Apmeklējot Baltijas militāro tehnoloģiju samitu “Baltic MilTech Summit 2021”, ziņu vietnes “Par drošību” komandai bija unikāla izdevība satikt un aprunāties arī ar drošības nozares ekspertiem no Latvijas, tostarp Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītāju kapteini Juri Ķiploku.
Šoreiz saruna par uzticības lomu drošības un aizsardzības nozarē, kā arī Latvijas panākumiem un priekšrocībām uz starptautiskās drošības skatuves.
Globālas sadarbības nozīme
Jautāts, vai tādiem pasākumiem kā “Baltic MilTech Summit” ir nozīme, Juris Ķiploks atbild, ka cilvēkiem noteikti ir interese, jo militārā joma saistīta ar tādu kā noslēpumainības plīvuru. Laiku pa laikam ir nepieciešamas aktivitātes, kas salīdzina, kurš ir veicis izrāvienu vienā vai otrā jomā.
Ķiploks atzīmē, ka svarīgas ir sadarbības starp uzņēmumiem. Tā kā Latvija ir mazs spēlētājs globālajā tirgū, mums jātīklojas, citādi netiksim uz priekšu. Galu galā – pasaule ir globāla, un mums jāpieņem spēles noteikumi.
Uzticības bizness
Ķiploka kungam ir bijusi izdevība paviesoties un ņemt dalību arī lielākos pasākumos, tādēļ var teikt, ka mūs nekur negaida atplestām rokām, sava vieta ir jāiekaro pašiem. Dažkārt nākas pierādīt savas spējas, lai partneri mūs atzītu. “Šis ir uzticības un uzticamības bizness – kamēr pret jums nav uzticības, ir ļoti grūti kaut ko panākt. Ja izstrādājumiem nav uzticamības, ja tie darbojas slikti vai ar problēmām, tad pavisam viegli var zaudēt uzticību,” secina centra vadītājs.
Drošības un aizsardzības industrijas attīstība Latvijā
Kā norāda Juris Ķiploks, mums ir ļoti daudz labu ideju un nestandarta risinājumu, bet galvenais ir gūt dzinuli un enerģiju, lai to visu iznestu tālāk pasaulē. Viņš atzīst, ka Latvijai pietrūkst spējas dalīties ar informāciju.
“Jāatceras, ka šis nav vienpusējs, bet gan abpusējs pasākums, ir jābūt uzticībai un informācijas apmaiņai iesaistīto partneru starpā. Ja tās nav, tad nav arī darījuma. Ja mēs nespējam piedāvāt to, kas mums ir labākais, partneris nedalās ar informāciju, kā arī nav savstarpējas uzticības, zūd sadarbības iespējas.”
Ķiploks uzsver, ka šobrīd mūsu vietējā valsts infrastruktūra ir diezgan inerta. Drošības un aizsardzības jomā vienmēr ļoti skeptiski skatās uz visu jauno – kamēr produkts nav izgājis uzticamības pārbaudi, attieksme ir diezgan rezervēta. Ja to pārvar, lietas virzās uz priekšu.
Eiropas un NATO fondu atbalsts pētniecībai
Tā kā Ķiploka kungs ir Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs, viņa darbs lielā mērā saistīts tieši ar izpētes procesu.
Viņš norāda, ka lielākais motivators izpētes veicināšanai industrijā patlaban ir finansiālie resursi no Eiropas un NATO fondiem. Tas rada stimulu zinātniekiem un industrijai, arī valsts sektors skatās nedaudz citādāk. Ārējās naudas pieplūdums noteikti radījis labvēlīgus apstākļus.
Pēc 2014. gada situācija ir radikāli mainījusies – Eiropa saprot, ka ir vāja aizsardzības nozares izpētes jomā un vairs nevar dzīvot tikai no ārvalstu inovācijām.
Civilais sektors apsteidzis militāro
Juris Ķiploks atklāj, ka privātā sektora prioritātes izpētes jomā saistītas ar datortehnoloģijām un tādām tehnoloģijām, kur maz jāiegulda infrastruktūrā, “darbgaldos”.
“Latvijai ir ļoti labs līmenis šajā nozarē, un šīs ir tehnoloģijas, kas pagaidām attīstās ļoti strauji. Varbūt tuvāko piecu gadu laikā situācija mainīsies – iespējams, prioritāte būs biotehnoloģijas. Šobrīd šajā jomā tiek ieguldīti ļoti lieli līdzekļi.”
Kā norāda J. Ķiploks, tās jomas, kas attīstās civilajā sektorā, attīstās arī militārajā sektorā, piemēram, pretdronu aizsardzība – būtībā tā ir civilā problēma. Kamēr mēs neatrisināsim gaisa telpas kontroli mazajiem gaisa kuģiem, mēs nespēsim nodrošināt šo gaisa kuģu autonomu izmantošanu, piemēram, nodrošinot piegādes. Šeit privātā un aizsardzības sektora intereses krustojas.
“Mums jau ir ļoti attīstītas civilās tehnoloģijas, tās jāpielāgo arī militārām vajadzībām. Savā attīstībā civilais sektors šobrīd ir krietni apsteidzis militāro sektoru, vismaz Eiropā noteikti, ” secina Ķiploka kungs.
Resursu trūkums kavē attīstību
Pēc Jura Ķiploka domām, Latvijai nav iespēju sevi pārstāvēt tik plašā drošības industrijas spektrā kā pasaules lielvalstīm, jo Latvijai savu dabas resursu būtībā nav. Ja salīdzina ar igauņiem, kuri jau sākuši robotu tanku platformu būvniecību, var atrast iemeslu, kāpēc viņiem izdodas, – vienkārši jāsalīdzina zinātnes budžeta samērs Latvijā un Igaunijā, tad viss nostājas savās vietās.
Līdzīga situācija vērojama arī Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrā – visi cilvēki, kas tur strādā, ir entuziasti, savu darbu tie dara patriotisku motīvu vārdā, vēloties dot savu ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, un valsts viņiem atlīdzina tikai ieguldīto laiku kā jebkuram citam zemessargam.
Kā norāda Juris Ķiploks, aizsardzības sektors nevar atļauties algot daudz augsta līmeņa zinātnieku. Ja arī to varētu darīt, nav attiecīga darba apjoma, ko tiem piedāvāt.
Atlīdzības apjoms ir viens, otrs ir atlīdzības stabilitāte. Ja ir ļoti labi apmaksāts līgums, tad, iespējams, tam būs maza atsaucība, jo pēc līguma beigām nebūs iespējas darbu šajā jomā turpināt.
Pētniecība aizsardzības jomā prasa ne vien tehniskās zināšanas, bet arī apgūt specifiskas militāras zināšanas, kas vēlāk civilā jomā nav izmantojamas.
“Pagaidām aizsardzības sektorā augsti kvalificētiem zinātnes cilvēkiem ir ļoti mazas darba iespējas. Viens no mūsu centra zemessargu uzdevumiem ir būt padomdevējiem, ekspertiem dažādās jomās, kas strādā NBS un Aizsardzības ministrijas interesēs,” tā J. Ķiploks.
Darbs rit uz priekšu, bet klusumā
Vērtējot Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas darbību drošības un aizsardzības nozarē, Juris Ķiploks atzīmē: “Darbs notiek, bet klusā fonā.”
Gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrija strādā cilvēku drošības un aizsardzības vajadzībām. Šajā jomā tās ir ierobežotas dalīties ar informāciju – ja šāda informācija kļūst publiska, izskan skaļi, rodas apdraudējums sabiedrībai.
Ja ministrijas sāktu runāt par to, ko nevar izdarīt, tas būtu signāls ļaundariem sākt tieši to arī darīt, tāpēc drošības un aizsardzības sektors nemīl runāt par savām problēmām.
Kas attiecas uz Latvijas drošības nozari pasaules kartē, Ķiploka kungs secina: “Latvijas darbības sakrīt ar pasaules tendencēm. Zinot vai nezinot, mēs sekojam tendencēm – tas priecē un apliecina, ka ejam pareizā virzienā.”
