Viedā durvju “actiņa” mūsdienās ir viens no populārākajiem risinājumiem, ko izvēlas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sava īpašuma aizsardzībai. Taču, uzstādot šādu ierīci, ir būtiski atcerēties arī par datu aizsardzību.
Vijas Datiņas naktsmieru pēdējā laikā mēdz iztraucēt zvani pie viņas dzīvokļa durvīm vēlās nakts stundās. Vijai nav izdevies noskaidrot, kurš atbildīgs par šādu traucējumu, jo, kad kundze pienāk pie dzīvokļa durvīm, zvanītājs ir paspējis nozust. Pēc kārtējās negulētās nakts Vija Datiņa pēta viedo durvju “actiņu” piedāvājumu veikalos, kas, filmējot durvju ārpusē notiekošo, mājokļa īpašniekam ļauj aplūkot, kas pie viņa ieradies ciemos vai kā citādi izrādījis interesi par viņa mājokli. Vija vēlas uzstādīt šādu ierīci gan tāpēc, lai beidzot varētu noskaidrot un nokaunināt naktsmiera traucētāju, gan lai ikdienas ērtībai un drošībai viņa, neatverot durvis, varētu aplūkot, kas pie viņas ieradies.
Tā kā Vija dzīvo daudzdzīvokļu mājā un šādas viedās actiņas uzstādīšana varētu ietekmēt arī Vijas kaimiņu privātumu, viņa vēršas Inspekcijā, lai noskaidrotu, vai šādas actiņas izmantošana ir atļauta un kas jāievēro, to uzstādot.
Kā zināms, Datu regula[1] netiek piemērota tādai datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Visbiežāk viedā actiņa tiek izmantota tieši šādiem mērķiem, tas ir, tā galvenokārt tiek uzstādīta telpu iemītnieku ērtībai un drošībai, bez nolūka iegūtos materiālus izplatīt ārpus mājsaimniecības. Tomēr videonovērošanas gadījumā, vērtējot, vai Datu regula ir piemērojama, ir svarīgi arī pārliecināties, ka videonovērošana netiek veikta plašā mērogā.[2]
Lai nodrošinātu, ka netiek veikta novērošana plašā mērogā, actiņas kameras leņķim jābūt pietiekami šauram, lai, to izmantojot, redzamais apjoms nebūtu lielāks, kā to varētu redzēt, skatoties caur parastu durvju actiņu. Ja viedā actiņa fiksē notikumus pie mājokļa durvīm tikai tādā leņķī un izšķirtspējā, kādā notikumiem varētu sekot novērotājs, kas telpā atrodas (tā, it kā mājvietas iemītnieks pats lūkotos pa durvīs izvietotu actiņu), tā nebūs uzskatāma par publiskas telpas novērošanu plašā mērogā. Līdz ar to šādai apstrādei netiks piemērotas Datu regulas prasības. Par šaura mēroga videonovērošanu privātīpašumā vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā.[3]
Līdzīgi noteikumi ir arī gadījumos, kad persona ir uzstādījusi videonovērošanas kameru savas mājvietas iekšienē, vēršot kameras novērošanas leņķi ārpus dzīvesvietas telpām (piemēram, kamera novietota uz palodzes dzīvojamo telpu iekšpusē).[4]
Ja videonovērošanas kamera uzstādīta dzīvojamās telpas iekšpusē tikai izmantošanai personiskiem mērķiem un nav ziņu, ka tās uzstādītājs veic tālāku datu apstrādi, nododot materiālus citām personām, arī uz šādu apstrādi nav attiecināma Datu regula. Tāpat arī regulu nepiemēro, ja tiek fiksēti tikai notikumi leņķī un izšķirtspējā, kādā tiem varētu sekot cilvēks, kas atrodas telpā un vēro notikumus ārpusē.
Abu augstāk minēto apstrādes darbību gadījumā personai, kas uzstādījusi videonovērošanas ierīces, nav jāveic cilvēku, kas var nonākt kameras novērošanas leņķī, informēšana, uzstādot informatīvo zīmi. Tāpat arī nav nepieciešams to saskaņot ar citiem kopīpašuma īpašniekiem.
Personiskām un mājsaimniecības vajadzībām iegūtu personas datu nodošana
Tomēr atgādinām, ka datu nodošana ārpus mājsaimniecības vai tuvāko draugu loka gan var ietilpt Datu regulas tvērumā.
Piemēram, ja, veicot videonovērošanu tikai privātām vajadzībām, ar iekārtām vienlaikus tiek fiksēta arī kāda cilvēka nelikumīga rīcība, tad var rasties nepieciešamība iegūtos materiālus izmantot savu vai citu personu leģitīmo interešu nolūkā, nododot tos tiesībsargājošām iestādēm. Nereti videoieraksts var būt vienīgais vai izšķirošais pierādījums prettiesiskas rīcībai. Ja ir noticis pārkāpums, personai ir tiesības informēt kompetentās iestādes, ka tās rīcībā ir materiāli, kuros fiksēti citu personu dati, kas var kalpot par pierādījumu nelikumīgai rīcībai.
Kādā pēcpusdienā, kad Vija bija devusies pastaigā, “actiņa” fiksēja, ka kāds vīrietis mēģina nozagt viņas kaimiņa velosipēdu, kas bija novietots kāpņu telpā netālu no viņas dzīvokļa durvīm. Viņa redzēja, ka svešinieks cenšas pārkniebt velosipēda saslēgu. Vija nekavējoties sazinājās ar policiju un informēja viņus par situāciju, piebilstot, ka viņas rīcībā ir videoieraksts ar skaidru aizdomās turamā seju un darbībām. Pēc policijas pieprasījuma Vija izsniedza videoierakstu policijai, un tas kalpoja par būtisku pierādījumu, lai identificētu un aizturētu zagli.
Šāda materiālu nodošana būs uzskatāma par personas datu apstrādi Datu regulas izpratnē, un uz to gan būs attiecināmas Datu regulas prasības, tostarp attiecībā uz datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanu[5], jo iegūtie materiāli vairs netiek izmantoti tikai mājsaimniecības iekšienē.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju – https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
[2] Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta otrā daļa
[3] #DVIskaidro: Kas jāzina par šaura mēroga videonovērošanu privātīpašumā? (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jazina-par-saura-meroga-videonoverosanu-privatipasuma).
[4] Par videonovērošanas veikšanu kopīpašumā, uzstādot videonovērošanu ārpus dzīvojamām telpām, aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro “Kas jāievēro uzstādot videonovērošanu kopīpašumā?” (Pieejams šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-videonoverosanu-kopipasuma# )
[5] Par datu subjektu tiesību īstenošanu, vēršoties pie pārziņa, aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST), savukārt ieteikumus pārziņiem, izskatot datu subjektu pieprasījumus, aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jaievero-parzinim-izskatot-datu-subjekta-pieprasijumu)
