Laika posmā no šā gada 1. novembra līdz 14. novembrim Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemta informācija par vairāk nekā 208 000 eiro izkrāpšanu starptautiskās noziedzības shēmās. Visvairāk naudas zaudējuši iedzīvotāji, kuri piekrituši iesaistīties apšaubāmās investīciju platformās un noticējuši radītai vīzijai par peļņu. Kādam vidzemniekam tādējādi izkrāpts 91 000 eiro, iedzīvotajam Latgalē – ap 35 000 eiro, Zemgalē – vairāk nekā 11 000 eiro, bet Rīgā – ap 10 000 eiro. Tāpat aizvien aktuālas krāpšanas, noziedzniekiem uzdodoties par banku darbiniekiem un nelikumīgi izmantojot “DPD Latvija” un “Omniva Latvija” logo. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un informēt par krāpšanām savus tuviniekus un paziņas, īpaši gados vecākus un krievu valodā runājošus cilvēkus!
Šā gada 2. novembrī Jēkabpils iecirknī tika saņemts iesniegums par to, ka solot lielu peļņu, no Jēkabpils iedzīvotāja izkrāpta nauda. Vīrieti sociālajā vietnē Facebook uzrunāja nepazīstama persona. Svešinieks stāstīja par lieliskajām iespējām, darbojoties kriptovalūtu biržā, sniedzot iespēju īsā laikā nopelnīt daudz naudas. Vīrietis noticēja un instalēja savā datorā Skype demonstrēšanas režīmu, ļaujot svešām personām piekļūt viņa datoram. Sākotnēji viņš ticēja, ka attālināti tiek apmācīts un viņa ieguldītie līdzekļi nes peļņu. Kad pēc laika vīrietis interesējās par iespējām saņemt nopelnīto naudu, tā netika izmaksāta, un viņš saprata, ka ticis apkrāpts. No 7. līdz 16. oktobrim, katru dienu pārskaitot dažādas naudas summas, kopumā viņam izkrāpti 11 106, 77 eiro. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess.
4. novembrī Rīgas Zemgales iecirknī tika saņemts iesniegums no vīrieša, kuram laika posmā no šā gada septembra līdz oktobrim izkrāpti kopumā 10 624 eiro. Cietušais policijai ziņoja, ka esot ieguldījis naudu interneta vietnē “Blockchain”, kur viņš šķietami guvis peļņu, taču naudu tā arī nav saņēmis. Kā iemesls naudas izmaksas atteikumam minēts, ka ārvalstu banka atsakoties veikt maksājumus uz viņa “SEB banka” kontu. Vēlāk cietušam piezvanījušas personas, kas piedāvājušas palīdzību naudas atgūšanas procesā, par ko no viņa pieprasīti vēl 7% no ieguldījumiem. Rezultātā tā arī naudu viņš nav saņēmis.
12. novembrī Valsts policijas Valmieras iecirnī tika saņemts iesniegums no vīrieša, kuram izkrāpts 91 000 eiro. Cietušais internetā bija atradis naudas investēšanas platformu. Saņemot konsultācijas par investēšanas iespējām un noticot pasakainām peļņas iespējām, vīrietis ieķīlājis savas mantas, kā arī aizņēmies naudu no draugiem un paņēmis kredītus. Laika posmā no šā gada jūlija līdz oktobrim vīrietis ieguldījis kopumā 91 000 eiro. Jāpiemin, ka arī viņš noticējis vīzijai par peļņas pieaugumu 150 000 eiro apmērā. Taču, kad vēlējies nopelnīto naudu izņemt, sākušās problēmas.
Šajā pašā datumā Valsts policijas Ludzas iecirknis saņēma iesniegumu no vietējā iedzīvotāja, kurš ziņoja, ka šoruden piekritis nepazīstamu personu piedāvājumam iesaistīties biržu darījumos, kā rezultātā kļuvis par krāpnieku upuri. Noziedznieki viņam izkrāpuši 12 tūkstošus eiro apmērā un noformējuši uz viņa vārda 11 aizdevumus, kuru kopējā summa ir 23 295 eiro.
Tāpat šomēnes reģistrēti arī gadījumi, kad telefonkrāpnieki iedzīvotājiem izvilinājuši banku kontu piekļuves datus, uzdodoties par banku darbiniekiem un apgalvojot, ka banku kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības, tādējādi piekļūstot iedzīvotāju banku kontiem un noņemot no tiem visu naudu.
Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt lētticīgiem un pirms investīciju veikšanas pārliecināties, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju. Svarīgi noskaidrot, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētām ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapā: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/.
Jāuzsver, ka krāpnieki izmanto triku, kas liek cilvēkiem ticēt peļņai, proti – iesākumā cilvēki redz kapitāla pieaugumu. Taču šādu vīziju par kapitāla pieaugumu var radīt jebkurš datorspeciālists.
Policija aicina iedzīvotājus sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgas svešinieku atsūtītas interneta resursu saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju! Tāpat svarīgi par šādām krāpšanām atgādināt gados vecākiem cilvēkiem!
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā Mana Drošība.
