Nereti sociālajos tīklos sastopamies ar publikācijām, kuru autori, vēloties risināt strīdus, kas radušies ar citiem cilvēkiem vai vēloties brīdināt pārējo sabiedrību par gūto negatīvo pieredzi attiecībās ar kādu personu, publicē šo personu identificējošu informāciju, kā arī apraksta radušos situāciju šai personai neglaimojošā veidā.
Pat, ja emociju uzplūdā personas aprakstīšana un nokaunināšana internetā šķiet piemērots risinājums, lai panāktu, ka šī persona izpilda kādas saistības, pārtrauc kādas nevēlamas darbības, vai lai brīdinātu par šo personu citus sabiedrības locekļus, jāatceras, ka arī šādu darbību ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to arī jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas vērsti uz personu privātuma aizsardzību, uzņemoties atbildību par veiktajām darbībām. Vēršot uzmanību uz datu apstrādes principiem [1] šādu publikāciju sakarā, kā arī šādu publikāciju ietekmi, aicinām šādos gadījumos rūpīgi izsvērt apstrādes nepieciešamību un tās saturu.
Kāds brīvā laika taku skrējējs nolēmis atriebties kādam Jānim, kurš izmetis atkritumus mežā un radījis kaitējumu dabai. Skrējiena laikā tas atradis divus liela izmēra atkritumu maisus, un bez lielas piepūles atradis arī to īpašnieka identificējošu informāciju. “Tautai jāzina savi varoņi!” teikts skrējēja sociālā tīkla profila ierakstā, kuram pievienotas atkritumu maisu fotogrāfijas. Ieraksta saturs turpinās ar “varoņa” vārda un uzvārda norādīšanu – tie ieraudzīti atkrituma maisā ievietotā dokumentu kaudzītē. Tāpat tiek komentēts maisos atrasto dokumentu saturs un darbības, kuras būtu veicamas, lai šādu nodarījumu Jānis vairs nevēlētos atkārtot.
Datu regula paredz, ka personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam un tiesības uz personas datu aizsardzību ir samērīgi jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām. [2] Tas nozīmē, ka tiesības uz personu datu aizsardzību visos gadījumos nav pārākas un nozīmīgākas par, piemēram, personas tiesībām uz vārda brīvību, un katrā atsevišķā gadījumā ir vērtējams, vai, vienai personai īstenojot tiesības uz vārda brīvību, netiek nesamērīgi aizskarts otras personas privātums. Publicēt informāciju par citām personām var, ja tā skar kādas paša publicētāja pamatotas tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Tomēr arī šajos gadījumos tas jādara samērīgi un godprātīgi, tāpēc pirms izvēlēties publicēt šāda veida informāciju, aicinām apsvērt:
Publicēšanas mērķi var atšķirties no cilvēka uz cilvēku. Kāds vēlēsies pasargāt citus iedzīvotājus no kādas personas izdarībām, kāds vēlēsies nomelnot personu, cits neapzināti iegūt slavu internetā. Tāpat iedzīvotāji bieži publicē saturu, cenšoties veikt izmeklēšanu vai citus publisku iestāžu pienākumus, šīs iestādes par notikušo nemaz neinformējot. Tādēļ katram pašam būtu jāizsver, vai publicēšanas mērķis ir leģitīms un nenodarīs vairāk kaitējuma aprakstītajai personai, nekā radīs ieguvumu sabiedrībai vai publicētājam. Tāpat aicinām izvairīties no informācijas publicēšanas esot sakāpinātu emociju varā.
Likumdevējs ir paredzējis tiesiskus līdzekļus, kā persona var aizstāvēt savas tiesības, ja citas personas rīcība radījusi to aizskārumu. Pastāvot citiem līdzekļiem, kā sasniegt nolūku, apsvērums, ka domstarpību risināšana publiski varētu būt ātrāka un efektīvāka, panākot, ka publikācijā minētā persona sava publiskā tēla saglabāšanas nolūkos pārtrauks publicētāja ieskatos neatbilstošas darbības, nebūtu uzskatāms par atbilstošu, ja var tikt radīts ievērojams apdraudējums otras personas privātumam.
Arī publikācijās, kas ir uzskatāmas par pieļaujamām vārda brīvības ietvaros, jānodrošina, ka to ietvaros netiek apstrādāts lielāks datu apjoms, nekā tas nepieciešams. Ja konstatējams, ka ir būtiski norādīt, ka publicētā informācija ir saistāma ar kādu konkrētu personu, būtu jāizvairās no pārmērīgas ar personu saistītas informācijas iekļaušanas. Par nesamērīgu varētu būt uzskatāma, piemēram, personas kontaktinformācijas publicēšana, personas precīzākas identificēšanas nolūkā norādot ne tikai personas vārdu un uzvārdu, bet arī dzīvesvietas adresi.
Negatīva informācija internetā var būt ļoti kaitīga, jo tā var ātri izplatīties un palikt pieejama ilgstoši. Datu subjektam jeb personai, par ko pausta informācija, ir teju neiespējami kontrolēt savu datu tālāku izmantošanu, kas var tikt veikta, padarot šīs personas datus pieejamus neierobežotam personu lokam. Ja arī domstarpības pēc laika tomēr izdodas atrisināt un oriģinālo publikāciju tās autors dzēsīs, nav iespējams garantēt, ka šo informāciju citas personas nebūs pārpublicējušas, tā sarežģījot personas iespējas panākt, ka attiecīgā informācija par viņu internetā nav atrodama. Savukārt šādu publikāciju pieejamība tīmeklī var negatīvi ietekmēt personas reputāciju, profesionālo dzīvi u.tml.
Visai bieži katrai strīdā iesaistītajai pusei ir savs redzējums par notikušo, kā arī nav izslēdzama iespēja, ka domstarpības radušās kādu pārpratumu gadījumā, tā radot risku, ka par personu var tikt izplatīta nepatiesa informācija. Ir noderīgi šādu publikāciju kontekstā atcerēties – nedari citam to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev.
Skrējējs, tā vietā, lai publicētu neierobežotam personu lokam atrastos personas datus, varēja par notikušo noziņot Valsts vides dienestam, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”, tādējādi izvairoties no pārmērīgas datu apstrādes un apstrādājot datus pamatoti, kā arī ietaupot sev laiku un panākot reālu problēmas risinājumu.
Tomēr, ja vēlme publicēt par notikušo ir nepārvarama, to var darīt arī neapstrādājot personas datus – ievietojot atkritumu maisu fotogrāfijas un aprakstot gadījumu, nesaucot personu vārdā, ņemot vērā, ka notikušais ir jāizskata likumiskā kārtībā.
Gadījumos, kad personas ieskatā par viņu publicētā informācija ir godu un cieņu aizskaroša vai ir apmelojoša, jāzina, ka Inspekcija nevērtēs gadījumus, kad ar datu apstrādi personai nodarīts personas goda un cieņas aizskārums. Šis nav Inspekcijas, bet gan vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences jautājums.[3] Savukārt apzināti nepatiesas informācijas izplatīšana ir Valsts policijas kompetences jautājums un par to var tikt piemērota kriminālatbildība. [4]
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju – https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Datu regulas 5. pantā noteikti vairāki datu apstrādes principi, jāīsteno drošas un likumīgas datu apstrādes nolūkā.
[3] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. SKA – 346/2007.
