Igaunijas Iekšējās drošības dienests publiskojis ikgadējo pārskatu, kura rezultātus un secinājumus nenoliedzami ietekmējusi globālas pandēmijas radītie sarežģījumi. Taču izlūkošana turpinās – Ķīnas izlūkdienestu aktivitāte pērn nonākusi arī Igaunijas tiesas redzeslokā.
Pandēmija un izlūkošana
Pandēmijas uzliesmojums Ķīnā, iespējams, skāris šīs valsts izlūkdienestu darbību spēcīgāk, nekā Krievijas izlūkdienestus. Pārvietošanās ierobežojumi un stingrās uzvedības un pienākumu normas, kuras uzliktas valsts ierēdņiem gan savā valstī, gan ārvalstu izbraukumos, nopietni kavēja Ķīnas izlūkdienestu darbību.
Tomēr ziņas par Ķīnas izlūkdienestu aģentu apcietināšanu Vācijā, Polijā un Amerikā liek domāt, ka Pekinas izvērstās izlūkošanas aktivitātes tuvākajā laikā nenorims. Igaunija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Ķīnas izlūkdienestu darbību izjūt kā arvien pieaugošu draudu.
Lielais piecgades plāns
Ķīnas izlūkdienestu aktivitāti var uzskatīt kā šīs valsts centienu kļūt par pasaules līderi visās jomās, tostarp ekonomiskajā un tehnoloģiskās izaugsmes sfērā. Piemērs valsts augstajām ambīcijām redzams vērienīgajā piecgades plānā, ar kura īstenošanu Ķīna vēlas panākt neatkarību no Rietumu tehnoloģijām līdz 2025. gadam. Soli pa solim Pekina mēģina nodrošināt savas pozīcijas politikas, ekonomikas un tehnoloģiju iepirkuma jomā Eiropā.
Igaunijai šis plāns jāņem vērā, sadarbojoties ar valsti un piesaistot Ķīnas kapitāla investīcijas. Kopš 2017. gada Ķīnas valdība visiem valsts pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām uzlikusi pienākumu sadarboties ar ķīnas izlūkdienestiem, ja radusies tāda nepieciešamība, taču šī sadarbība jāpatur noslēpumā.
Izlūkošanas starpnieks nonāk apcietinājumā
Šī gada sākumā pirmo reizi līdz Igaunijas tiesai nonāca valsts Iekšējā drošības dienesta izvērstā krimināllieta, kurā apsūdzēta persona, kas darbojusies Ķīnas valsts interesēs. Izmantojot kādu ilggadēju Igaunijas augstskolas darbinieku Tarmo Kõuts kā mediatoru, tika nodibināta saikne ar Ķīnas militāro izlūkošanas dienestu. Kaut gan šī dienesta virsnieki sākotnēji tika uzskatīti vien par padomdevējiem politikas un ekonomikas jomā, to patiesās sejas un iesaiste izlūkošanas aktivitātēs ātri vien nāca gaismā.
Tarmo Kõuts satika Ķīnas militārās izlūkošanas dienesta pārstāvjus dažādās Āzijas valstīs. Viņa profesionālā darbība bija saistīta ar aizsardzības nozari, tāpēc vīrietim bija atļauta piekļuve valsts noslēpumam. Tarmo Kõuts bija gatavs runāt ar Ķīnas militāro izlūkdienestu par savu pētījumu, bet, kad ticis aizturēts, nav spējis izpaust nekādus valsts noslēpumus. Apmaiņā pret informāciju pētnieks saņēma skaidru naudu, apmaksātus ārvalstu braucienus uz Āzijas valstīm, izmitināšanu dārgās viesnīcās, ēdināšanu izsmalcinātos restorānos un citus eksluzīvus piedāvājumus.
Ķīnas izlūkdienestu ilgtermiņa plāns paredzēja slepenas informācijas iegūšanu, taču Drošības policijai izdevās savlaicīgi novērst valsts noslēpuma noplūdi. Šīs lietas ietvaros vēl viena persona, kas sodīta par tādu pašu darbību veikšanu, atrodas apcietinājumā – viņas lieta tiek izskatīta Harju apgabala tiesā.
Ko varam sagaidīt nākotnē?
Šī krimināllieta apliecina, ka dažādu naidīgu valstu izlūkošanas dienesti var vērsties ne tikai pret ierēdņiem. Tāpat jāņem vērā, ka izlūkdienestu meklētā informācija ne vienmēr ir valsts noslēpums un vajadzētu pievērst lielāku modrību pētniecības procesiem, kuru ietvaros tiek veidota sadarbība ar Ķīnu un citām valstīm.
