Jebkurš Valsts policijas pretterorisma vienībā “Omega” ir komandas cilvēks. Arī snaiperi. Katrs atsevišķi viņi ir kā puzles gabaliņi. Tikai saliekot kopā, veidojas lielā bilde. Snaiperi ir pacietīgi, spēj nezaudēt modrību un vienmēr gatavi izpildīt uzdevumu.
“Sabiedrībā valda klasisks stereotips, jo snaiperi asociējas tikai ar spēju precīzi šaut,” sarunas laikā uzsver Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” snaiperis Rihards*. Patiesībā šaušanas prasme ir tikai neliela daļa no nepieciešamajām iemaņām.
Kā Rihards no Valsts policijas koledžas sola nonāca Valsts policijas pretterorisma vienībā “Omega”? Kāpēc viņš Vienībā tiek dēvēts par universālo kareivi? Ko dara Vienības snaiperi un kāda ir viņu darba ikdiena? Par to visu vairāk lasi intervijā.
Tu Vienībā nonāci uzreiz pēc Valsts policijas koledžas absolvēšanas. Tas bija vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kas toreiz pamudināja kļūt par policistu?
Vidusskolā aktīvi nodarbojos ar sportu. Interesējos par militāro pasauli, darbojos arī Jaunsardzē. Kad bija jāizšķiras, ko darīt tālāk, apdomāju plusus un mīnusus un nosvēros par labu studijām Valsts policijas koledžā. Saskatīju lielākas izaugsmes iespējas tieši policijā.
Kāds bija sākotnējais karjeras plāns?
Mani vienmēr bija interesējis kriminālpolicijas darbs. Tas vēlāk arī izkristalizējās un apstiprinājās mācību procesā koledžā. Toreiz par Valsts policijas struktūrvienībām zināju maz, par Vienību informācija sāka parādīties vien studiju laikā.
Studiju pēdējā gadā kadetus sadalīja divās plūsmās – puse kadetu mācījās kārtības policijas, otra puse, tostarp arī es – kriminālpolicijas darba novirzienā. Mani interesēja tieši operatīvā darbība. Studiju laikā lekcijas pasniedza arī operatīvie darbinieki, viņi vairākkārt pieminēja sadarbību ar pretterorisma vienību “Omega”. Vēlāk arī prakses laikā no operatīvajiem darbiniekiem dzirdēju stāstus par sadarbību ar Vienību. Pēc tam studiju laikā pie ziņojumu dēļa ieraudzīju arī izprintētu plakātu, kurā “Omega” aicināja pieteikties uz kandidātu atlasi. Nofotografēju plakātu, bet uzreiz nezvanīju. Vēl domāju.
Kad izdarīji izvēli un pieteicies atlasei?
Koledžas laikā aktīvi sportoju un biju fiziski attīstīts. Studiju laikā izgāju praksi kādā no Rīgas policijas iecirkņiem, kur tiku iesaistīts arī vairākās aizturēšanās. Mācības tuvojās noslēgumam, bija jāsaprot nākamais solis. Apsēdos, pie sevis pārdomāju un sapratu, ka mani uzrunā tieši kriminālpolicijas taktika, tehnika, operatīvās darbības pasākumi.
Vai “Omega” arī tagad met acis uz koledžas kadetiem?
Agrāk par Vienību bija pieejams ļoti maz informācijas. Tikai pēdējos gados publiskajā telpā tā ir pieejama plašāk – bildes, apraksti, intervijas. Bet zinu, ka tiek apzināti potenciālie kadeti koledžā, kuri izrāda interesi un ar viņiem tiek veiktas arī pārrunas. Ja redzam perspektīvu kadru, tad laikus izmetam āķi. Tādu nav daudz, bet, manuprāt, studenti vienkārši šaubās par savām spējām, jo, iespējams, dzirdējuši pārspīlētus un maldīgus stāstus par atlasi un ikdienu Vienībā.
Vienībā esi ieguvis universālā kareivja titulu, taču tava specialitāte ir snaiperis. Kāda ir tava ikdiena kā snaiperim?
Ja mani kaut kas interesē, es to ātri uztveru un apgūstu, un viss padodas. Negribētu sevi dēvēt par universālo kareivi. Dienot Vienībā, katram ir iespēja apgūt pamatzināšanas vairākās specialitātēs un kolēģi nekad nav atteikuši dalīties zināšanas arī citās specializācijās, piemēram, alpīnismā vai ūdenslīdēju darbā. Jaunajiem Vienības darbiniekiem pēc pamatiemaņu apguves ir iespēja apzināties, kura ir tā specialitāte, kuru vēlās apgūt padziļināti turpmāk dienestā.
Bet, runājot par ikdienu, snaiperiem nav tādas vienas tipiskas darba dienas. Mūsu darba grafiks ir pakārtots treniņiem un nodarbībām, taču vienlaikus esam arī nepārtrauktā gaidīšanas režīmā, lai nekavējoties reaģētu. Tā ir arī mājās – mans telefons vienmēr ir uzlādēts, atrodas blakus rokas stiepiena attālumā, arī naktīs.
Kāpēc izvēlējies kļūt tieši par snaiperi?
Pēc pamatapmācības beigām iepazīstamies ar visām specialitātēm, pieredzējušie kolēģi vērtē mūsu spējas. Izkristalizējas, kuram ir atbilstošās dotības.
Kāda īsti ir snaipera loma Vienībā?
Snaiperi ir daļa no Vienības kaujas grupas, kā viens zobratiņš tās kopējā mehānismā. Katra specialitāte dod savu artavu, lai uzdevums tiktu izpildīts. Snaiperi ieņem būtisku un ļoti svarīgu lomu. Arī uzdevumi mēdz būt dažādi, viss ir atkarīgs no operācijas.
Šķiet, cilvēkiem, izdzirdot vārdu snaiperis, rodas viena asociācija – viņš vienkārši prot labi šaut. Tev noteikti ir kas sakāms par to.
Tas ir klasisks stereotips, ka snaiperim jāprot tikai precīzi šaut. Tā ir ļoti maza daļa no tā, ko dara snaiperis. Šaušana ir sekundāra, jo vēl ir arī maskēšanās, nemanāma piekļūšana objektam, pozīcijas sagatavošana, lai varētu sniegt nepieciešamo informāciju komandai, objekta novērošana un visdažādāko tehnisko līdzekļu izmantošana. Tā ir spēja iekļauties grupas kopējā darbā un vajadzības brīdī izdarīt precīzu un mērķtiecīgu šāvienu.
Snaiperi treniņos atstrādā kopējās procedūras, pilda visdažādākos uzdevumus. Snaiperis ir kā puzles gabaliņš kopējā bildē.
Kādam ir jābūt snaiperim, lai viņš varētu kvalitatīvi veikt savu darbu?
Grūti raksturot visas īpašības, bet snaiperim ir jābūt labi sagatavotam, fiziski un morāli noturīgam, jo jāstrādā paaugstināta stresa situācijās.
Pildot uzdevumu, ne vienmēr snaiperi var paredzēt, cik ilgi vajadzēs atrasties konkrētajā pozīcijā. Iespējams, uzdevums tiks izpildīts vienas vai divu stundu laikā, bet tas var turpināties arī krietni ilgāk. Lai neatklātu savu atrašanās vietu, mēs nekustamies un paliekam ieņemtajā pozīcijā. Ne vienmēr līdzi paņemtais pārtikas un ūdens daudzums būs pietiekams. Papildus snaiperi pakļauti arī klimatiskajiem apstākļiem – ziema, sals, sniegs, putenis, lietus, karstums, bet tu atrodies vienā pozīcijā nekustīgs 6-8 stundas. Tas viss ir vienkārši jāpacieš, tajā pašā laikā – nevari zaudēt modrību un jābūt gatavam jebkurā brīdī izpildīt uzdevumu.
Kādā intervijā tavs kolēģis bija teicis, ka “visi negadījumi notiek tieši tāpēc, ka cilvēki atslābst”. Kā snaiperis, ilgstoši atrodoties vienā pozīcijā, spēj saglabāt modru prātu, neiesnausties un nemitīgi visu novērot ar savu ērgļa aci?
Tā ir katra cilvēka individuālā attieksme pret darbu. Mēs neesam roboti, bet, ja ir operācija, tad no tevis ir ļoti daudz kas atkarīgs un tas ir svarīgi. Tu vari palaist garām vienu momentu, bet otrās iespējas tev vairs var nebūt. Tāpēc vienkārši ir sevi jāmobilizē. Nav tādas formulas, kā to izdarīt. Tā vienkārši ir pašdisciplīna. Un to vērtē jau arī pašā sākumā – atlases laikā.
Pastāsti nedaudz par darba vidi.
Vidi varētu iedalīt divās kategorijās – urbānā vide (pilsēta, jumti, bēniņi, mājas utt.) un ārpus apdzīvotas vietas (meži, lauki utt.). Katrai videi ir savi plusi un mīnusi, sava taktika. Katrai videi un sezonai katrs gatavo sev atbilstošu maskēšanās tērpu. Pats ieguldīju daudz darba, lai uztaisītu savu maskēšanās tērpu un maskēšanās elementus. Tas jādara pašam, jo nevienā veikalā nevar nopirkt tādu tērpu, kas atbilstu manām prasībām.
Kā teica viens snaiperu instruktors – ja nav pacietības uzšūt sev tērpu, nebūs pacietības arī izpildīt uzdoto uzdevumu.
Jūs nepārtraukti trenējaties un uzturat sevi formā. Cik bieži notiek pieredzes apmaiņa ar kolēģiem ārzemēs?
Apmācību process ir nebeidzams, nav tādas robežas, kad var apstāties un teikt, ka viss ir apgūts. Nav jābūt profesionālim, lai raidītu precīzu šāvienu, ja snaipera šautene ir precīzi noregulēta un atrodas stabilā balstā. Padziļinātas zināšanas un prasmes nepieciešamas, kad jārēķina optikas korekcija, nav pieejams stabils balsts, jāizmanto dabiskie atbalsti vai dažādas pozas, kas nav ērtas. Papildus šiem apgrūtinājumiem nākas saskarties ar hipotermiju, lietu u.tml., bet jāspēj mobilizēt sevi. Visas šīs zināšanas un prasmes apgūstamas treniņu procesā. Snaiperim ir jāpārzina savs ierocis, ieroča ballistika, jāzina kādas korekcijas veikt, kā arī jārūpējas, jāuzmana un rūpīgi jākopj savs ierocis.
Apmācības un treniņu process ir ļoti komplicēts. Ir izveidota laba sadarbība ar ārzemju kolēģiem. Mēs regulāri dodamies uz apmācībām ārzemēs, kur satiekas Eiropas pretterorisma vienību snaiperi. Šāda veida apmācībās var apgūt visdažādākās tēmas, piemēram, maskēšanās, šaušana no helikoptera, šaušana no visdažādākajām pozīcijām, pie dažādiem apgrūtinājumiem, nestandarta pozīcijās. Tādā veidā var smelties idejas arī ikdienas treniņiem un vingrinājumiem. Papildus treniņiem, notiek informācijas apmaiņa ar ārzemju kolēģiem par situācijām, ar kādām nācies saskarties snaiperu darbā. Mācoties no iegūtās pieredzes, atstrādājam konkrētos elementus savos treniņos. Tāpat esam piedalījušies un arī paši organizējuši starptautiskas sacensības. Ne velti ir tāds teiciens – grūti mācībās, viegli kaujā.
Sacensībās vienmēr iegūstat labus rezultātus.
Sacensībās ir gājis visādi, godalgas mums ir, taču labākais sacensību ieguvums ir pieredze, ko no turienes atvedam. Tur redzam uzdevumus, saprotam, kādas ir pašu un citu kļūdas dažādos uzdevumos. Un vērtīgi ir arī nedaudz pastrādāt mandrāžas un stresa apstākļos, konkurence ir spēcīga, jo visi, kas piedalās, ir profesionāļi. Tā ir iespēja iziet no savas komforta zonas, tā parāda snaipera profesionalitāti, spēju pielāgoties visdažādākajiem apstākļiem.
Kas notiek snaipera prātā, kad pienāk brīdis nospiest gaili?
Policijas snaiperi pielieto šaujamieroci tikai galējā nepieciešamībā pret tādām personām, kuras apdraud citu personu dzīvību, un tā mērķis ir izglābt nevainīgu cilvēku dzīvības. Pieņemot lēmumu kļūt par snaiperi, ir jāapzinās, ka var pienākt brīdis, kad būs jāizdara mērķtiecīgs šāviens pa dzīvu mērķi. Tā nevar būt brīva izvēle – darīt to vai nē, tas ir snaipera pienākums. Situācijā, kad jāveic šāds mērķtiecīgs šāviens, jāpielieto visa iegūtā pieredze un zināšanas, lai izpildītu saņemto komandu. Protams, šaujamieroča pielietošana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Jebkurš no Vienības ir ieinteresēts, lai situācija tiktu atrisināta un darbs tiktu izdarīts pēc iespējas drošāk sabiedrībai. Vienībā ir savas procedūras un kritēriji, kurā brīdī un kādiem apstākļiem jāpastāv, lai snaiperi būtu tiesīgi pielietot šaujamieroci pret personu.
Viens ir izdarīt šāvienu, bet otrs ir saprast, ka tas nenodarīs kaitējumu citiem cilvēkiem.
To laikam būtu nedaudz jocīgi saukt par gandarījuma sajūtu?
Vislielākais gandarījums ir tad, kad kaut kas tiek sasniegts maksimāli grūtā ceļā. Tas atspoguļo visu pretterorisma vienības “Omega” darba būtību. Darbs ir grūts. Kādam varbūt arī ir grūti saprast, kā tādos apstākļos var strādāt. Bet, kad to izturi, esi nosalis vai pārkarsis… kad izpildi to kvalitatīvi, tad atskaties uz to ar gandarījumu. Tā ir arī citās dzīves situācijās.
Arī Tev ir iespēja kļūt par vienu no Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” puzles gabaliņiem. Ja esi motivēts, fiziski un psiholoģiski noturīgs, vēlies pierādīt savas dotības un nepārtraukti attīstīties, un aizsargāt Latvijas iedzīvotāju drošību, aicinām sevi pierādīt Valsts policijas pretterorisma vienībā “Omega”. Savu CV un pieteikumu, kā arī kontaktinformāciju sūti uz e-pasta adresi: omega13@vp.gov.lv! Atceries – Tu nedrīksti būt krimināli sodīts un Tev jābūt vismaz pirmā līmeņa augstākajai izglītībai!
*drošības nolūkos vārds mainīts
