fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
piektdien, 29 septembris, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: VUGD

    VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Aktuāli Viedoklis

Andis Kudors: Ķīnas tēla konstrukcija brīvās pasaules medijos

Andis Kudors Autors: Andis Kudors
9. februāris, 2022
Kategorija: Viedoklis, Aktuāli, Nacionālā drošība, Pasaulē
Lasīšanas laiks:8 minūtes lasīšanai
A A
Ķīnas tēla konstrukcija brīvās pasaules medijos
DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Viena no asās varas īpatnībām ir tās darbības asimetriskais raksturs. Ķīna pieprasa lai nodrošinām tās vēstījumiem pilnīgu brīvību demokrātiskajā pasaulē, savukārt, pie sevis tā neļauj paust patiesību.

Ķīnas ietekme starptautiskajā arēnā pēdējo 40 gadu laikā ir būtiski pieaugusi. Viena no ietekmes vairošanas metodēm ir sava tēla zīmēšana ārvalstu auditorijas acu priekšā ar mediju starpniecību. “Starptautiskā žurnālistu federācija” (International Federation of Journalists) 2020. gadā publicēja pētījumu, ar kura palīdzību ieskatījās Ķīnas publiskās diplomātijas īstenošanas praksē.[1] Pētījumā tika apkopota informācija, kas tika iegūta no 58 žurnālistu apvienībām no 58 valstīm Tuvajos Austrumos, Āzijas-Klusā okeāna areālā, Āfrikā, Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā. Plašais ģeogrāfiskais tvērums ļāva saskatīt ķīniešu darbības mērogu. Diemžēl Ķīnas mediju izplatīto saturu nevar vienmēr uzskatīt par uzticamu un daudzpusīgu.

Kā es izskatos?

Kā Ķīna stiprina savas pozīcijas starptautiskā politikā ar mediju palīdzību? Tēls un reputācija ir tie faktori, kas ietekmē valsts panākumus arī materiālajā pasaulē. Valstis īsteno publisko diplomātiju, lai sasniegtu pēc iespējas plašu auditoriju mērķa valstīs un parādītu sevi no labākās puses. Tas savukārt ir jāizmanto mērķa valsts politikas ietekmēšanai, jo publiskā diplomātija vienmēr ir pakļauta ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Mantot cilvēku prātus un sirdis ir sevišķi svarīgi, ja vēlaties uzrunāt demokrātiskas valstis, kur pilsoņu noskaņojums ietekmē to, ko dara parlamentārieši un ministri. Ķīna ir centīgi strādājusi kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem, lai pasniegtu sevi kā svarīgu un ietekmīgu ekonomisko partneri. Japānā, Taivānā un citās Ķīnas kaimiņvalstīs nav tik viegli šo stāstīt, jo kaimiņi labi redz, kas notiek aiz žoga, toties tālās zemēs, kur gaida Ķīnas preču vagonus, var uzburt skaistu bildi. Pētījumā ir minēts: “Sadarbība ir rezultējusies daudzos gadījumos kā raksti, kuros atbalsojas Pekinas pozīcija jautājumos, kas skar Dienvidķīnas jūru un Ķīnas tehnloģisko attīstību.”[2] Tika konstatēts, ka Pekina lieto arī neierastas metodes, piemēram, piedāvā par velti valdības kontrolētu mediju saturu citām valstīm.

Plašais tvēriens

Vairākas dekādes Ķīnas valdība pārsvarā pievērsa uzmanību savu mediju cenzēšanai, ik palaikam izraidot citu valstu korespondentus no Ķīnas. Tagad Pekina aktīvi strādā pie tā, lai izplatītu savus vēstījumus tālu aiz robežām, jo sevišķi tajās valstīs uz kurām attiecas “Jostas un ceļa iniciatīva”. Sevišķi pēdējos desmit gados Ķīna ir sasniegusi zināmus panākumus starptautiskajā mediju telpā. Ceļš pie ārvalstu auditorijas kaut ko maksā. Kopš 2009. gada Ķīnas valdība ir ieguldījusi 6,6 miljardus ASV dolāru savu mediju darbības nodrošināšanai starptautiskajā vidē.

Ķīna savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai izmanto žurnālistu apmaiņas programmas, apmācības programmas, žurnālistu apvienību sadarbību, satura izplatīšanu, mediju pirkšanu u.c. metodes.

“China Radio International” izplata saturu dažādas valstīs Eiropā un Turcijā. Itālijas sabiedriskais medijs “RAI” ir noslēdzis vienošanos ar ĶTR valsts medijiem – televīziju “China Central Television” (CCTV) un radio “CRI”. Kad 2019. gadā Itālija kļuva oficiāli par daļu no “Jostas un ceļa” iniciatīvas, tad Ķīnas prezidents Sji Dziņpins parakstīja vairākus mediju sadarbības līgumus ar Itālijas medijiem. Itālijas valdības ziņu aģentūra ANSA parakstīja saprašanās memorandu ar Ķīnas valsts ziņu aģentūru “Xinhua”, vienojoties par “Xinhua Itālijas filiāles” kopīgu pārvaldīšanu. Tas rezultējas kā 50 “Xinhua” ziņu publicēšanu Itālijā katru dienu. Ķīna tādējādi ir ieguvusi iespēju izplatīt valdības vēstījumus Itālijas informācijas telpā, vienlaikus apgrūtinot daudzpusējāka un kritiskāka skatījuma iegūšanu.

2015. gadā Ķīnas kompānija CEFC ieguva daļas “Čehijas Empresa Media”, iegūstot pieeju kanālam “TV Barrandov” un žurnāliem “Tyden” un “Instinkt”. Domnīcas “MapInfluenceEU” pētījums atklāja to, ka minētajos medijos ir pazuduši negatīvi vērtējumi par Ķīnu, toties ir parādījies pozitīvs atainojums. Izmainījās ne tikai vērtējumu “tonis”, bet arī apskatāmo tēmu izvēle.

Cik maksā sirdsapziņa?

Āfrikā Ķīnai ir nozīmīgas ekonomiskas intereses. Ķīnas dāvanas – darba vietas iekārtojums, telefons un samaksa ir ietekmīgs instruments nabadzīgajās Āfrikas valstīs. Gandrīz puse respondentu (žurnālistu apvienību pārstāvju) teica, ka Ķīnas loma viņu mītnes zemes nacionālajos medijos “ir pozitīva”, kas cita starpā ir izpaudusies kā datoru un interviju ierakstīšanas tehnikas dāvinājumi žurnālistu savienībām, kas Āfrikas mediju cilvēkiem bija nozīmīgs faktors. Turklāt, afrikāņiem tiek dota iespēja izstāstīt savu stāstu pasaulei, izmantojot Ķīnas starptautisko mediju platformas. Viens no lielākajiem Ķīnas medijiem, kas ir bāzēts Kenijā, darbojas ar Pekinai piederoša “StarTimes” satelīta palīdzību, nodrošinot pieeju 25 miljoniem klientu vairāk nekā 30 Āfrikas valstīs.

Pētījums parādīja, ka viena trešdaļu žurnālistu apvienību ir tikušas ķīniešu kolēģu uzrunātas, 38% no uzrunātajām (tas ir 14% no visām) ir parakstījušas “Saprašanās memorandu” ar Ķīnas organizācijām. Simtiem žurnālistu no dažādām valstīm ir izmantojuši iespēju ceļot uz Ķīnu uz tās valdības rēķina. Pekina ir sevišķu uzmanību pievērsusi Austrālijai, kur “Visas Ķīnas žurnālistu asociācija” ir organizējusi dažādu programmu īstenošanu, tai skaitā partnerības izveidi ar “Austrālijas-Ķīnas Attiecību Institūtu”, kas darbojas Sidnejas Tehnoloģiju universitātē. Institūts cita starpā organizē Austrālijas žurnālistu ceļojumus uz Ķīnu.

Asā vara

No vienas puses, varētu jautāt – nu un tad? Līdzīgas metodes izmanto arī citas valstis. No otras – izplatītais saturs ir svarīgs. Ja tiek izplatīts vienpusējs skatījums un meli, tad te nevaram runāt par parastu publisko diplomātiju un maigo varu, bet par aso varu un dezinformāciju. Autoritārās valstis nav spējīgas īstenot maigo varu, kas ir balstīta pievilcīgumā, jo to iekšējais varas raksturs to neļauj, proti, ja melo valsts iekšienē, tad melo arī ārpus tās.

Jā sākotnēji Ķīnas mediji un publiskās diplomātijas īstenotāji vienkārši vēlējās “stāstīt Ķīnas stāstu”, tad mūsdienās tie ir pārņēmuši Krievijas praksi un izplata savu specifisko skaidrojumu par notiekošo brīvajā pasaulē. Līdzīgi savu taktiku savulaik mainīja Kremļa rupors – televīzijas kanāls “Russia Today” (RT), kas no stāsta par “lielisko Krieviju” pēc dažu gadu darba pārgāja uz stāstu par “sliktajiem Rietumiem”. Acīmredzot izbeidzās stāsti par perfekto Krieviju. Bet, ja nopietni, tad Krievijas publiskā diplomātija ir daļa no asās varas, kur svarīgi ir sašķelt “naidīgo Rietumu” valstu sabiedrību, bet to nevar panākt ar Krievijas slavināšanu. Tā vietā ir jākūda cilvēki uz kautiņu.

Asimetriskums

Viena no asās varas īpatnībām ir tās darbības asimetriskas raksturs. Ķīna pieprasa, lai nodrošinām tās vēstījumiem pilnīgu brīvību demokrātiskajā pasaulē, savukārt, pie sevis tā neļauj mums paust patiesību. “Twitter” un “Facebook” nav iespēju strādāt Ķīnā, jo komunistiskā ideoloģija nepieļauj vārda brīvību un arī reliģijas brīvību ne. Tas netraucē Pekinas varas pārstāvjiem izmantot minētās platformas, lai izplatītu savus vēstījumus Rietumos. 2020. gadā Ķīnas valdība izraidīja 18 ārvalstu korespondentus, tādējādi samazinot brīvajai pasaulei iegūt reālu priekšstatu par notiekošo Ķīnā.

2020. gada martā Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Zhao Lijian “Twitter” vietnē rakstīja, ka COVID 19 uz Ķīnu atveda ASV kareivji, kuri piedalījās Armijas spēlēs Uhaņā. Ķīnas vēstnieki, diplomāti un troļļi izplatīja šo sazvērestības stāstu. Bet pamēģiniet runāt Ķīnas medijos par “Ķīnas vīrusu” un tā iespējamo izplatīšanos no ķīniešu laboratorijas Uhaņā! Te atgriežamies pie asās varas asimetrijas: “Jums ir jāļauj izplatīt mūsu melus jūsu zemēs, bet pie mums jūs neko nedrīkstat runāt!” Ķīnas kontrolētais laikraksts “Global Times” izplatīja viltus ziņu par to, ka koronavīruss radās Itālijā. Rietumi vairs nepiever uz to acis – 2020. gada jūnijā “Twitter” likvidēja 23750 ķīniešu kontus, kuri izplatīja melus par Honkongu.

Nobeigumā

Augot Ķīnas ekonomikai un attīstoties tās militārajām spējām, Pekinas ietekme starptautiskajā politikā arvien pieaug. Kad Ķīna pēc izolācijas perioda pievienojās pasaules ekonomikai 20. gs. astoņdesmitajos gados, tad režīms konstatēja, ka ar esošo tēlu tālu netiks. Situācija kopš tā laika ir mainījusies, un Ķīna ir klātesoša daudzu valstu mediju telpā. Ir interese attīstīt tirdzniecību ar Ķīnu, bet ne visi ir gatavi piemiegt acis uz vārda brīvības un ticības brīvības ierobežojumiem komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Tāpēc pret Pekinas Olimpiādi tiek īstenots diplomātiskais boikots; tas nozīmē, ka demokrātisko valstu līderi nedodas līdzi saviem sportistiem. Vladimiras Putins un Centrālās Āzijas valstu prezidenti nepārstāv demokrātiskas valstis, tāpēc devās uz Pekinu, lai meklētu labvēlību pie lielā kaimiņa.

Pekinas publiskā diplomātija atšķiras no brīvo valstu maigās varas, jo tā satur destrukcijas elementus. Autoritārisms nevar pastāvēt bez meliem, jo ir jāmelo, ka esošie valdnieki nekad un ne ar vienu nav aizvietojami. Ķīnas komunistiem nav pieņemams demokrātiskajā pasaulē ierastais plurālisms. Te gan jāpiezīmē, ka pēdējos gados situācija pasliktinās arī Rietumos, jo konservatīvo ideju izplatīšanu Eiropā un Amerikā dažkārt mēģina apslāpēt, piesedzoties ar politkorektumu. Ja tas tā turpināsies, tad paliks arvien grūtāk kritizēt Krieviju, Ķīnu un citas autoritārās valstis par viņu cenzūru.

[1] THE CHINA STORY: RESHAPING THE WORLD’S MEDIA, IFJ, 2020, https://www.ifj.org/fileadmin/user_upload/IFJ_ChinaReport_2020.pdf

[2] Inside China’s strategy to influence the world’s media, IFJ, 27 June 2020, https://www.ifj.org/media-centre/news/detail/category/press-releases/article/inside-chinas-strategy-to-influence-the-worlds-media.html

Avots: latvijasdrosiba.lv
Tēmas: Informatīvās telpas drošībaĶīnaNacionālā drošība
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

CERT, Valsts policija: Kiberuzbrukuma riskam pakļauts ikviens Latvijas interneta lietotājs

Nākamā ziņa

Podkāsts par drošību S01E04: Darba aizsardzības “Siers”, psihoemocionālā veselība un drošības vadība

Andis Kudors

Andis Kudors

Džordža Vašingtona Universitātes viespētnieks, bloga "Latvijasdrosiba.lv" veidotājs

Nākamā ziņa
Drošības nozares aktualitātes tagad arī podkāsta formātā

Podkāsts par drošību S01E04: Darba aizsardzības "Siers", psihoemocionālā veselība un drošības vadība

Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • VUGD: Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors
  • SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes
  • Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu
  • VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības
  • Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Mākslīgais intelekts Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasaulē Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana VUGD Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00