Attīstoties jaunajām tehnoloģijām un pieaugot klientu vajadzību līmenim, drošības nozare arvien turpina attīstīties – arī tad, kad digitālo risinājumu un modernizācijas ietekmē mainās pašas drošības nozares loma.
Johnson Controls pētījuma dati izgaismo, kā vadītāji domā par drošību un kādi risinājumi viņiem ir nepieciešami šodienas un rītdienas mērķu sasniegšanai. No pētījumā atklātajām tendencēm izriet sešas galvenās pārmaiņas, kas norāda uz jaunu drošības nozares ainavu.
1. Būtiska ir ne vien piekļuves kontrole, bet arī teritorijas noslogojums
Mūsdienās drošības pasākumi parasti ir vērsti uz piekļuves kontroli, lai gan ar noteiktiem ierobežojumiem. Daudzi uzņēmumi zina, cik daudz cilvēku ir ienākuši apsargātajā teritorijā, bet nezina, cik no tās ir izgājuši. Ārkārtas situācijās, piemēram, ugunsgrēka izcelšanās brīdī, reāllaika darbinieku skaits ar precīzām atrašanās vietām var ietaupīt tik dārgo laiku un būtiski ietekmēt ārkārtas situācijas gaitu.
2. Jāaizsargā darbinieks, lai arī kur tas atrastos
Jaunā realitāte paredz, ka vairs nepietiek tikai ar fiziskā objekta drošību. Tā kā arvien vairāk cilvēku strādā no mājām, mūsdienu vadītāji apzinās, ka ir nepieciešams aizsargāt organizāciju un tās darbiniekus, lai arī kur tie atrastos. Tāpat drošības komandas kļūst arvien mobilākas un var neatrasties objektos, kurus tās aizsargā, tāpēc ir svarīgi nodrošināt netraucētu piekļuvi mobilajām ierīcēm.
Turklāt nozares uzņēmumi ir ieinteresēti vienkāršot piekļuves kontroli, vienlaikus nezaudējot drošību. Darbinieki nevēlas, lai viņiem būtu jānēsā līdzi vairākas ieejas kartes, kas var tikt ļaunprātīgi izmantotas, tāpēc uzņēmumi apsver tādus risinājumus kā biometrija un sejas atpazīšana, kas piešķir piekļuvi, pamatojoties uz to, kas ir cilvēks, nevis uz to, kas viņam ir līdzi.
3. Algoritmi proaktīvai risku mazināšanai
Neskaitāmi uzņēmumi joprojām iegulda ievērojamus drošības resursus, lai reaģētu uz incidentiem, nevis proaktīvi mazinātu riskus veicot risku prevenciju. Paļaušanās uz darbinieku modrību riska realizācijas brīdī labākajā gadījumā ir nepilnīga un prasa pastāvīgu apmācību, uzraudzību, revīziju, kā arī atkārtotu izglītošanu un apmācību organizēšanu. Lai gan šie uzņēmumi apkopo arvien vairāk datu, tiem ir grūtības iegūtos rezultātus interpretēt pietiekami ātri, lai novērstu incidentus. Tie meklē viegli pieejamus risinājumus, kas palīdzētu drošības komandām veikt darbības pirms kaut kas vispār ir noticis, piemēram, algoritmus, kas sniedz brīdinājumus par konkrētām vietām vai uzvedību.
4. Modernu tehnoloģiju vietā – praktiski risinājumi
Mūsdienu tehnoloģijas var būt pievilcīgas, tomēr tās mēdz būt nepraktiskas. Ņemot vērā pandēmijas ieviestās pārmaiņas, noteiktas iedzīvotāju grupas nevēlas izmantot biometriskos nolasītājus, kuriem nepieciešams pieskarties, un uzņēmumi nevēlas ieviest jaunu tehnoloģiju mazapdzīvotās telpās. Citi risinājumi ir pārāk jutīgi un reaģē tik bieži, ka brīdinājumi kļūst par balto troksni, kam neviens vairs nepievērš uzmanību. Tā vietā, lai izmantotu jaunākos risinājumus, uzņēmumi meklē to, kas ir praktiski pielietojams un viegli īstenojams. Vadītāji vēlas mērogojamus risinājumus, kas integrējas ar jau esošajiem, kā arī jēgpilnus brīdinājumus un analīzi, kas automātiski iegūst noderīgas atziņas no datu kopām. Tie vēlas arī ilgtermiņa atbalstu sistēmām un atjauninājumus, kas būs lietderīgi, attīstoties biznesam.
5. Infrastruktūra kā pakalpojums
Jaunas drošības iespējas var novirzīt budžeta fokusu no produktu iegādes uz ieguldījumiem problēmu risināšanas ārpakalpojumos. Infrastruktūra kā pakalpojums ir kļuvusi pievilcīgāka arī citās uzņēmējdarbības jomās, jo tā parasti samazina tēriņus un ļauj organizācijām koncentrēties uz savu misiju. Tas ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā sekot līdzi pastāvīgi mainīgajai aparatūrai un programmatūrai, kas ir būtiska drošības problēma.
Tomēr dažas organizācijas joprojām dod priekšroku savām iekārtām, norādot uz iespējamām cenas priekšrocībām, pielāgošanas iespējām un bažām par konfidencialitāti. Ideāls risinājums varētu būt elastīga drošības kā pakalpojuma un “uztaisi pats” (no angļu val. – DIY) drošības kombinācija, proti, organizācijas var izvēlēties, kas ir pašu īpašums un kas ir pakalpojums, vienmērīgi pārejot starp abām iespējām atkarībā no apstākļiem.
6. Integrēto risinājumu uzvaras gājiens
Ir pienācis laiks pārvarēt risinājumu savietojamības problēmas. Vadītāji vēlas, lai komponenti ne tikai labi sadarbotos, bet arī sniegtu cits citam informāciju. Drošības komponentiem ir jābūt viegli integrējamiem neatkarīgi no zīmola un vienmērīgi jāsadarbojas ar sistēmām, kas nav saistītas ar drošību. Piemēram, drošības kameras varētu izmantot kā mācību rīkus, lai nofilmēto materiālu par darba procesu pasniegtu kā mācību materiālu. Līdztekus zudumu novēršanai un preču zādzībai tās var sniegt informāciju, kas veicina procesu uzlabojumus, piemēram, norādot, kad klienti pārāk ilgi gaida pie kases. Arī vienota izpratne starp drošības nodaļām (IT, Darba aizsardzības, ugunsdrošības un fiziskās drošības u.c.) varētu palielināt organizācijas efektivitāti un ietaupījumus.
Rūpes par drošību veicina izaugsmi
Lēmumu pieņēmēji apgalvo – ir grūti pierādīt, ka ieguldījumi drošībā veicina uzņēmuma pamatdarbību. Tomēr, izmantojot datus un līdzīgu organizāciju veiksmes stāstus, vadītāji var pierādīt, ka drošība ir ne tikai riska samazināšana, bet arī izaugsmes veicināšana.
