Kā liecina ikgadējais ES klimatrīcības progresa ziņojums[1], pērn siltumnīcefekta gāzu emisijas 27 Eiropas Savienības valstīs salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājušās par 3,7 %, toties IKP pieaudzis par 1,5 %. Savukārt kopš 1990. gadu emisijas samazinājušās par 24 %.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss uzsver: “Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka vienlaikus iespējama gan emisiju samazināšana, gan ekonomikas izaugsme. Tomēr šis ziņojums ir vēl viens apliecinājums tam, ka centieni jāpastiprina visās ekonomikas nozarēs, ja vēlamies sasniegt savu kopīgo mērķi — klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Pārkārtošanās ir iespējama, ja pildīsim savas saistības un izmantosim atveseļošanas pasākumu sniegtās izdevības dot ekonomikai impulsu kļūt zaļākai un noturīgākai un veidot veselīgu un ilgtspējīgu nākotni visiem.“
Pagājušajā gadā visvairāk samazinājās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas[2] (ES ETS) aptvertās emisijas, proti, vērojams sarukums par 9,1 % jeb aptuveni 152 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (Mt CO2ekv.) salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šādu būtisku kritumu galvenokārt noteica enerģijas ražošanas sektors, kur emisijas samazinājās par teju 15 %, elektroenerģijas ražošanā ogles aizstājot ar atjaunojamiem energoresursiem un gāzi, savukārt rūpniecības radītās emisijas samazinājās par gandrīz 2 %. Aviācijas radītās emisijas, kas patlaban aptver vien lidojumus Eiropas Ekonomikas zonā, turpināja nedaudz pieaugt – salīdzinot ar 2018. gadu, tās palielinājušās par 1 %, bet ETS neaptvertās emisijas (piemēram, ETS neaptverto industriju, transporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas) salīdzinājumā ar 2018. gadu saglabājušās nemainīgas.
Pamatojoties uz ziņojumu, pērn palielinājās tie Eiropas Savienības izdevumi, kas atvēlēti klimatrīcībai, zaļo tehnoloģiju finansēšanai, jaunu risinājumu ieviešanai un starptautiskajai sadarbībai. Skatoties nākotnē, paredzams vēl lielāks izdevumu pieaugums, ņemot vērā ES atveseļošanos no Covid-19 vīrusa izplatības radītās krīzes.
Konteksts
Klimatrīcības progresa ziņojumā “Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu: pirmie soļi” paskaidrots un analizēts, kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm veicies siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tāpat ziņots par jaunākajām norisēm ES klimata rīcībpolitikā. Šo ziņojumu sagatavojis Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts, ņemot vērā datus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Klimata monitoringa mehānisma regulu[3]
[1] https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/com_2020_777_en.pdf
[2] https://ec.europa.eu/clima/policies/ets_en
[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02013R0525-20181224
