Latvijas Policijas akadēmija, 2. daļa: Studenta dzīve un studiju prakse centrāltirgū

Warning: Undefined array key "ads_image_url" in /var/www/pardrosibu.lv/wp-content/plugins/jnews-gutenberg/class/Module/ModuleAbstract.php on line 29

Warning: Undefined array key "ads_image_tablet_url" in /var/www/pardrosibu.lv/wp-content/plugins/jnews-gutenberg/class/Module/ModuleAbstract.php on line 29

Warning: Undefined array key "ads_image_phone_url" in /var/www/pardrosibu.lv/wp-content/plugins/jnews-gutenberg/class/Module/ModuleAbstract.php on line 29

Turpinot iesākto rakstu sēriju par Latvijas Policijas akadēmiju, šoreiz stāsts pievēršas akadēmijas sniegtajām iespējām topošajiem speciālistiem, izglītības iestādes lomai starpvalstu mērogā, kā arī absolventa Jura Jurisa atmiņām par studiju norisi.

Akadēmijas prestižs Latvijā un pasaulē

Uz jautājumu, vai akadēmija mācību kvalitātes ziņā bija līdzvērtīga un spējīga starp pasaules mēroga partneriem, Juris Juriss atbild, ka mūsu Policijas akadēmijas koncepts ne ar ko nebija sliktāks vai labāks par ārvalstīs esošo.

Studiju gados bija redzams, ka notiek cieša sadarbība ar tagadējās Eiropas Savienības sadarbības akadēmijām. Tās ietvaros notika arī savstarpēja studentu maiņa un tehnisko līdzekļu ziedošana. Akadēmija atradās tādā pašā situācijā kā citi valsts veidojumi, kuriem arī ne vienmēr pietika līdzekļu. “Kopumā varu teikt, ka Latvijas Policijas akadēmija, salīdzinot ar pasaules augstskolām, nebija ar kaut ko vājāka, drīzāk gan atsevišķos kritērijos pat stingrāka un ar plašāku pielietojuma spektru, nekā citās valstīs,” secina prokurors.

Savukārt, pēc vēsturnieka domām, akadēmija vienkārši darīja savu darbu, sagatavoja cilvēkus policijai un darīja to visu pietiekami kvalitatīvi. “Nevarētu teikt, ka akadēmija to darīja nekvalitatīvi, jo citādi mums šobrīd nebūtu ne kvalificētu prokuroru, ne kvalificētu policijas darbinieku, ne tiesnešu. Visās šajās struktūrās ir akadēmijas cilvēki, kas kādreiz studēja un beidza šo mācību iestādi,” norāda Zauers.

Studiju dzīve

Juris Juriss 1994. gadā iestājās Latvijas Policijas akadēmijā pēc vidusskolas absolvēšanas, vēloties savu turpmāko izaugsmi saistīt ar jurisprudenci un izmeklēšanu. Latvijas Policijas akadēmijā maģistrantūras studijas Juriss pabeidza 1999. gadā.

Prokurors atzīmē: “Varu pieminēt daudzus manus kursa biedrus vai studentus no citiem kursiem, kuri kļuvuši par savas jomas profesionāļiem un turpinājuši ceļu policijā, Prokuratūrā, Tiesā, advokatūrā. Samērā plašs ir personu loks, kas turpināja un vēl aizvien turpina savas gaitas profesionālajā jomā saistībā ar tiem pamatiem, kurus savulaik ielika Policijas akadēmijā.”

Runājot par mācībām un praktisko iemaņu attīstīšanu studiju laikā, Juriss stāsta, ka tolaik mācību programmas tika izstrādātas katrai no jomām – izmeklēšanai, operatīvajai darbībai un citām.

Katra šī mācību programma paredzēja teorētisko un praktisko virzienu. Ja pagāja kāds noteikts laika periods akadēmisko zināšanu ieguvē, tad noteikti sekoja periods, kurā tika izkoptas praktiskās iemaņas. To piedzīvoja arī operatīvās darbības virzienā studējošie – bija jābrauc uz Rīgas Centrāltirgu, kur jāsarunā un jānopērk kontrabandas cigaretes un spirts, un viss attiecīgi jādokumentē. Izmeklētājiem savukārt bija jāmēģina strādāt pie konkrētām lietām.

“Es atceros tā sauktās “mācību prakses”, kuras norisinājās policijas struktūrvienībās, veicot reālu darbu. Tā brīža policijas struktūrvienības atbildīgie darbinieki nevairījās iedot reālas lietas. Teorētiskā un praktiskā darba savienojums arī pamato, kāpēc studijas bija ilgākas. Šobrīd es esmu docents vairākās augstskolās, un skaidrs, ka ikkatrai augstskolai ir sava ideja, vīzija par tās pienesumu kopējā izglītības sistēmā. Tagad mēs neredzam neko līdzīgu Latvijas Policijas akadēmijai ar tādu ieguldījumu profesionālajā jomā tiesībsargājošajās institūcijās,” secina prokurors.

Akadēmijas sniegtās iespējas

Raksturojot tolaik pieejamās iespējas, Juriss atceras pirmo gadu akadēmijā: “Mums bija ļoti daudz mācību priekšmetu, daudz specializētu priekšmetu, piemēram, kriminālistika. Jebkuram priekšmetam bija jābūt padziļinātam. Protams, tas arī attiecīgi prasīja rūpīgāku, pamatīgāku sagatavošanos, bet praktiskā pieeja jautājumu risināšanai, kas bija pamatota ar teorētiskajām zināšanām no kriminālprocesa tiesībām un krimināltiesībām, akadēmijā bija ļoti spēcīgi attīstīta,” uzsver absolvents.

Pēc viņa domām, izglītība, ko varēja iegūt Latvijas Policijas akadēmijā, bija pragmatiski paredzēta.

“Policijas akadēmija, manuprāt, sniedza unikālu un mērķtiecīgi izstrādātu programmu, lai sagatavotu studentus. Tā bija viena no mācību iestādēm, kuras docētāju lokā iekļāvās ne vien citu augstskolu docētāji, bet arī jomas lietpratēji. Jāsaka, ka akadēmija atrada balansu starp teorētiskajām zināšanām un praktisko iemaņu iedzīvināšanu studenta atmiņās un prasmēs. Tas, pēc manām domām, ir ļoti liels pluss. Šajā jomā, šķiet, akadēmijai nebija konkurentu,”

spriež Juriss.

Atšķiras skatījums uz izglītību

Prokurors arīdzan uzsver, ka šī brīža izglītības koncepcija ir nedaudz citādāka: “Jāsaprot, ka ikvienai šodienas augstskolai ir savs redzējums par to, kādu tirgus nišu izglītības jomā tā ieņem, kādu produktu tā saražo. Būtu nekorekti salīdzināt Latvijas Policijas akadēmiju ar šī brīža augstskolām.”

Juriss atminas, ka akadēmijā bijusi intensīva studiju noslodze. Smagais darbs un ilgās mācību stundas, protams, nevarēja neatstāt pozitīvu iespaidu uz absolventu, kurš beigās šīs zināšanas ir izmantojis un izvēlējies kādu no specifiskajām jomām. Tas deva lielu priekšrocību.

“Skatoties kopumā, tas ir ļoti dārgs process – studējošajam piedāvāt tik liela apjoma zināšanas. Bet jāsaprot, ka šis dārgais process pēc tam atmaksājas profesionālajā vidē. Vēlāk varam konstatēt, cik efektīvi un ātri, piemēram, izmeklēšanas iestāde uzsāk un noved lietu līdz kriminālvajāšanai. Vai cik efektīvi un ātri prokurors šo lietu ir saņēmis, uzraudzījis un novedis līdz Tiesai. Lūk, šie posmi ir saistīti ar to, cik daudz resursu valsts ir atļāvusies ieguldīt vienā konkrētā studentā,” Juriss secina.

Šobrīd šāda efektivitāte, kas ir saistīta ar līdzekļu kapacitātes izmantošanu, nav samērojama. Jautājums ir nevis par to, ko katra individuālā augstskola redz, bet ko valsts, pieņemot lēmumus attiecībā uz tiesībsargājošajām iestādēm, to kapacitāti un spēju efektīvi novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus, vēlas panākt.

“Valstij ir jābūt stratēģiskai vīzijai, nevis jācenšas ar esošajiem finansiālajiem līdzekļiem un cilvēkresursiem iztikt tādā kapacitātē kā šobrīd, proti, paši sevi varat apmācīt, paši sevi varat pilnveidot, kaut kādā augstskolā apgūt kādu daļu no nepieciešamajām zināšanām, un gan jau būs labi. Nebūs labi,”

secina Juriss.

1. raksts no sērijas “Latvijas Policijas akadēmija”

Turpinājums sekos. Trešā un noslēdzošā daļa – par akadēmijas likvidācijas procesu un nākotnes virzienu.