Mēs visi darbā piedzīvojam kāpumus un kritumus, bet, ja smagas dienas kļūst par jūsu jauno normu, iespējams, jūs piedzīvojat to, ko visā pasaulē piedzīvo 280 miljoni cilvēku – depresiju. Depresija ir garīgās veselības stāvoklis, kas var izpausties kā redzamas skumjas un nogurums, taču daudzos gadījumos tā var izpausties arī tā, kā jūs negaidītu.
Ilgstoša bezcerības sajūta, samazināts prieks par aktivitātēm, svara zudums vai pieaugums, miega traucējumi, nogurums, bezvērtības sajūta vai grūtības koncentrēties ir depresijas simptomi, kas jūs var ietekmēt darba laikā un ārpus tā.
Lai palīdzētu izprast atšķirību starp sliktu dienu un depresijas simptomu, iepazīstaties ar darba paradumiem, kas parasti ir slēptas depresijas pazīmes. Uzziniet, vai šie darba uzvedības paradumi saskan ar jūsu pieredzi:
1. Jūs strādājat vairāk nekā jebkad, lai izvairītos no došanās mājās
Depresija katram cilvēkam var būt atšķirīga. Daži kolēģi var nemaz nenojaust, ka jūs pārdzīvojat depresiju, jo jūs joprojām darbojaties kā strādīgs un uzticams darbinieks.
Veiksmīgi strādājošiem profesionāļiem, kuri savu karjeru ir veidojuši, gūstot panākumus un atzinību darbā, depresija var izskatīties aktīvāka.
“Iespējams, kāds strādā vairāk stundu nekā parasti, varbūt vēlas doties ilgā komandējumā vai vēlas būt tas, kurš risina sarežģītus gadījumus vai problēmas. Vērtējums un atzinība darbā parasti ir labāka sajūta nekā konfrontācija ar to, ka laulība var būt beigusies vai ģimenes loceklim var būt pienācis mūža gals,” saka Alīsija Veleza, Bruklinā (Ņujorka) bāzēta licencēta sociālā darbiniece.
2. Kādreiz jūs bijāt sociālais tauriņš, bet tagad izvairāties no kolēģiem
Tas, kā jūs mijiedarbojaties ar kolēģiem darbā, var palīdzēt jums saprast, vai jums ir tikai slikta diena, vai arī kaut kas dziļāks. Divas bieži sastopamas depresijas pazīmes ir atturēšanās no kolēģiem un izolēšanās.
“Piemēram, kāds darbinieks agrāk aktīvi piedalījās sanāksmēs, bet tagad ir kļuvis klusāks, sēž telpas aizmugurē vai pat pavisam izlaiž sanāksmi. Darbinieks vairs nepiedalās neklātienes sanāksmēs un var atrast veidus, kā izvairīties no saskarsmes ar kolēģiem vai vadītājiem. Darbinieks var neatbildēt uz zvaniem vai lēni atbildēt uz e-pastiem, vai pat vispār neatbildēt,” norāda Veleza.
Ekstrēmos gadījumos persona, kas uzvedas šādi, var nonākt nepatikšanās darbā un tam draud darba zaudēšana. Tas arī var izraisīt kauna un vainas apziņas ciklu.
3. Jūs nepārtraukti kavējat termiņus un sanāksmes
“Ja savlaicīga darba nodošana vai pat ierašanās darbā kļūst par ikdienas cīņu, tas arī var būt depresijas simptoms”, saka psihologs un grāmatas “Garīgās veselības žurnāls vīriešiem” autors Raiens Hovess.
Iespējams cilvēkam, kuram patika savs darbs, aktīvi iesaistījās projektos un daudz kontaktējās ar saviem kolēģiem. Tomēr depresijā cilvēks turpina gulēt pēc modinātāju izslēgšanas un uz darbu ierodas vēlu. Darbinieks sāk atpalikt no termiņiem, pārtrauc iet pusdienās ar kolēģiem un kļūst ļoti kritisks pret savu un kolēģu darbu.
4. Jums ir dusmu uzliesmojumi darbā
Depresija nav tikai nomāktība – tā var padarīt jūs arī ļoti aizkaitināmu.
Ja darbā jūs kaitina katrs sīkums, tas varētu būt signāls, ka ir nepieciešams dziļāk izpētīt tā cēloni. Cilvēki ar depresiju saskaras ar atklātu vai apspiestu dusmu simptomiem, un viņi var padarīt savus kolēģus par savu dusmu objektu.
5. Jūs zaudējat motivāciju vai interesi par darbu, kas jums agrāk sagādāja prieku
Ir atšķirība starp vienreizēju garlaicīgu uzdevumu un satraucošu apātijas tendenci. Ievērojiet izmaiņas, kā jūtaties attiecībā pret darbu, ko agrāk darījāt ar gandarījumu.
“Jūs varat pamanīt, ka vienkārši skatāties uz ekrānu, izliekaties aizņemts vai darāt jebko citu, tikai ne risināt lielos uzdevumus. Depresijas izraisītais intereses zudums var likt jums domāt, ka “man vienkārši vienalga” par savu darbu,” teica norāda psihoterapeite Šenona Garsija.
Ko darīt tālāk, ja jums ir aizdomas par depresiju
Ja šīs pazīmes sasaucas ar jūsu pieredzi darbā, ziniet, ka ar depresiju nav jātiek galā pašam. Ir soļi, kurus varat veikt nekavējoties, lai pievērstos savām sajūtām un uzlabotu pašsajūtu:
- Ieklausieties, ko jūsu ķermenis jums saka par jūsu veselību.
- Aprunājieties ar tuviniekiem un uzticamiem līdzcilvēkiem par to, kā jūtaties.
- Meklējiet profesionālu palīdzību.
- Novērtējiet, vai jūsu darbs pasliktina jūsu depresiju.
- Saprotiet, ka nelielas uzvaras ir nozīmīgas.
Iesakām arī ielūkoties Latvijas psihoterapeites Dr. Madaras Pumpures sagatavotajā prezentācijā Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai par psihiskās veselības un depresijas riskiem darbā – https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2021/10/Darbs_psihiska_veseliba.pdf
