Turpinot aizsākto tēmu par cilvēku tirdzniecību, sarunājamies ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes priekšsēdētāju un projektu vadītāju Guntu Vīksni par cilvēku tirdzniecības formām Latvijā, biedrības darbību pandēmijas laikā, kā arī valsts iesaisti un sniegto atbalstu problēmas risināšanā.
Cilvēku tirdzniecība Latvijā
Gunta Vīksne, runājot par izplatītākajām cilvēku tirdzniecības formām Latvijā, secina, ka laika gaitā tās mainās. Viņa norāda, ka pirms desmit gadiem vairāk tika runāts par fiktīvām laulībām, bet patlaban ļoti daudz cilvēku ir darba ekspluatācijas upuri – ne tikai Latvijas valstpiederīgie kaut kur ārvalstīs, bet arī šeit, Latvijā.
G.Vīksne atklāj, ka 2019. gadā Latvijā pirmo reizi biedrībā vērsās trešo valstu valstpiederīgie, kas par darbaspēka ekspluatācijas upuriem ir kļuvuši Latvijā. Par šādu problēmas aspektu īpaši daudz nerunāja, piemēram, 2011., 2012. vai 2013. gadā. Bez šaubām, katru gadu aktuāla paliek seksuālā ekspluatācija, kā arī neliels skaits fiktīvo laulību.
Parādās jaunas problēmas formas
Šovasar sabiedrisko telpu pāršalca ziņas par biedrības “Neatkarība Balt.” darbību, reliģijas aizsegā paverdzinot atkarību gūstā nonākušas personas. G.Vīksne atzīmē, ka biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti pirmo reizi saskārušies ar cilvēku tirdzniecības upuriem, kas cieš no piespiedu darba un vienlaikus atrodas alkohola vai narkotisko vielu atkarības gūstā. Tagad aktīvi risinās rehabilitācijas darbs ar upuriem, un arī biedrības darbinieki tādējādi daudz mācās, lai saprastu, kā pareizi ar šādiem cilvēkiem strādāt.
Pandēmija darbu neatceļ, bet ierobežo informatīvo funkciju
Ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, biedrība joprojām turpina strādāt ar klientiem, cik vien cieši var, organizējot klātienes tikšanās. Ar šādu mērķa grupu būtu grūti strādāt attālināti. Valdes priekšsēdētāja norāda, ka ir nepieciešams, piemēram, nodrošināt dažādus elementārus pakalpojumus, pārtikas iegādi, ko attālināti nevar izdarīt, tāpēc darbinieki tiekas ar klientiem un tos pieskata. Visu laiku jātur roka uz pulsa, lai veicinātu cilvēku tirdzniecības upuru integrāciju atpakaļ sabiedrībā.
Tomēr Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz apmācību norisi un informatīvo darbu. Rudenī bija plānotas starptautiska līmeņa ekspertu apmācības gan biedrības darbiniekiem, gan pārstāvjiem no Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas, kā arī sociālajiem darbiniekiem. G.Vīksne atklāj, ka šīs mācības atliktas uz nākamo gadu, jo biedrība tās vēlas rīkot klātienē.
Arī iepriekš biedrības pārstāvji dažādu projektu ietvaros daudz runājuši par preventīvajiem pasākumiem, apmācījuši speciālistus, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus, kādu palīdzību tiem var sniegt, stāstījuši, kur meklēt palīdzību. Tāpat organizēti neskaitāmi semināri dažādu jomu profesionāļiem, Valsts un Pašvaldības policijas darbiniekiem, bibliotekāriem, informācijas centru darbiniekiem, skolotājiem – visiem, kas varētu saskarties ar cilvēku tirdzniecības problēmu. Patlaban citu projektu ietvaros rit lieli apmācību semināri par integrācijas jomu, kur biedrība stāsta par sevi un sniedz ieskatu darbā ar cilvēktirdzniecības upuriem, demonstrē savus informatīvos materiālus, proti, filmas un video, tādējādi cenšoties aktualizēt un pievērst uzmanību arī ar šādiem līdzekļiem.
“Mēs visu laiku mēģinām izmantot dažādus veidus, kā uzrunāt sabiedrību. Kad mūs kaut kur aicina runāt par šo tēmu, mēs nekad neesam atteikuši, vienmēr braucam. Arī tad, ja tas ir bez maksas vai projekta ietvaros, mēs labprāt par to runājam,”
akcentē Gunta Vīksne.
Organizāciju sadarbība un valsts atbalsts problēmas risināšanā
Gunta Vīksne atzīmē, ka biedrība ikdienā ļoti cieši strādā kopā ar otru organizāciju, kas sniedz palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, proti, centru “Marta”. Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Iekšlietu ministriju, kas atbild par cilvēku tirdzniecības novēršanu, un Labklājības ministriju.
“Es tiešām novērtēju, ka valsts dara ļoti daudz, lai šo problēmu novērstu. Mēs varam runāt vienīgi par papildu preventīvajiem pasākumiem, kuri noteikti būtu vajadzīgi un kuriem diemžēl nav finansējuma. Arī mēs paši meklējam dažādus grantus un projektus, kas mums palīdzētu plašāk runāt par cilvēku tirdzniecību un nodrošināt preventīvos pasākumus problēmas risināšanai,”
stāsta G.Vīksne.
2019. un 2020. gadā biedrība kopā ar Somijas un Krievijas partneriem īstenoja projektu par to, kā novērst bērnu un pusaudžu iesaistīšanos cilvēku tirdzniecībā, izmantojot interneta resursus. Tika veidota sadarbība ar Latvijas Drošāka interneta centru, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju. Bija ļoti labi apmeklēti semināri par to, kā būt drošam un sekot līdzi, lai bērns nekļūst, piemēram, par sekstinga upuri.
G.Vīksne skaidro:
“Kad mums ir iespēja, paši rakstām projektus, bet konkurence ir liela. Mēs izmantojam jebkuru izdevību, lai piesaistītu papildu līdzekļus šīs problēmas risināšanai.”
