Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Aizvadītajā vasarā no ūdentilpēm izcelts viens nepilngadīgs bojāgājušais, bet dažādos negadījumos izglābti 23 nepilngadīgie. Visbiežāk palīdzība sniegta dažādos sadzīves negadījumos, kas saistīti, piemēram, ar kāda ķermeņa daļas iesprūšanu riteņu spieķos, aiz radiatoriem, mēbeļu konstrukcijās utt., kā arī situācijās, kad nepilngadīgie atrodas uz ēku jumta vai kokā un paši saviem spēkiem nevar nokļūt lejā. Šādos sadzīves negadījumos izglābti septiņi, bet augstumā – seši nepilngadīgie. Ugunsgrēkos aizvadītajā vasarā gāja bojā divi, cieta četri un izglābts viens nepilngadīgais.
Lai situācijās, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, bērns varētu ātri izsaukt palīdzību, aicinām vecākus savu bērnu viedtālruņos lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, kas ļaus izsaukt palīdzību arī tad, ja bērns būs apjucis, aizmirsis operatīvo dienestu tālruņa numuru un nevarēs nosaukt precīzu savu atrašanās vietu (lietotnei jāļauj piekļūt šiem datiem izmantošanas laikā).
VUGD atgādina, ka vecākiem ir savlaicīgi ar bērniem jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un pareizu rīcību ārkārtas situācijās, lai šovasar atpūta brīvā dabā nepārvērstos traģēdijā. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi. Kā arī, bērniem ir jāizskaidro, ka dažādi aizliegumi un drošības prasības pastāv nevis tāpēc, ka pieaugušie tā grib, bet gan tāpēc, lai nenotiktu nelaime!
Lai šo vasaru aizvadītu bez traģiskiem nelaimes gadījumiem, VUGD aicina vecākiem ar bērniem pārrunāt piecus ar drošību vasarā saistītus jautājumus!
1.Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Aizvien pieturoties siltākam laikam, liela daļa iedzīvotāju atvēsinājumu rod ūdenstilpēs. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
2.Kā droši lietot plīti un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasaras laikā noteikti gadīsies arī kāda lietaina diena vai diena, kad bērnam laiks jāpavada iekštelpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot bērnus vienatnē iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi virtuvē. Svarīgi, ka tiek izrunāta arī rīcība, ja kaut kas neiet pēc plāna un mājoklī sāk skanēt dūmu detektora brīdinošais signāls.
3.Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties par pastaigu un rotaļu vietu pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
4.Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi būsi prom?
Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem ir jāpieradina viņi regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom.
Ikvienam vecākam jebkurā laikā būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums vai nepieciešama vecāku palīdzība, bet bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu atrašanās vietu.
5.Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kāda informācija jāsniedz piezvanot, un kā rīkoties, ja nav pieejams telefons.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt cilvēkus un īpašumu. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu.
Izbaudiet vasaru atbildīgi!
