Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotās sabiedriskās domas aptaujas dati liecina – katrs piektais iedzīvotājs un uzņēmējs pieļauj kukuļa došanu valsts vai pašvaldības amatpersonai. Tāpat katrs piektais iedzīvotājs un uzņēmējs atzinis neoficiālu maksājumu veikšanu, dāvanu došanu vai personisko kontaktu izmantošanu pēdējo divu gadu laikā, lai risinātu dažādas profesionālas vai sadzīviskas situācijas.
Statistika
Korupcijas pētījumā piedalījās gan sabiedrības pārstāvji (1000 respondenti), gan uzņēmumi (420 respondenti). Pētījuma rezultāti atklāj:
- Kā sabiedrībā kopumā, tā arī uzņēmējdarbības vidē apmēram 20% iedzīvotāju un uzņēmēju ir veikuši vai pieļauj iespēju veikt koruptīvas darbības
- Kukuļa došanas iespēju kādai valsts vai pašvaldības amatpersonai pieļāva 21% iedzīvotāju un 19% aptaujāto uzņēmēju
Kādos gadījumos visbiežāk tiek izmantota kukuļdošana?
Aptauja norāda, ka sabiedrībā neoficiālus maksājumus, pazīšanās vai dāvanas visbiežāk izmanto, kārtojot veselības aprūpes jautājumus (16% gadījumu), savukārt uzņēmējdarbības vidē – kārtojot ar būvniecību saistītus jautājumus (20% gadījumu).
Kāpēc iedzīvotāji vēlas dot kukuli?
Iemesli, kāpēc iedzīvotāji varētu izšķirties dot kukuli valsts amatpersonai (minēja vairāk nekā 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju):
Kāpēc uzņēmēji vēlas dot kukuli?
Nozīmīgākie iemesli, kāpēc uzņēmēji varētu izšķirties dot kukuli kādai valsts amatpersonai:
- Normatīvie akti un procedūras ir tik neskaidras un sarežģītas, ka nepieciešama amatpersonas palīdzība vai pretimnākšana (minēja 28% aptaujāto uzņēmēju)
Kas varētu atturēt no kukuļdošanas?
Nozīmīgākās barjeras, kas varētu atturēt dot kukuli (minēja vairāk nekā 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju):
Kuri būs gatavi ziņot par korupciju?
Pētījuma kopsavilkums norāda, ka par korupcijas gadījumiem atklāti vai anonīmi ziņotu vairākums jeb 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Jāpiemin, ka tikai 18% respondentu būtu gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem atklāti, savukārt 39% aptaujāto būtu gatavi ziņot par koruptīvām darbībām vienīgi anonīmi.
Kurām institūcijām uzticas sabiedrība un uzņēmēji?
Aptaujas dati atzīmē, ka sabiedrība kopumā kritiskāk nekā uzņēmēji vērtēja situāciju ar korupciju valstī. Tāpat rezervētāk tika vērtēts arī dažādu institūciju un valsts iestāžu godīgums.
Savukārt uzņēmēju priekšstati par institūciju godīgumu bija ievērojami pozitīvāki.
Nevainojama reputācija, runājot par korupciju, gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).
Negatīvs uzticēšanās reitings, runājot par korupciju, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju aptaujas rezultātos ir Latvijas valdībai un parlamentam.
Sabiedrības viedoklis par korupcijas novēršanas mehānismiem
Korupcijas novēršanas soļi (piekrita vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto):
- Jānodrošina lielāka informācijas atklātība attiecībā uz tām personām un organizācijām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu
Korupcijas novēršana uzņēmēju skatījumā
Biežāk minētie pasākumi, kas uzņēmēju skatījumā varētu mazināt korupciju valsts un pašvaldību iestādēs:
Kāda ir sabiedrības attieksme pret kukuļdošanu?
Attieksme pret kukuļdošanu sabiedrībā kopumā ir noraidoša.
Kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai pieļāva 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, neatklāj kādas zīmīgas tendences.
Nedaudz biežāk (27% gadījumu) kukuļa došanas iespēju pieļāva respondenti vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Vai uzņēmēji tic kukuļdošanai?
Attieksme pret kukuļdošanu uzņēmumos kopumā ir noraidoša.
Vairumā uzņēmumu kukuļdošana netiek izskatīta kā iespējamais solis, lai panāktu kādas problēmas risinājumu uzņēmuma interesēs.
Kukuļa došanas iespēju kādai valsts vai pašvaldības amatpersonai, ja tas būtu nozīmīgi uzņēmuma interesēm un problēma tiktu atrisināta, pieļāva 19% aptaujāto uzņēmēju.
