturēšanas konceptā konvencionālās un kodolieroču spējas tiek skatīti kā savstarpēji papildinoši elementi. Stratēģiskā atturēšana (стратегическая сдерживания) no Krievijas perspektīvas ir visaptverošs jēdziens, kas paredz integrētus nemilitārus un militārus pasākumus, lai ietekmētu pretinieku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to Krievijas militārajā stratēģijā taktisko kodolieroču izmantošana nav uzskatāma tikai kā galējs aizsardzības līdzeklis, bet var arī tikt pielietota, lai sasniegtu noteiktus stratēģiskus un operacionālus mērķus.

Attiecībā uz kodolieroču pielietošanu, Krievijas eskalācijas pārvaldību iespējams iedalīt trīs fāzēs: spēka demonstrācija, adekvāta spēka pielietošana un pilna mēroga spēka pielietošana.

Spēka demonstrācijas fāze paredz eskalācijas pārvaldību gan miera laikā, gan pieaugot militārajam apdraudējuma līmenim. Šīs fāzes mērķis ir demonstrēt Krievijas iespējas un gatavību pielietot militāru spēku gan veicot demonstratīvas militāras darbības, gan citus pasākumus informatīvajā, politiskajā vai ekonomiskajā dimensijā.

Spēka demonstrācijas fāze var ietvert tādus pasākumus, kā kodolspēku kaujas gatavības paaugstināšana, redzamu bruņoto spēku pārvietošana, pēkšņu militāro mācību īstenošana, kodolieroču (kaujas galviņu) transportēšana uz potenciālajām palaišanas vietām, ieroču testēšana un demonstratīva kodolieroču izmantošana.

Šī posma noslēdzošais solis ir demonstratīva kodolieroču izmantošana. Tas paredz kodolieroču izmantošanu apstākļos, kas nenodara kaitējumu pretiniekam, piemēram, pielietojot tos jūrā vai plaši neapdzīvotā teritorijā. Vienlaikus šāda darbība signalizētu par nepārprotamu nodomu pielietot kodolieročus pret pretinieka mērķiem, ja, pēc Krievijas ieskatiem, no pretinieka puses netiks veiktas atbilstošas de-eskalējošas darbības.

Nākamā ir adekvāta spēka pielietošanas fāze, kas saistīta ar potenciālajām rīcībām kontrolēta militāra apdraudējuma gadījumā. Šajā fāzē tiek pieļauts, ka kodoluzbrukums var tikt veikts pret individuāliem mērķiem, lai panāktu pretinieka piekāpšanos un novērstu tālāku situācijas eskalāciju. Krievijas stratēģiskajā redzējumā potenciālie mērķi šādam uzbrukumam var būt gan militāri objekti, gan kritiski svarīgi civilās infrastruktūras objekti: elektrostacijas, nozīmīga transporta infrastruktūra, militārai industrijai nozīmīgi rūpniecības objekti, sakaru infrastruktūra un tamlīdzīgi.

Krievijas doktrīnā noslēdzošā ir pilna mēroga spēka pielietošanas fāze, kas paredz stratēģisko kodolieroču izmantošanu lielā apmērā, lai nodarītu pretiniekam nepanesamus zaudējumus. Šīs fāzes iestāšanās ir uzskatāma par galējo līdzekli, kad risinājumu ar cita veida līdzekļiem vairs nav iespējams panākt, un ir apdraudēta Krievijas valsts pastāvēšana.

Vienlaikus minētie eskalācijas soļi primāri ir skatāmas kā vadlīnijas Krievijas politiskās un militārās elites lēmumu pieņēmējiem. Lai arī eksistē noteikti kritēriji, pie kuriem tiek pieņemti lēmumi par noteikto situācijas eskalācijas soli, tas neizslēdz iespēju, ka noteiktos gadījumos Krievijas lēmumu pieņēmēji var izšķirties par citu risinājumu.

Kodolieroču pielietošana – kā un vai?

Lēmums par kodolieroču pielietošanu pieprasa konkrētu procedūru īstenošanu. Lēmuma pieņemšanas tiesības ir Krievijas prezidentam, bet tam paralēli ir nepieciešams Krievijas aizsardzības ministra un Krievijas ģenerālštāba priekšnieka verifikācija. Pēc pavēles par kodoluzbrukuma veikšanu tai ir nepieciešams iziet cauri vairākiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem, kuros tiek konkretizēts un verificēts pavēles uzdevums. Turklāt jāņem vērā, ka kodolieroču pielietošana ir saistīta ar lielu skaitu manuālām darbībām, līdz ar to, iespējams, cilvēciskais faktors šajā procesā var spēlēt nozīmīgu lomu. Tāpat arī no praktiskās perspektīvas Krievijai kodolgalviņas no noliktavām ir jānogādā līdz palaišanas sistēmas vietām, kas arī prasa noteiktu laiku un var dot iespēju citām valstīm savlaicīgi reaģēt.

Nav iespējams pilnībā izslēgt, ka pie noteiktiem nosacījumiem Krievija varētu pieņemt lēmumu par kodolieroču pielietošanu, tajā skaitā demonstratīvi, lai primāri iebiedētu Rietumvalstis un atturētu tās no turpmāka atbalsta sniegšanas, piespiestu Ukrainu sēsties pie sarunu galda un mēģinātu graut Ukrainas vēlmi pretoties. Vienlaikus, vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli. Tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par maz ticamu scenāriju.

Avots: SAB
Tēmas: KrievijaSatversmes aizsardzības birojs
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

ChatGPT: Jauns kiberdrošības satraukuma vilnis?

Nākamā ziņa

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

Preses relīzes

Preses relīzes

Līdzīgas ziņas

Foto: Kancelaria Prezydenta RP
Pasaulē

Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem

30. maijs, 2023
Foto: DALL-E
Kiberdrošība

Vairāk nekā 50 valstīs identificēta Krievijas valdības hakeru “Snake” ļaunatūras darbība

26. maijs, 2023
Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess
Aktuāli

Par zīmes “Bolderāja” apķēpāšanu ar rašistu uzsaukumiem sākts kriminālprocess

9. maijs, 2023
Foto: Mart Nigola/Delfi Estonia
Nacionālā drošība

Krievijas vēstniecības un konsulāti kalpo kā izlūkošanas centri Eiropā

26. aprīlis, 2023
Foto: Morten Krüger, DR
Nacionālā drošība

Dānijas mediji: Krievijas spiegu tīkls darbojas Ziemeļjūrā un gatavojas sabotāžām

21. aprīlis, 2023
FOTO: Unsplash
Nacionālā drošība

Par uzbrukumiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek meklēts Latvijas pilsonis

18. aprīlis, 2023
Nākamā ziņa
Foto: Iekšējās drošības birojs

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

Drošības draugi

Drošības podkāsti

Podkāsti

Par drošību! x Caurumi.lv kiberpodkāsts

4 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Podkāsts par drošību S02E01: Artūrs Āmars, drošībnieks 2.0 no Origo līdz Sanitex
Aktuāli

Par drošību! podkāsts

6 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Visi podkāsti

Tev ir informācija?

IESNIEGT

Popularākās ziņas

  • Foto: Gatis Polis

    Drošībnieka profils: Gatis Polis. No Lidostas līdz Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Latviešu ētiskais hakeris: Kā zināt, ka telefons ir uzlauzts?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Melno punktu karte – noslīkst visā Latvijā

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Aicina ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Kas nosaka un kādas ir kritiskās infrastruktūras drošības prasības?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0

Twitter jaunumi

A Twitter List by ParDrosibu
Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • Vācijas policija arestē septiņus aizdomās turētos islāma teroristus
  • Aizturēti policisti, kas pieprasījuši kukuļus no baļkvedējiem
  • Polijā izveidos speciālu komisiju ar kuru plānots vērtēt Krievijas ietekmi uz politiķiem
  • Vairāk nekā 50 valstīs identificēta Krievijas valdības hakeru “Snake” ļaunatūras darbība
  • VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze apsardzes nozare Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Drošības un aizsardzības industrija Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs Informatīvās telpas drošība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Mākslīgais intelekts Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ugunsdrošība mājās Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00