EKSKLUZĪVI: Kā notika zādzība “Privatbank” klientu individuālajos seifos (FOTO)

2018. gadā sabiedriskos medijus pāršalca ziņa – no AS “Privatbank” notikusi zādzība. No klientu individuālajiem seifiem nozagtas materiālās vērtības, iespējams, pat vairāku miljonu eiro vērtībā. Toreiz bijušais Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs izteicās, ka zādzība bijusi teju tāda kā redzēts filmās: “Pie mums Latvijā es pirmo reizi atceros tādu noziegumu.“

Medija “Par drošību!” rīcībā nesen nonācis ASV Tieslietu departamenta ziņojums – trīs Bruklinas iedzīvotāji apsūdzēti naudas atmazgāšanas shēmā, no ārvalstu bankām, tostarp Latvijas “Privat Bank”, nozogot vairāk nekā 30 miljonu ASV dolāru.

Kas bija šie noziedznieki?

Tiek uzskatīts, ka apsūdzētie un viņu līdzgaitnieki bijuši daļa no progresīva noziedznieku tīkla, kas izmantoja augsto tehnoloģiju kameru iekārtas, lai nozagtu miljoniem skaidras naudas un citas vērtslietas no cietušajiem, kuri centušies aizsargāt savu īpašumu, izmantojot seifus ārvalstīs, piemēram, Ukrainā, Latvijā, Krievijā, Ziemeļmaķedonijā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā, Moldovā, un pēc tam legalizēja ienākumus ar ASV finanšu sistēmas starpniecību.

Visi apsūdzētie, proti, Vals Kūpers (no angļu val. – Val Cooper, zināms arī kā  Val Konon un Valeriy Kononenko),  Alekss Levins (no angļu val. – Alex Nevin) un Gerijs Smits (no angļu val. – Garri Smith, zināms arī kā Igor Berk un Igor Berkovich) – ir cieša saistīti ar vairākām valstīm, tostarp Ukrainu un Baltkrieviju, no kurienes tos nekad nevar izdot.

Kad  atklātībā nāca ziņa par to, ka ārvalstu valdības uzsākušas izmeklēšanu par organizācijas darbību, Kūpers un Smits mainīja savus vārdus, lai izvairītos no sagūstīšanas.

Noziedzīgā tīkla darbība

Noziedzīgais tīkls, ko vadīja Kūpers, parasti darbojās sekojoši:

• Kāds no grupas dalībniekiem (dažkārt Smits) identificēja banku un tās seifu telpas, kurās šķietami neatradās kameras

• Pēc attiecīgās bankas izvēles konspirators noīrēja bankā seifu, dažreiz izmantojot viltotu pasi

• Pēc tam, kad tika nodrošināta piekļuve seifam, cilvēks, kurš bija atvēris kontu (vai cits tīkla dalībnieks), atgriezās un, izmantojot sarežģītu kameru aprīkojumu, fotografēja seifa slēdzenes iekšpusi

• Attēli tika nodoti atslēgu meistaram, kurš izgatavoja dubultās atslēgas. Tās pēcāk atdeva atpakaļ noziedzniekam ar piekļuvi seifu telpai, kur grupa varēja atgriezties, pārbaudīt atslēgas un citu seifu saturu

• Personas vēlāk atgriezās bankas seifu telpās, par iemeslu minot kādu personisku darījumu kārtošanu

• Ienākuši seifu telpās, noziedznieki atvēra citu cilvēku seifus, piepildīja savas somas ar zagtām mantām, tostarp dārglietām, naudu, zeltu un citiem materiāliem, un izgāja pa bankas ārdurvīm

• Kad zādzība bija pabeigta, noziedznieki drīz pēc tam visbiežāk pameta valsti.

Privatbank zādzība – pēc iepriekšējās shēmas

Kā minēts iepriekš, apsūdzētie ir noziedzīgā tīkla dalībnieki, kas paveikuši  vismaz divus desmitus zādzību vairāk nekā septiņās valstīs un ar vairāk nekā 30 miljonu ASV dolāru zaudējumiem.

2018. gada 15. janvārī Smits un viņa līdzgaitnieks Kūpera vadībā no Rīgā esošās “Privat Bank” nolaupīja mantiskās vērtības aptuveni 2 miljonu ASV dolāru apmērā. Lai pastrādātu noziegumu, Smits, izmantojot savu iepriekšējo vārdu “Igor Berk”, bankā atvēra seifu.

Kaut gan noziedznieki bija meklējuši bankas bez novērošanas kamerām, “Privat Bank”, tiem nezinot, bankas seifu telpās bija ievietojusi slēpto novērošanas kameru.

2017.gada 19.decembrī viens no grupējuma dalībniekiem iegāja seifu telpā un nofotografēja seifu slēdzenes un to iekšpuses.

Ar iegūto fotogrāfiju palīdzību tika izgatavoti atslēgu dublikāti un tālāk nodoti Smitam, lai tas 2018. gada 4. un 8.janvārī varētu atgriezties seifu telpā un pārbaudīt seifu saturu.

— wp:gallery {“ids”:[6205,6206,6207],”linkTo”:”none”,”sizeSlug”:”medium”} –>

• 

• 

• 

2018. gada 15. janvārī Smits un sabiedrotais atgriezās bankā ar atslēgu dublikātiem un īstenoja zādzību.

Precīzāk, aptuveni pulksten 11:15 rītā Smits ieradās bankā, iegāja seifa telpā un iztukšoja vairāku seifu saturus līdzpaņemtajās somās.

— wp:gallery {“ids”:[6211,6212,6213],”linkTo”:”none”} –>

• 

• 

• 

Tūlīt pēc tam viņa sabiedrotais iegāja seifu telpā un turpināja veikt iesākto zādzību no citiem seifiem.

Novērošanas kameru videoieraksti liecina, ka neilgi pēc zādzības Kūpers satikās ar sabiedrotajiem kādā netālu esošā viesnīcā, kur tie sadalīja nozagto.

— wp:gallery {“ids”:[6216,6217],”linkTo”:”none”} –>

• 

• 

Gatavošanās noziegumam

Dažādi finanšu ieraksti liecina – lai veicinātu nozieguma attīstību, tika izmantoti ASV banku konti. Piemēram, ar kredītkarti, kas izdota Amerikas Savienotajās Valstīs Kūpera sievas vārdā (the “Cooper Credit Card”), tika iegādātas aviobiļetes Smitam lidojumam no Džona F. Kenedija starptautiskās lidostas Kvīnsā, Ņujorkā, uz Rīgu 2018. gada 1. janvārī, un pēc tam Smits ar dublikāta atslēgām pārbaudījis seifus.

Šos lidojumus, kā arī daudzus citus, kurus izmantoja organizācijas biedri, iegādājās ceļojumu aģentūra, kuru apkalpoja Levina sieva. Kūpera kredītkarte bija nepieciešama arī tādēļ, lai rezervētu viesnīcas numuru Rīgā, kas bija paredzēts Smitam.

Dienu pirms zādzības šī kredītkarte tika izmantota, lai rezervētu Kūpera lidojumu 2018. gada 12. janvārī no Ņujorkas uz Rīgu.

Kur palika nauda?

Kā liecina ziņojums, laikā no 2018.gada 8. februāra līdz 9.martam kāds uzņēmums pārskaitīja teju 350 000 ASV dolāru uz kontu, kas piederēja vienam no organizācijas līdzgaitniekiem, Ņujorkas austrumu rajonā. Savukārt laikā no 2018. gada 15. marta līdz 30. aprīlim organizācijas līdzgaitnieks Kūpera sievai izsniedza čekus aptuveni 345 000 ASV dolāru apmērā.