7. jūlijā VAS “Latvijas dzelzceļš” uzsāka ikgadējo drošības kampaņu, lai atvaļinājumu un skolas brīvlaika sezonā rosinātu bērnus, jauniešus, vecākus un sabiedrību kopumā neaizmirst par savu un līdzcilvēku drošību dzelzceļa tuvumā. Jaunajā drošības kampaņā, kuras vadmotīvs ir “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa!”, tiek uzsvērts tas, cik būtiski ir savlaicīgi apstāties sliežu tuvumā, lai pasargātu sevi no nelaimes.
Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek aptuveni 30 nelaimes gadījumi, un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. To cēlonis visbiežāk ir neapdomīga rīcība un pārgalvība. Šī gada pirmajos sešos mēnešos jau ir konstatēti 10 negadījumi, no kuriem 5 – ar letālām sekām.
“Mums, VAS “Latvijas dzelzceļš”, rūpes par sabiedrības un mūsu darbinieku drošību ir neatņemama ikdienas daļa un viena no būtiskākajām prioritātēm. Tāpēc gan ar šīs drošības kampaņas, gan citu aktivitāšu, ko īstenojam ik dienu, palīdzību vēlamies pasargāt dzīvības un pievērst visas sabiedrības uzmanību atbildīgai un drošai uzvedībai dzelzceļa tuvumā. Diemžēl skarbie piemēri no dzīves rāda, ka ikviens savas neapdomīgās rīcības vai pārgalvīgās uzvedības dēļ var kļūt par pārbrauktuvi vilcienam. Bet, izmantojot savu vienīgo priekšrocību attiecībā pret vilcienu, – spēju acumirklī nopauzēt – varam izglābt sev dzīvību,” uzsver Dainis Zvaners, VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors.
“Ikvienam satiksmes dalībniekam vilciena sliežu tuvumā ir jābūt īpaši uzmanīgam –neatkarīgi no tā, vai esi gājēgs, riteņbraucējs vai automašīnas vadītājs. Pirms šķērso sliedes, ir jāpārliecinās, ka to var darīt droši. Praksē var novērot, ka diemžēl aizvien ir satiksmes dalībnieki, kuri drošību dzelzceļa tuvumā neuztver nopietni – labprātāk izvēlas klausīties austiņās mūziku vai uzmanību pievērst tam, kas notiek telefonā. Taču šāda vienaldzīga un nedroša attieksme var beigties bēdīgi. Tikai, pievēršot pilnu uzmanību notiekošajam dzelzceļa satiksmē, cilvēks spēs laicīgi noreaģēt un sevi pasargāt. Atceries, vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tikpat ātri, cik to spēj gājējs vai autovadītājs. Tāpēc esi piesardzīgs un pārliecinies par drošību, pirms šķērso dzelzceļa sliedes,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis.
Savukārt Jānis Kolbergs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas ārsts uzsver, ka cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu, dzīvības mēs varam pasargāt kopīgiem spēkiem: “Mēs – ārsti, apzināmies, ka visas traumas neizdosies novērst, bet mūsu aicinājums un lūgums vecākiem ir patiesi apzināties, ka bērni, kuri traumējas, ir mūsu visu bērni. Bērni nav tikai vecāku atbildība un rūpes. Mums visiem kopā kā sabiedrībai, kas raugās nākotnē, ir pienākums reaģēt uz jebkuriem apstākļiem, kad kāds ir nonācis bezpalīdzīgā situācijā un ir nepieciešama mūsu palīdzība. Šī vasara Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir sākusies sevišķi drūmi. Tik daudz traumu sen neesam redzējuši. Piecās brīvdienās Līgo nedēļā Bērnu slimnīcā ķirurga palīdzību saņēma 340 pacienti, no kuriem 30 palika ilgstoši ārstēties slimnīcā. Traumas bija dažādas – neveiksmīgi iekāpuši ugunskuru oglēs, dažādi termiski apdegumi, lauztas ekstremitātes, lēkājot batutos – vai tiešām mēs, pieaugušie, nebijām līdzās? Diemžēl, strādājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, katru dienu nākas redzēt nopietni traumētus bērnus, kuru dzīve mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem krasi izmainās pēc šiem negadījumiem. Nereti bērniem un jauniešiem trūkst tieši pieredzes un zināšanu, lai izvērtētu dažādas situācijas un iespējamo notikumu attīstības gaitu, tādēļ, ja redzi, ka bērns ir apdraudēts, – neesi vienaldzīgs, iesaisties!”
“Nereti pieaugušajiem ir grūti jauniešos atpazīt balansu starp pieaugušo un bērnu. Ne velti pusaudži strauji aug, mainās viņu izskats un uzvedība. Vienā situācijā jaunietis šķiet bērnišķīgs, kamēr citā jau pavisam pieaudzis. Tam ir bioloģiski pamatots iemesls, kas slēpjas smadzeņu attīstībā. Pusaudžu vecumposma īpatnība ir tāda, ka viņu emocionālā sistēma ir nobriedusi, bet smadzeņu daļa, kas atbild par spēju regulēt emocijas un uzvedību, attīstās līdz pat 25 – 30 gadu vecumam. Tāpēc, pirmkārt, ir svarīgi mācīt un uzturēt labus paradums jau no bērnu dienām, lai pusaudzim nav lieki jādomā, kas ir vēlamā rīcība. Otrkārt, vecākiem un sabiedrībai kopumā ir jāsaprot pusaudžu sarežģītā daba un jāpalīdz viņiem regulēt savu uzvedību un emocijas, respektējot viņu augošo individualitāti. Piemēram, viens intuitīvs un vienkāršs veids ir dažādu situāciju pārrunāšana, nevis noteikumu ieviešana bez paskaidrojumiem,” skaidro Emīls Ūdris, Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs, psihologs.
Šajā gadā “Latvijas dzelzceļš” īstenos plašu sociālo kampaņu, kurā ar video klipu, audio ierakstu un citiem informatīvajiem materiāliem aicinās iedzīvotājus uzmanīties un nepakļūt zem vilciena jeb nekļūt par vilciena pārbrauktuvi. Lai interneta vidē īpaši uzrunātu arī jauniešus, kampaņā piedalīsies tādas sociālajos tīklos atpazīstamas personības kā Emīls un Ieva jeb “Mēs ar brāli kolosāli”, Lauris Zalāns, Karmena Stepanova un Markus Riva.
Kļūt par vienu no vēstnešiem un atgādināt saviem draugiem nopauzēt pie sliedēm var arī ikviens iedzīvotājs, uzņemot fotogrāfiju pārbrauktuves instalācijā, kas atrodas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Publiskojot fotogrāfiju savā Instagram ar tēmturi #dzirdiredzidzīvo un #NeesiPārbrauktuve, dalībnieki piedalīsies arī izlozē par vērtīgām balvām no VAS “Latvijas dzelzceļš” un sadarbības partneriem, kā arī kampaņas informatīvajiem atbalstītājiem – “Origo”, “Maxima Latvija”, “City Bee” un citiem.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.
Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp desmit vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.
