Apkures sezona rit pilnā sparā, un aukstuma rekordi liek par sevi manīt. Ieskaties “Par drošību!” sagatavotajā rakstā, lai, rūpējoties par mājokļa siltumu, nenodarītu pāri gan sev, gan dzīvesvietai!
Prasības un pienākumi
SIA “Latvijas Namsaimnieks” norāda, ka apsaimniekotāju pienākumos ietilpst savlaicīgi un regulāri apkalpot un apkopt apkures sistēmas, veicot siltummezglu pārbaudi. Redzot nepilnības vai uzlabošanas iespējas apkures sistēmu darbībā, apsaimniekotājam jāziņo par problēmām un iespējamiem risinājumiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem jāpieņem lēmums par darbu veikšanu. Tomēr steidzīgu darbu un avāriju gadījumā apsaimniekotājam jābūt pietiekoši kvalificētam un profesionālam, lai operatīvi atrisinātu problēmu, negaidot dzīvokļu īpašnieku apstiprinājumu, jo viens no apsaimniekotāju pamatpienākumiem ir siltuma nodrošināšana gada aukstajā laikā.
Īpaši aktuāls ir jautājums par ūdens kvalitāti un tā mīkstināšanas iekārtu uzstādīšanu vai nomaiņu. Kaut gan Rīgā ir ciets ūdens, kas veido nogulsnes un bojā siltumapgādes sistēmas elementus, jāņem vērā, ka ne visās apkures sistēmās drīkst uzpildīt mīkstinātu ūdeni, tāpēc apsaimniekotājam ir jābūt zinošam, lai izvērtētu un veiktu atbilstošās darbības. Apsaimniekotāja zināšanas apstiprina atbilstoša sertifikāta esamība.
Savukārt Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība atgādina – atbildīga attieksme un rīcība par ugundrošības prasību ievērošanu ir svarīga ne tikai apkures sezonas laikā, bet galvenokārt pirms apkures sezonas uzsākšanas. Ja mājoklī tiek izmantotas apkures ierīces, tad savlaicīgi jārūpējas par to tīrību. Atbilstības novērtēšanu un apkures iekārtu tīrīšanu veic skursteņslauķis. Gada aukstajā periodā īpaši svarīgi zināt, kā pareizi lietot apkures ierīci, lai nepieļautu dūmvada pārmērīgu uzkaršanu vai atdzišanu, tāpat jāatceras, ka apkures ierīces jākurina vienmērīgi, lai neizraisītu dūmvadu, dūmrovja un ierīces bojājumus, jāizmanto tikai atbilstoša mitruma un kvalitātes kurināmais.
Ziemas draudi
Kā uzsver SIA “Latvijas Namsaimnieks”, lielākie draudi gada aukstajā periodā ir nenosiltināti siltumapgādes sistēmu elementi, kā rezultātā var aizsalt caurules. Lai tas nenotiktu, iedzīvotājiem jāseko līdzi, lai durvis un logi tiktu vērti ciet, tādā veidā neļaujot ienākt aukstam gaisam, savukārt apsaimniekotājiem iespēju robežās jāseko līdzi cauruļu siltināšanas vajadzībām.
Arī nekorekti izvēlēti siltuma sistēmas risinājumi rada problēmas, proti, nepareizi izvēlēti sildelementi un to izmērs var rezultēties ar pārlieku sildelementu atdzišanu vai sakaršanu vietās, kur tie ir uzstādīti, vai citās telpās, ar kurām tie ir saistīti, piemēram, kaimiņu dzīvokļos.
Bieži nākas saskarties ar situācijām, kad iedzīvotāji paši atgaiso radiatorus, radot problēmas augšējo stāvu radiatoriem un bojājot visu siltumapgādes sistēmu kopumā. Nepareizi atgaisojot radiatorus, augšējo stāvu radiatori, kuriem ir kopīgs stāvvads ar atgaisotajiem, silda nepietiekoši vai nesilda vispār, tādējādi siltumapgādes sistēmai ir palielināta slodze un palielinās avārijas risks.
Ugunsdrošības speciālists Matīss Zemgalis norāda, ka izteiktas problēmas ziemā tiek konstatētas dzīvojamajā sektorā (privātmājās un dzīvokļos), proti, cilvēki mēdz pārkurināt krāsnis un par ātru aiztaisīt dūmvada aizbīdni jeb “šīberi”, tādējādi saindējoties ar tvana gāzi. Vēl viena būtiska problēma – pirms sezonas uzsākšanas nav veikta dūmvadu sodrēju tīrīšana, bet, sākoties aukstajam laikam, mēs kurinām vairāk nekā ikdienā ierasts, tāpēc dūmvadā bieži aizdegas sodrēji.
Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība vērš uzmanību, ka liela daļa ugunsnelaimju notiek tieši aukstajā periodā vai brīdī, kad iestājas ekstrēmi auksts laiks. Ugunsgrēki notiek gan privātmāju sektorā, gan ražošanas un komertctelpās – tas liecina, ka ēku, īpašumu apsaimniekotāji un valdītāji pirms apkures sezonas sākuma nav parūpējušies par savu apkures ierīču, dūmvadu un elektroierīču tehnisko stāvokli un apkopi. Brālība aicina savlaicīgi (jau vasaras periodā) rūpēties par savu apkures ierīču sagatavošanu apkures sezonai, lai auksto periodu mierīgi un omulīgi pavadītu, sildoties pie iedegta kamīna.
Privātmāja vai daudzdzīvokļu māja?
Namu apsaimniekotājs SIA “Latvijas Namsaimnieks” uzsver, ka būtiskas atšķirības starp privātmāju un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām attiecībā uz siltumapgādi nav. Vienīgā atšķirība ir privātmāju īpašnieku iespēja pielāgot siltuma padevi savām vēlmēm, kad dzīvokļu īpašniekiem ir jāpielāgojas arī citu īpašnieku vēlmēm.
Kas attiecas uz tehniskiem parametriem – privātmāju īpašniekiem ir siltumapgādes sistēmas, kas ir vienkāršākas apkalpošanā. Tāpēc privātmāju apkures sistēmām pietiek ar 2 apkopes reizēm gadā, proti, uzsākot un beidzot apkures sezonu, savukārt daudzdzīvokļu māju apkures sistēmas ir komplicētākas – to apskati un pārbaudi nepieciešams veikt vismaz reizi mēnesī, kā arī ražotāju noteiktā daudzumā.
Arī ugunsdrošības speciālists Matīss Zemgalis pauž uzskatu, ka prasības privātmāju un daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir vienādas, taču tās mēdz atšķirties atkarībā no apkures iekārtas izvēles (šķidrās, gāzes vai cietā kurināmā iekārtas).
