2020. gada janvārī neliela komanda globālajā finanšu pakalpojumu tehnoloģiju uzņēmumā Fiserv sāka rūpīgi sekot līdzi agrīnām brīdinājuma pazīmēm par jaunas slimības uzliesmojumu reģionālajā galvaspilsētā Vuhanā, Ķīnā. Komanda salīdzināja uzticamus plašsaziņas līdzekļu avotus un izdarīja savus analītiskos spriedumus, pamatojoties uz salīdzināmiem agrīniem rādītājiem, kas iegūti vēsturiski, piemēram, SARS gadījumā. Novērojumu analīze atklāja, ka potenciāli nopietna slimība ir sākusies. Komanda ieteica neveikt ceļojumus vadītājiem vēl pirms vīrusa atklāšanas ASV, t. i., agrāk nekā lielākā daļa uzņēmumu vai valdību. Iespējamās ietekmes uz cilvēkiem un ekonomiku scenāriju novērtējumi lika uzņēmumam jau laikus ieguldīt līdzekļus personāla aizsardzības līdzekļos un mazināt riskus, ātri pārejot uz attālinātu darbu.
Kāpēc Fiserv pareizi paredzēja gaidāmo risku, kamēr citi kavējās ar situācijas apzināšanu? Tāpēc, ka tai bija īpaša un uzticama ģeopolitiskās analīzes komanda, kas nodarbojās ar izlūkošanas (intelligence) darbu, pētīja “horizontu” un informēja augstākā līmeņa vadību par pieaugošo risku un no tā izrietošo ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Pretrunīgas un maldinošas informācijas pasaulē šāda veida izlūkošana nodrošina situācijas izpratni par kiberdraudiem, drošības riskiem, politisko nestabilitāti vai citām problēmām. Gudri uzņēmumu vadītāji apzināti izmanto korporatīvos un politiskos izlūkdatus (intelligence data), lai veidotu savus lēmumus.
Vārds “izlūkošana” ir ļoti smags. Daži to jauc ar korporatīvo spiegošanu, kā aprakstīts Barija Meiera (Barry Meier) grāmatā “Spooked”, kurā privātā sektora izlūkošanas speciālisti ir attēloti kā bīstami renegāti. Uzņēmumi var pārkāpt robežu. Starp citiem kliedzošiem piemēriem ir eBay komanda, kas mērķtiecīgi vajāja un uzmācās blogeriem, un Credit Suisse izmantoja privātos izmeklētājus, lai novērotu darbiniekus. Šie ir izņēmumi.
Katru dienu privātā sektora izlūkošanas profesionāļi likumīgi un ētiski vada uzņēmumus prom no nepatikšanām un virzās uz iespējām un izlēmību. Organizācijas, piemēram, Starptautisko riska izlūkošanas profesionāļu asociācija (Association of International Risk Intelligence Professionals), izstrādā standartus un rīcības kodeksus, un akadēmiskās iestādes, piemēram, Mercyhurst University, sagatavo jaunu privātā sektora izlūkošanas profesionāļu paaudzi.
Uzņēmumi iegulda līdzekļus drošībā un izlūkošanā, jo tas palīdz sasniegt peļņu. Saskaņā ar Loughborough Universitātes doktorantūras pētnieka Levisa Sage-Passanta (Lewis Sage-Passant), kurš pēta privātā sektora izlūkošanas jomu, teikto, šīs funkcijas tagad ir “visur klātesošas”: Gandrīz katram lielākajam uzņēmumam ir vai nu drošības izlūkošanas nodaļa, vai arī tā tiek veidota.
Privātie izlūki – spēja redzēt ap stūri
Labākās izlūkošanas funkcijas palīdz vadītājiem saprast, kas notiek un kas, visticamāk, notiks tālāk. Erika Breša (Erica Brescia), kura vēl nesen bija GitHub Chief Operating Officer, aprakstīja savas izlūkošanas komandas vērtību Covid-19 pandēmijas laikā: “Mūsu komanda palīdzēja mums identificēt draudus un efektīvi sazināties ar dažādām auditorijām visā uzņēmumā un pāri valstu un kultūru robežām, lai nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un uzņēmuma darbību.”
Arī Microsoft globālās izlūkošanas programmas vadītāja Liza Maloney sacījusi: “Mūsu misija ir dot iespēju lēmumu pieņēmējiem mazināt risku un reaģēt uz atlikušajiem riskiem, no kuriem mēs nevaram izvairīties.”
Aptaujājot 94 privātā sektora izlūkošanas profesionāļus, atklājās, ka viņu amati bieži tika izveidoti, reaģējot uz “draudiem vai krīzi”. Pēc teroristu uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām un pēkšņām politiskām pārmaiņām uzņēmumi novēloti saprata, ka neliels ieguldījums situācijas apzināšanā (situational awareness) ir labāks nekā dārga un novēlota reakcija uz neparedzētām problēmām.
Spilgts piemērs – 2013. gadā notikušais teroristu uzbrukums BP/Statoil/Sonatrach kopuzņēmumam In-Amenasā, Alžīrijā, ar letālu iznākumu lika gan BP, gan Statoil ievērojami uzlabot izlūkošanas spējas, lai labāk identificētu slēptos draudus.
Riska mazināšana un apsteidzoša informācija
Izlūkošana var radīt konkurences priekšrocības, ļaujot veikt darbības tur, kur citi baidās. Augsta apdraudējuma vidē spēcīga izlūkošana ļauj uzņēmumiem efektīvi novirzīt drošības resursus visbūtiskākajiem riskiem. Ieejot jaunos tirgos, izlūkošanas komandas palīdz vadītājiem izvairīties no saķeršanās ar šaubīgiem partneriem vai pārmērīgām izmaksām par drošību. “Informācija ir noteicēja,” saka kāds aviācijas drošības izlūkošanas speciālists. “Jums nav vajadzīga bruņotā apsardze, ja jums ir laba izlūkošana.”
Maloney uzskata, ka privātā sektora izlūkošanas vērtība ir “sniegt uzņēmumiem pārliecību un izvairīties no pārspīlētām reakcijām”. Piemēram, pēc tam, kad Microsoft vadītāji 2017. gadā pēc viesuļvētras Marija redzēja satraucošus ārējos ziņojumus par drošības apdraudējumiem Puertoriko, Microsoft iekšējā izlūkošanas komanda sniedza niansētu novērtējumu, kas bija specifisks uzņēmuma atrašanās vietai un kas deva uzņēmuma vadībai pārliecību turpināt droši darboties.
Kaut gan Latvijā publiskajā telpā ne pārāk plaši izskan informācija par uzņēmumu drošības analītikas spējām un var tikai izdarīt pieņēmumus par situāciju Latvijā, diezgan skaidri ir saprotams, ka izlūkošanas iespējas Latvijā izmanto ļoti reti, taču potenciāls tam ir liels.
