fbpx
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
ceturtdien, 28 septembris, 2023
  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro piešķiršanu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Jaunākais!
  • Podkāsti
  • Pasaulē
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: The Times

    Apvienotā karaliste izveidojusi un publicējusi nacionālo risku reģistru

    Foto: Report.az

    Moldova izraida 45 Krievijas “diplomātus” par spiegošanu

    Foto: Elliot Gray priekš Bloomberg Businessweek

    VIDEO: Kā Huawei spiegoja Dānijā un zaudēja 200 miljonu dolāru vērto 5G līgumu

    Foto: NotesFromPoland

    Polija aiztur Krievijas hokejistu aizdomās par spiegošanu

    Foto: ANO mītne Ženēvā/ AP/Scanpix

    Izlūkdienests: Šveice kļuvusi par Krievijas un Ķīnas spiegu centru

  • Nacionālā drošība
    Foto: Pexels.com

    SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības

    Aizkraukles novada pašvaldības policija. Foto no aizkraukle.lv/ Vitālijs Prutskis

    Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

    Foto: VUGD

    Krīzes vadības centru plāno veidot premjera tiešā pakļautībā

    Foto: USNI.org

    VDD aiztur Latvijas pilsoni – konvertītu, par islāma terorisma slavināšanu un attaisnošanu

    Foto: westpoint.edu

    VDD uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni par terorisma attaisnošanu un propagandēšanu

    Foto: VDD

    VDD aiztur četrus Latvijas pilsoņus aizdomās par darbībām Krievijas specdienesta uzdevumā

    Foto: Reuters/Scanpix

    ISW: Rīkojumu nogalināt Prigožinu, visticamāk, deva Putins

    Foto: Dmitri Lovetsky/AP

    SAB: Krievijas sabiedrība paliek apātiska un pieaug sociālā neuzticēšanās

  • Apsardze
    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: Pardrosibu.lv

    Ventspilī apsargam draud ar bisi; Vainīgo aiztur policists no darba brīvajā laikā

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: DPA

    TOP 5 Baltijas korporatīvās drošības riski, kurus jāzina katram uzņēmējam

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

  • Ugunsdrošība
    Foto: BVKB.GOV.LV

    Normatīvos tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Delfi.lv

    Drīzumā jauni ugunsdzēsēji-glābēji: valdība piešķir 1,3 milj. eiro jaunā ekipējuma iegādei

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: VUGD

    Operatīvie dienesti: Jāņos esi īpaši uzmanīgs ar uguni un neļauj alkoholam aptumšot prātu

    Foto: VUGD

    VUGD 31. maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

    Foto: IeM

    Tuvākajā laikā tiks uzsākta septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšana un būvniecība

    Baltijas vadītāji, M. Baltmanis pa vidu; Foto: VUGD

    M.Baltmanis: “Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā”

    Foto: LETA, Zane Bitere

    Atbalsta vairāk nekā 23 miljonu eiro piešķiršanu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei

  • Darba aizsardzība
    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Svarīgākie elementi organizāciju drošības programmas gatavības novērtēšanai

    Foto: Altas.lv

    Nordic Sectech Summit 2023 šogad jaunos apgriezienos un ar jaunu aktuālu tēmu

    Foto: RSU

    Pieejams pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” gala ziņojums

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    “Eksperts tuvplānā”: Drošības profesionāļu asociācija (VIDEO)

    Foto: ATTA Centre

    Līdz Baltijas drošības konferencei 2023 – vairs tikai mēnesis!

    Foto: Shutterstock

    Drošības nozares nākotne apdraudēta, ja neradīsim interesi jauniešos

    Foto: Unsplash

    Kā pasargāt drošības personālu, kas strādā vienatnē?

    Foto: Unsplash

    12 padomi uzņēmuma drošības kultūras izveidei

  • Kiberdrošība
    Foto: Bleepingcomputer

    Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: stanford.edu

    47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

    Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    Foto: Adobe Stock Images

    IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: BXSS

    Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

  • Datu/informācijas aizsardzība
    Foto: Bleepingcomputer

    Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas

    Foto: Florence Lo/Reuters

    OpenAI atvērs savu pirmo ES biroju, gatavojoties regulatīvajiem šķēršļiem

    Foto: Shutterstock

    Eiropas Komisijas jaunajai “Digitālo pakalpojumu akta” komandai rodas arvien vairāk izaicinājumu

    Foto: noyb

    Jūsu Fitbit ir bezjēdzīgs – ja vien nepiekrītat nelikumīgai datu kopīgošanai

    Foto: Reuters

    Lielās tehnoloģiju nozares gatavojas ES Digitālo pakalpojumu likuma regulējumam

    Foto: DVI

    24. augustā bezmaksas tiešsaistes seminārs “Datu aizsardzība un drošība IT vidē”

    Foto: Altas.lv

    Jau 21. septembrī Rīgā atgriežas Ziemeļvalstu drošības tehnoloģiju samits

    Foto: Turiba.lv

    Inspekcija un datu aizsardzības speciālisti diskutē par aktuālo nozarē

    Foto: Getty Images/iStockphoto

    Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
Jaunākās ziņas Kiberdrošība

Spēle pieaugušajiem – atrodi 10 atšķirības jeb kā atpazīt krāpnieciskus e-pastus

Autors: Esidross.lv
23. augusts, 2021
Kategorija: Kiberdrošība, Aktuāli
Lasīšanas laiks:9 minūtes lasīšanai
A A
Spēle pieaugušajiem – atrodi 10 atšķirības jeb kā atpazīt krāpnieciskus e-pastus
DalītiesDalītiesDalītiesDalīties

Šodien tik plaši lietotā e-pasta pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Sākotnēji ziņojumus viens otram varēja nosūtīt tikai viena datora ietvaros. 1971. gadā tika radīta tehnoloģija, kas ļāva nosūtīt ziņojumus no vienas iekārtas uz citu tā paša tīkla ietvaros, izmantojot “@“ simbolu, lai norādītu, kuram lietotājam kurā serverī ir paredzēts konkrētais ziņojums. Tā dzima mums pazīstamais e-pasts, kura darbības principi, starp citu, nav būtiski mainījušies līdz pat šodienai.

Līdzīgi raksti

Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

Tiklīdz e-pasts iekaroja popularitāti, tas nonāca arī kibernoziedznieku redzeslokā. Nepieprasīti e-pasta ziņojumi jeb mēstules (SPAM) sāka pārpludināt lietotāju pastkastītes. Pēc Google datiem, Gmail e-pasta algoritms bloķē 10 miljonus mēstuļu un e-pastu ar kaitīgu saturu katru minūti. Pēc dažādu kompāniju datiem kopējais mēstuļu apjoms pagājušajā gadā sastādīja no 50% līdz pat 85% no visiem
e-pastiem.

Šī ir sena “spēle”, un būtu jādomā, ka esam gana rūdīti, pazīstam dažādus krāpnieku trikus un mūs ir grūti apvest ap stūri? Izrādās, ka viss nav tā, kā gribētos. Krāpniekiem joprojām izdodas izvilināt personas datus, pārliecināt saņēmēju atvērt kaitīgo pielikumu vai veikt naudas pārskaitījumu uz uzbrucēja bankas kontu. CERT.LV saņemtie incidentu pieteikumi liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī vien uzņēmumi cietuši vismaz 100 000 eiro lielus zaudējumus.

Kā kiberuzbrucēji to panāk?

Uzbrucēju galvenais uzdevums ir ieinteresēt saņēmēju un pārliecināt viņu, ka konkrētais e-pasts ir uzticams. Tas tiek darīts, cenšoties novērst lasītāja uzmanību no detaļām, radot steidzamību un trauksmi. Uzmanības piesaistīšanai tiek izmantotas aktuālas tēmas, piemēram, brīdinājumi par neapmaksātiem rēķiniem gada beigās, informācija par jauniem ierobežojumiem pandēmijas apstākļos, vilinoši piedāvājumi pirmssvētku periodā. Plaši izplatītas arī universālas, lielākajai daļai iedzīvotāju aktuālas tēmas, tādas kā internetbankas darbība, pasta sūtījumu piegāde, e-pastu sūtīšana un saņemšana. Daļā gadījumu, lai palielinātu lasītāja uzticību, e-pastos tiek iekļauti reālas sarakstes fragmenti, kas iegūti no kāda sadarbības partnera vai kolēģa inficētā datora.

Spēle sākusies – atrodi 10 atšķirības

Lai uzvarētu šajā uzmanības spēlē un pasargātu savus un organizācijas datus, informāciju un finanses, saņemot katru jaunu e-pastu, jāatbild sev uz sekojošiem jautājumiem:

1) Vai šis e-pasts ir gaidīts, vai negaidīts? Ja neesat pieteikušies loterijā un nopirkuši biļeti, bet saņemat paziņojumu par to, ka esat uzvarējuši izlozē, droši var apgalvot, ka tā ir krāpšana. Ja neko neražojat vai nepiedāvājat preces starptautiskajā tirgū, bet saņemat e-pastu ar aicinājumu sniegt cenu piedāvājumu, visticamāk esat saņēmuši mēstuli ar kaitīgu saturu. Ja neko neesat pasūtījuši, bet saņemat paziņojumu par problēmām ar DHL piegādi, atkal jau – krāpšana. Lielākajā daļā leģitīmu e-pastu var paredzēt, ka tos saņemsiet – gaidāt ziņu no sadarbības partnera, no piegādes kompānijas, pieteikumus uz vakanci vai informāciju no kolēģiem.

2) Vai e-pasta sūtīšanas laiks ir ierasts, vai aizdomīgs? Jā, var gadīties, ka daži kolēģi, it īpaši attālinātā darba apstākļos, atsevišķu uzdevumu izpildei un e-pastu sarakstei pieķeras tikai vēlās vakara stundās, vai arī kādam no jūsu sadarbības partneriem ir atšķirīga laika zona un e-pastu parasti saņemat nakts laikā. Taču citos gadījumos, it īpaši, ja sūtītājs norāda, ka darbojas tajā pašā valstī vai vismaz līdzīgā laika zonā (pārstāv kādu valsts iestādi vai uzņēmumu Eiropā), 2:00 naktī saņemts e-pasta pieprasījums ir pamats uztvert sūtījumu ar aizdomām.

3) Vai e-pasts sūtīts tieši jums, vai saņēmēju grupai? Aplūkojiet adresāta jeb “To” lauku. Ja saņemat e-pastu ar saturu, kas attiecināms tikai uz jums, piemēram, brīdinājumu par neapmaksātu rēķinu vai problēmām ar bankas vai e-pasta kontu, bet redzams, ka šī e-pasta saņēmējs neesat tieši jūs, attiecīgi saņēmēja laukā nav redzama jūsu e-pasta adrese, bet gan parādās “undisclosed-recipients”, paša sūtītāja vai arī kāda cita saņēmēja adrese, ir skaidrs, ka šis ir masveida e-pasts, kas izsūtīts plašam saņēmēju lokam ar cerību, ka kāds uzķersies.

4) Vai e-pasta sūtītājs ir tas, par ko uzdodas, un sūtītāja adrese sakrīt? Aplūkojiet sūtītāja jeb “From” e-pasta adresi – vai tai maz ir kāda saistība ar uzņēmumu, organizāciju vai personu, par kuru sūtītājs uzdodas? Bieži vien mēstules tiek izsūtītas no uzlauztām e-pasta kastītēm. Taču, iespējams, ka ļaundari būs ieguldījuši nedaudz vairāk pūļu un centušies imitēt oriģinālo e-pasta adresi. Tādēļ jāpārliecinās, ka sūtītāja adresē neiztrūkst/ nav lieki burti un simboli, piemēram, @microsoft.com vietā @microsott.com. Jāatceras, ka e-pasta adresi, tā pat kā daudz ko citu, iespējams arī viltot. Lai pārliecinātos, ka e-pasta adrese tiešām ir korekta, pat ja, saņemot e-pastu, tāda izskatās, aplūkojiet atbildes jeb “Reply-to” adresi. Ja sūtītāja adrese tikusi viltota, tad, izvēloties atbildēt uz šo e-pastu, atbildes sagatavē saņēmēja adreses laukā parādīsies cits e-pasts. Ar aizdomām uztverami arī visi tie e-pasti, kuros oficiālai komunikācijai izmantotas plaši pieejamu e-pasta pakalpojumu sniedzēju (Gmail, Inbox u.tml.) adreses, nevis iestādes vai uzņēmuma e-pasts.

5) Vai e-pasta valoda ir korekta, vai tomēr manāmas dīvainības? Ja tekstā ir daudz gramatisko un stila kļūdu, neprasmīgi izmantoti vārdu locījumi, teikumi veidoti neloģiski, visticamāk teksts ir gatavots ar automātiskās tulkošanas rīka palīdzību, kas norāda uz potenciālu krāpniecību. Oficiālas komunikācijas gadījumā sūtītājs noteikti parūpēsies par korektu sarakstes noformējumu, vajadzības gadījumā izmantojot profesionālu tulku pakalpojumus.

6) Vai rakstības stils atbilst sūtītājam, vai ir neierasts? Ja saņemat e-pastu it kā no sava vadītāja ar aicinājumu veikt steidzamu pārskaitījumu, un e-pastā esat uzrunāts vārdā, kaut arī līdzšinējā sarakstē jūs vienmēr uzrunāja tikai uzvārdā, drošāk ir pārliecināties par e-pasta izcelsmi, sazinoties ar vadītāju pa citiem kanāliem, piemēram, piezvanot. Arī e-pasta stils, kas atšķiras no ierastā (pārāk formāls vai tieši otrādi, pārlieku familiārs), vai pat atsevišķu vārdu lietojums, piemēram, e-pasta noslēgumā atvadoties, var norādīt uz viltojumu.

7) Vai e-pastā tiekat steidzināti, tiek izdarīts spiediens? Parasti uzbrucēji cenšas celt paniku saņēmējā, draudot ar konta slēgšanu, informācijas, maksājuma vai sūtījuma zaudēšanu vai kādām citām nepatīkamām sekām, ja steidzami netiks veiktas norādītās darbības – atvērts pielikums vai saite, nosūtīti prasītie dati, veikts pārskaitījums. Steidzamības sajūtas radīšana nav nejauša. Cilvēki steigā pieļauj kļūdas un veic darbības, kuras tiem veikt nevajadzētu.

8) Vai e-pastā prasītās darbības ir pieņemamas, vai aicina pārkāpt procedūru? Ja tiek saņemts maksājuma pieprasījums no reāla sadarbības partnera un arī sūtītāja e-pasta adrese sakrīt, taču rekvizīti ir mainīti, pastāv liels risks, ka kādai no pusēm ir tikusi uzlauzta e-pasta sistēma. Uzbrucējs, iespējams, sekojis e-pasta sarakstei, lai atbilstošā brīdī nosūtītu viltotu rēķinu, par pamatu ņemot kādu no iepriekš sūtītiem maksājumu dokumentiem. Svarīgi ar partneriem laicīgi vienoties par procedūru, kā veicami paziņojumi par izmaiņām, lai spētu laikus atpazīt krāpšanu.

9) Vai e-pastā iekļautā saite tiešām aizved uz norādīto vietni? Vēl pirms saites atvēršanas ieteicams pārbaudīt saites patieso galamērķi. To var izdarīt, uzbraucot ar kursoru (peli) uz saites, bet nenoklikšķinot. E-pasta pārlūka (Outlook, Thunderbird u.c.) vai interneta pārlūka (Firefox, Chrome u.c.) apakšējā malā parādīsies lodziņš ar interneta adresi, kas norādīs uz vietni, kurp nokļūsiet pēc noklikšķināšanas. E-pasta tekstā var būt norādīts www.tavabanka.lv, bet, pārbraucot saitei ar kursoru, var atklāties, ka patiesā vietne ir www.gributavusdatus.xyz/tavabanka/lietotajs24/dabutparoli.

10) Vai e-pasta pielikumā ir dokuments, ar kādu jūs parasti strādājāt, vai tomēr kaut kas netipisks? Lai to noskaidrotu, vēl pirms pielikuma atvēršanas rūpīgi jāaplūko dokumenta/ faila paplašinājums – burti faila nosaukumā aiz pēdējā(!) punkta (labajā galā). Ierastie dokumentu formāti varētu būt .DOC, .DOCX, .XLS, .PDF, .PPT. Šos ierastos formātus uzbrucēji cenšas imitēt ļaundabīgo failu nosaukumos, piemēram, Invoice67543281.PDF.exe. Piemērā minētais dokuments mēģina izskatīties pēc ierastā .PDF, taču, aplūkojot nosaukumu vērīgāk, redzams, ka aiz PDF seko vēl viens punkts, un aiz šī punkta redzams .EXE, kas norāda uz izpildāmo failu jeb programmu, kas diezgan droši nozīmē vīrusu. Biežāk izmantotie kaitīgo pielikumu formāti .ZIP, .EXE, .ISO, bet var tikt lietoti arī citi. Tāpat jābūt piesardzīgiem, ja atsūtītais Word vai Excel dokuments aicina iespējot Macros funkcionalitāti, norādot, kas tas nepieciešams satura attēlošanai vai saderības nodrošināšanai. Macros ir dokumentā iekļauta programma, un, atļaujot Macros, tiek atļauta šīs programmas, kas bieži vien ir ļaundabīga, izpilde.

Vai tas ir viss?

Arī krāpniecisku e-pastu atpazīšana ir prasme, kas jātrenē. Ar laiku gana viegli izdosies noteikt daudzu e-pastu patiesos nolūkus, taču, lai arī e-pasta lietotāju zināšanas un kritiskā pieeja ir labākā aizsardzība pret uzbrukumu, ir vērts ņemt palīgā arī dažus tehniskus risinājumus.

Krāpnieki biežāk uzrunā cilvēkus, par kuriem informācija atrodama dažādās noplūdēs iegūtos datos. Tādēļ ik pa brīdim ir vērts pārbaudīt vietni https://haveibeenpwned.com/, lai, ievadot savu e-pasta adresi (bet nekad paroli!) noskaidrotu, vai informācija par jums nefigurē kādā datu noplūdē, kas varētu veicināt kiberuzbrucēju aktivitāti.

Iesakām arī pilnveidot e-pastu drošību, uzstādot vairāku faktoru autentifikāciju, ja vien tas vēl nav izdarīts. Papildus iespējams pieslēgt CERT.LV nodrošināto bezmaksas DNS ugunsmūri – https://dnsmuris.lv/, kas atpazīs un apturēs uzbrukumu mēģinājumus.

Lai pasargātu uzņēmumu vai organizāciju no viltotiem e-pastiem, kas tiek sūtīti it kā paša uzņēmuma vai organizācijas vārdā, var izmantot CERT.LV sagatavotos ieteikumus e-pastu drošības pilnveidošanai: https://cert.lv/lv/2020/05/e-pastu-drosiba-aizsardziba-pret-ienakoso-e-pastu-viltosanu

Ja tomēr uzbrukums ir bijis veiksmīgs, tad par izkrāptiem maksājumiem aicinām nekavējoties informēt savu banku, kā arī materiālo zaudējumu gadījumā (pārskaitījumi uz uzbrucēju kontu vai inficēta un sašifrēta datorsistēma) aicinām ziņot Valsts policijai uz jebkuru nodaļu, vai tieši Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) uz cyber@vp.gov.lv.

Avots: Esidross.lv
Tēmas: KiberdrošībaKrāpniecība
DalītiesDalītiesDalītiesNosūtītNosūtīt
Iepriekšējā ziņa

Tuvākajos gados vēlas celt izpratnes līmeni par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem

Nākamā ziņa

Pirms apkures sezonas parūpējies par mājokļa ugunsdrošību!

Esidross.lv

Esidross.lv

Esidross.lv

Līdzīgas ziņas

Foto: Bleepingcomputer
Aktuāli

Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu

26. septembris, 2023
Foto: stanford.edu
Pasaulē

47% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskie nemieri ir vislielākais apdraudējums, kas ietekmē drošību

13. septembris, 2023
Foto: SANS
Kiberdrošība

Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

11. septembris, 2023
Foto: Adobe Stock Images
Aktuāli

IT pieaugošā loma fiziskās drošības tehnoloģijās

22. augusts, 2023
Foto: BXSS
Aktuāli

Latvijā radīts kiberdrošības rīks, kas ļauj atklāt neredzamas ievainojamības sistēmās

15. augusts, 2023
Foto: Getty Images/iStockphoto
Aktuāli

Identitātes kompromitēšana – lielākās daļas pārkāpumu cēlonis

9. augusts, 2023
Nākamā ziņa
Pirms apkures sezonas parūpējies par mājokļa ugunsdrošību!

Pirms apkures sezonas parūpējies par mājokļa ugunsdrošību!

Krasi pieaug kiberuzbrukumu apjoms: pusgadā tikpat daudz uzbrukumu mēģinājumu kā visā 2020. gadā kopā

Krasi pieaug kiberuzbrukumu apjoms: pusgadā tikpat daudz uzbrukumu mēģinājumu kā visā 2020. gadā kopā

Drošības draugi

Drošības podkāsti

Podkāsts par drošību S02E01: Artūrs Āmars, drošībnieks 2.0 no Origo līdz Sanitex
Aktuāli

Par drošību! podkāsts

6 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Podkāsti

Par drošību! x Caurumi.lv kiberpodkāsts

4 Epizode

Atskaņot
  • Abonēt
  • Pievienot atskaņošanas rindai
  • Dalīties
    Facebook Twitter Linked In WhatsApp E-mail
Visi podkāsti

Tev ir informācija?

IESNIEGT

Popularākās ziņas

  • Foto: SANS

    Prestižs ASV tehnoloģiju institūts Latvijas iedzīvotājiem piedāvā līdz 55 tūkstošu dolāru stipendiju kiberdrošības studijām

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Drošībnieka profils: Arta Sprukta. No apsardzes uz darba aizsardzības nozari.

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Drošībnieka profils: Andrejs Ivanovs. No mazpilsētas līdz Baltijas līmeņa drošības vadītājam.

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Latviešu ētiskais hakeris: Kā zināt, ka telefons ir uzlauzts?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0
  • Kas nosaka un kādas ir kritiskās infrastruktūras drošības prasības?

    0 dalījušies
    Dalīties 0 Dalīties 0

Twitter jaunumi

A Twitter List by ParDrosibu
Facebook Twitter LinkedIn Youtube
Par drošību!

“Par drošību!” ir ziņu medijs tiem, kam rūp aktuālākais par valsts drošību, robežsardzi, policiju, Iekšlietu ministriju, kā arī apsardzes, ugunsdrošības, kiberdrošības, vides un darba aizsardzības jomu.

Par MUMS »

Lietošanas noteikumi »

Jaunākās ziņas

  • SAB: Reģionālās vēlēšanas Krievijā. Norise, nozīme un prognozes
  • Signal pievieno savam E2EE ziņojumu protokolam kvantu izturīgu šifrēšanu
  • VIDEO: Jelgavā notikušas VDD rīkotas pretterorisma mācības
  • Hakeri pagājušajā nedēļā uzlauzuši Starptautiskās krimināltiesas sistēmas
  • Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā, lemj Saeimas komisija

Kategorijas

  • Aktuāli
  • Apsardze
  • Darba aizsardzība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Kiberdrošība
  • Nacionālā drošība
  • Pasaulē
  • Podkāsti
  • Ugunsdrošība
  • Vides aizsardzība
  • Viedoklis

Populārākās birkas

Apsardze Baltkrievija CERT covid-19 Darba aizsardzība Datu aizsardzība Datu aizsardzība un informācijas drošība Datu valsts inspekcija Drošības nozare Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Iekšējās drošības birojs izglītība Izlūkošana Kiberdraudi Kiberdrošība Kiberuzbrukumi Korupcija Krievija Kriminālprocess Mākslīgais intelekts Nacionālā drošība Nelegālā migrācija Noziedzība Noziegumu apkarošana Organizētā noziedzība Pandēmija Pasaulē Pasākumi Policija Pretterorisms Robežsardze Satversmes aizsardzības birojs Spiegi Spiegošana Terorisms Ugunsdrošība Ukraina Valsts drošības dienests Valsts policija Valsts robežsardze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Videonovērošana VUGD Ķīna

© 2020 Par drošību! - Visas tiesības paturētas un aizsargātas ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Nav rezultātu
Apskatīt visus rezultātus
  • Jaunākais
  • Podkāsti
  • Pasaulē
  • Apsardze
  • Nacionālā drošība
  • Ugunsdrošība
  • Darba aizsardzība
  • Kiberdrošība
  • Datu aizsardzība un informācijas drošība
  • Par drošību!
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu un privātuma politikai. Sīkāk šeit: Lietošanas noteikumi.
-
00:00
00:00

Rinda

Update Required Flash plugin
-
00:00
00:00