fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
piektdien, 29 septembris, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Nacionālā drošība

SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

Autors: Preses relīzes
15. maijs, 2023
Kategorija: Aktuāli, Nacionālā drošība
Lasīšanas laiks:8 minūtes lasīšanai
A A
SAB: Krievijas kodolieroču politika – starp retoriku un apdraudējumu

RS-24 Yars (SS-27 Mod 2) ICBM. Foto: Wikimedia Commons / Vitaly V. Kuzmin.

DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, liela sabiedrības uzmanība ir pievērsta Krievijas rīcībai kodolieroču jomā. SAB vērtējumā Krievijas kodolieroču retorika galvenokārt tiek pielietota kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz Rietumvalstīm un Ukrainu un piespiestu tās piekāpties Krievijas prasībām, tajā skaitā atteikties no atbalsta sniegšanas Ukrainai. Kremlis vairākkārt pielietojis kodolretoriku šādiem mērķiem, un brīži, kad Ukrainai kaujas laukā veicas labāk, dos jaunus ieganstus to atkal pastiprināt.Tomēr SAB redzējumā iespējamība, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus, šobrīd ir vērtējama kā minimāla.

Līdzīgi raksti

SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

Kodolretoriku pastiprinošie faktori

SAB novērojumi liecina, ka Krievija periodiski pastiprina kodolretoriku brīžos, kad kopumā saasinās militārā situācija Ukrainā, noris Krievijai nelabvēlīgi notikumi vai tiek pieņemt tai nevēlami lēmumi. Īsi pēc iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski paziņoja par “īpaša kaujas dežūras režīma” ieviešanu Krievijas kodolspēkos. Lai arī šis vēstījums guva plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā, vienlaikus pēc attiecīgā paziņojuma netika fiksēti indikatori, ka Krievijas bruņoto spēku vienības, kas ir iesaistītas taktisko kodolieroču pārraudzībā, veiktu darbības ārpus to ierastām standarta procedūrām un rutīnas, kas liecinātu par paaugstinātu kaujas gatavību pielietot kodolieročus. Lielākoties veiktās izmaiņas bija saistītas ar papildu personāla komplektāciju bruņoto spēku vienībās, kas iesaistītas kaujas dežūrās. Līdz ar to, līdzīgi kā citos gadījumos, šāda paziņojuma mērķis ir iebiedēt Rietumvalstis un demonstrēt Krievijas spēka pozīcijas, it īpaši situācijā, kad Krievijas armijai neizdodas gūt panākumus kaujas laukā Ukrainā.

Līdzīgi arī nesenais Krievija paziņojums par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir uzskatāms par pamatā politisku signālu. No taktiskās perspektīvas Krievija jau pašlaik Kaļiņingradas apgabalā ir izvietojusi ieroču sistēmas, kas var tikt pielietotas kodoluzbrukuma veikšanai – “Iskander” tuvās darbības ballistiskās raķešu sistēmas, kaujas lidmašīnas un virsskaņas ballistiskās raķetes “Kinzhal”. Līdz ar to šāds solis ir primāri saistīts ar politiskiem, nevis taktiskiem militāriem apsvērumiem, un ir atbilde Rietumvalstu īstenotajai politikai pret Krieviju, tostarp, atbilde uz Zviedrijas un Somijas lēmumu pievienoties NATO aliansei. Jau kopš 2022. gada Krievijas amatpersonas pauž vēstījumus par gatavību izvietot kodolieročus Baltkrievijā, ja Zviedrija un Somija realizēs pieņemto lēmumu pievienoties NATO. Vienlaikus lēmums par Krievijas kodolieroču izvietošanu ārpus tās teritorijas ir kārtējais solis, kas padziļinātu Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas ietekmes sfērā.

Ne mazāk nozīmīgs mērķis, kādēļ Krievija aktīvi pielieto kodoldraudus, ir, lai piespiestu Ukrainu piekāpties tās prasībām un atturētu no pretuzbrukuma Krievijas anektētajām teritorijām. Tomēr Krievija, iespējams, apzinās, ka tas nestrādā – to jau pierādījis Ukrainas īstenotais pretuzbrukums 2022. gada vasarā, Ukrainai atbrīvojot Hersonu.

Pārskatāmā nākotnē Krievija turpinās izmantot savu kodolšantāžas retoriku. SAB to vērtē kā izmisuma soli, kas tiek pielietots brīžos, kad Krievija cieš neveiksmes. Kodolretorikas pastiprinājums ir gaidāms, ja Ukrainai izdosies veiksmīgi īstenot gaidāmo pretuzbrukumu.

Neskatoties uz Krievijas paziņojumiem, iespējamība, ka Krievija pielietos kodolieročus, ir zema. To pielietošanai ir pārāk augstas likmes un tas pilnībā izolētu Krieviju arī no tās sabiedrotajām valstīm – Ķīnas, Indijas un citām. Vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli, kā arī tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par ļoti maz ticamu scenāriju. Gandrīz droši, Krievija apzinās, ka kodolieroču izmantošana ir pēdējais tās rīcībā esošais instruments, pēc kā izmantošanas Ukrainā tai vairs nebūtu atpakaļceļa. Lai gan karadarbība “neiet pēc plāna”, Krievijas rīcībā joprojām ir citi instrumenti, kā censties sasniegt savus mērķus Ukrainā.

Kodolieroču izmantošanas veicinošie apstākļi

Tomēr pie noteiktiem apstākļiem Krievija varētu lemt par labu kodolieroču izmantošanai. Krievijas Federācijas militārā doktrīna (pēdējā redakcija apstiprināta 2021. gadā) un 2020. gadā izdotais Krievijas prezidenta rīkojums “Krievijas Federācijas valsts politikaspamatikodolatturēšanas jomā” nosaka galvenos pamatprincipus un pamatnostādnes kodolieroču lietošanai dažādās scenārijos. Šis dokumentu kopums nosaka Krievijas militāro doktrīnu kodolieroču jautājumā, tajā skaitā iezīmējot priekšnoteikumus, kuriem ir jāaizpildās, lai Krievija lemtu par kodolieroču pielietošanu.

Pirmkārt, kodolatbilde sekotu situācijā, ja pretinieks izmanto kodolieročus vai citus masu iznīcināšanas ieročus pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem.

Otrkārt, kodoltrieciens var tikt izmantots kā atbilde, reaģējot uz raķešu uzbrukumu, kas vērsts pret Krievijas Federāciju, tajā skaitā konvencionālu triecienu, kas varētu liegt Krievijai izmantot tās kodolieroču arsenālu un rada eksistenciālus draudus.

Treškārt, Krievijas kodolieroči var tikt pielietoti, tos izmantojot kā atbildi uz konvencionālu uzbrukumu vai karu, kas varētu apdraudēt pašas valsts pastāvēšanu. 

Šos minētos kritērijus kodolieroču izmantošanai Krievijas amatpersonas nereti mēdz izmantot arī savos publiskajos vēstījumos. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas publiski pieejamie dokumenti par tās stratēģiju un rīcību kodolieroču jomā ir salīdzinoši nekonkrēti un atvērti augstām interpretācijas iespējām. Pamatā tas tiek darīts apzināti, lai radītu nenoteiktību par konkrētiem scenārijiem un apstākļiem, kuros Krievija varētu lemt par kodolieroču pielietošanu, tādējādi radot šaubas potenciālajā pretiniekā. Krievijas skatījumā kodolieroču primārais pielietošanas faktors ir saistīts ar to psiholoģisko ietekmi. Krievijai paaugstinot eskalācijas līmeni un demonstrējot gatavību pielietot kodolieročus, Krievija mēģina manipulēt ar potenciālo pretinieku, lai panāktu Krievijas vēlamo rīcību un sasniegtu tās mērķus, bez nepieciešamības izmantot militāru spēku.

SAB vērtējumā scenāriji, pie kuriem Krievija varētu izšķirties par lēmumu pielietot kodolieročus, ir, ja tiek apdraudēta Putina režīma pastāvēšana vai tiek pārkāptas būtiskas Krievijas “sarkanās līnijas”, piemēram, Ukraina īsteno pretuzbrukumu Krimas atbrīvošanai.

Stratēģiskā atturēšana un eskalācijas pārvaldība

Krievijas atturēšanas konceptā konvencionālās un kodolieroču spējas tiek skatīti kā savstarpēji papildinoši elementi. Stratēģiskā atturēšana (стратегическая сдерживания) no Krievijas perspektīvas ir visaptverošs jēdziens, kas paredz integrētus nemilitārus un militārus pasākumus, lai ietekmētu pretinieku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to Krievijas militārajā stratēģijā taktisko kodolieroču izmantošana nav uzskatāma tikai kā galējs aizsardzības līdzeklis, bet var arī tikt pielietota, lai sasniegtu noteiktus stratēģiskus un operacionālus mērķus.

Attiecībā uz kodolieroču pielietošanu, Krievijas eskalācijas pārvaldību iespējams iedalīt trīs fāzēs: spēka demonstrācija, adekvāta spēka pielietošana un pilna mēroga spēka pielietošana.

Spēka demonstrācijas fāze paredz eskalācijas pārvaldību gan miera laikā, gan pieaugot militārajam apdraudējuma līmenim. Šīs fāzes mērķis ir demonstrēt Krievijas iespējas un gatavību pielietot militāru spēku gan veicot demonstratīvas militāras darbības, gan citus pasākumus informatīvajā, politiskajā vai ekonomiskajā dimensijā.

Spēka demonstrācijas fāze var ietvert tādus pasākumus, kā kodolspēku kaujas gatavības paaugstināšana, redzamu bruņoto spēku pārvietošana, pēkšņu militāro mācību īstenošana, kodolieroču (kaujas galviņu) transportēšana uz potenciālajām palaišanas vietām, ieroču testēšana un demonstratīva kodolieroču izmantošana.

Šī posma noslēdzošais solis ir demonstratīva kodolieroču izmantošana. Tas paredz kodolieroču izmantošanu apstākļos, kas nenodara kaitējumu pretiniekam, piemēram, pielietojot tos jūrā vai plaši neapdzīvotā teritorijā. Vienlaikus šāda darbība signalizētu par nepārprotamu nodomu pielietot kodolieročus pret pretinieka mērķiem, ja, pēc Krievijas ieskatiem, no pretinieka puses netiks veiktas atbilstošas de-eskalējošas darbības.

Nākamā ir adekvāta spēka pielietošanas fāze, kas saistīta ar potenciālajām rīcībām kontrolēta militāra apdraudējuma gadījumā. Šajā fāzē tiek pieļauts, ka kodoluzbrukums var tikt veikts pret individuāliem mērķiem, lai panāktu pretinieka piekāpšanos un novērstu tālāku situācijas eskalāciju. Krievijas stratēģiskajā redzējumā potenciālie mērķi šādam uzbrukumam var būt gan militāri objekti, gan kritiski svarīgi civilās infrastruktūras objekti: elektrostacijas, nozīmīga transporta infrastruktūra, militārai industrijai nozīmīgi rūpniecības objekti, sakaru infrastruktūra un tamlīdzīgi.

Krievijas doktrīnā noslēdzošā ir pilna mēroga spēka pielietošanas fāze, kas paredz stratēģisko kodolieroču izmantošanu lielā apmērā, lai nodarītu pretiniekam nepanesamus zaudējumus. Šīs fāzes iestāšanās ir uzskatāma par galējo līdzekli, kad risinājumu ar cita veida līdzekļiem vairs nav iespējams panākt, un ir apdraudēta Krievijas valsts pastāvēšana.

Vienlaikus minētie eskalācijas soļi primāri ir skatāmas kā vadlīnijas Krievijas politiskās un militārās elites lēmumu pieņēmējiem. Lai arī eksistē noteikti kritēriji, pie kuriem tiek pieņemti lēmumi par noteikto situācijas eskalācijas soli, tas neizslēdz iespēju, ka noteiktos gadījumos Krievijas lēmumu pieņēmēji var izšķirties par citu risinājumu.

Kodolieroču pielietošana – kā un vai?

Lēmums par kodolieroču pielietošanu pieprasa konkrētu procedūru īstenošanu. Lēmuma pieņemšanas tiesības ir Krievijas prezidentam, bet tam paralēli ir nepieciešams Krievijas aizsardzības ministra un Krievijas ģenerālštāba priekšnieka verifikācija. Pēc pavēles par kodoluzbrukuma veikšanu tai ir nepieciešams iziet cauri vairākiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem, kuros tiek konkretizēts un verificēts pavēles uzdevums. Turklāt jāņem vērā, ka kodolieroču pielietošana ir saistīta ar lielu skaitu manuālām darbībām, līdz ar to, iespējams, cilvēciskais faktors šajā procesā var spēlēt nozīmīgu lomu. Tāpat arī no praktiskās perspektīvas Krievijai kodolgalviņas no noliktavām ir jānogādā līdz palaišanas sistēmas vietām, kas arī prasa noteiktu laiku un var dot iespēju citām valstīm savlaicīgi reaģēt.

Nav iespējams pilnībā izslēgt, ka pie noteiktiem nosacījumiem Krievija varētu pieņemt lēmumu par kodolieroču pielietošanu, tajā skaitā demonstratīvi, lai primāri iebiedētu Rietumvalstis un atturētu tās no turpmāka atbalsta sniegšanas, piespiestu Ukrainu sēsties pie sarunu galda un mēģinātu graut Ukrainas vēlmi pretoties. Vienlaikus, vērtējot pašreizējo situācijas attīstību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, SAB nav fiksējis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas gatavību spert šādu soli. Tuvākā nākotnē tas ir uzskatāms par maz ticamu scenāriju.

Avots: SAB
Tēmas: KrievijaSatversmes aizsardzības birojs
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

ChatGPT: Jauns kiberdrošības satraukuma vilnis?

Nākamā ziņa

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

Preses relīzes

Preses relīzes

Līdzīgas ziņas

Foto: Pexels.com
Nacionālā drošība

SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

27. septembris, 2023
Foto: VDD
Nacionālā drošība

VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

25. augusts, 2023
Foto: Reuters/Scanpix
Aktuāli

ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

24. augusts, 2023
Foto: Dmitri Lovetsky/AP
Aktuāli

SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

23. augusts, 2023
Foto: Valsts drošības dienests
Nacionālā drošība

VDD aiztur “Baltijas antifašistu” atbalstītāju par spiegošanu Krievijas labā

18. augusts, 2023
Foto: Report.az
Pasaulē

Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

26. jūlijs, 2023
Nākamā ziņa
Foto: Iekšējās drošības birojs

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no transportlīdzekļa vadītāja aizturējis divas Valsts policijas amatpersonas

Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

Drošības draugi

Drošības podkāsti

Podkāsti

Par drošību! x Caurumi.lv kiberpodkāsts

4 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Podkāsts par drošību S02E01: Artūrs Āmars, drošībnieks 2.0 no Origo līdz Sanitex
Aktuāli

Par drošību! podkāsts

6 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Visi podkāsti

Tev ir informācija?

IESNIEGT

Popularākās ziņas

  • Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Drošībnieka profils: Arta Sprukta. No apsardzes uz darba aizsardzības nozari.

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Drošībnieka profils: Andrejs Ivanovs. No mazpilsētas līdz Baltijas līmeņa drošības vadītājam.

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Latviešu ētiskais hakeris: Kā zināt, ka telefons ir uzlauzts?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Kas nosaka un kādas ir kritiskās infrastruktūras drošības prasības?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0

Twitter jaunumi

A Twitter List by ParDrosibu
Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors
  • SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes
  • Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu
  • VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības
  • Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Mākslīgais intelekts Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasaulē Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana VUGD Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00