Drošībniekiem, kas saskaras ar pretestību no likumpārkāpējiem, ir jāizvēlas atbilstošs līmenis spēka lietošanai, lai sasniegtu savu likumīgo mērķi. Taktisko opciju modeļi ir izstrādāti, lai sniegtu drošības personālam saprātīgu vadlīniju, kā noteikt pareizo reakciju attiecībā pret subjekta darbībām, mehānismu, kā izskaidrot spēka lietošanas līmeni un apstākļus, kādos tas tika izmantots. Latvijā ir spēkā normas, kas paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, šis raksts palīdzēs izstrādāt instrukcijas, lai pielietotu pretestības pārvarēšanai nepieciešamo, likumīgo spēku.
Taktisko opciju modeļi balstās uz šādiem principiem:
- Saprātīgums: Spēka lietošanai ir jābūt tādai, kādu parādītu jebkurš saprātīgs cilvēks, ja viņš būtu līdzīgā situācijā un apstākļos. Drošībniekiem ir jāpamato savs spriedums, kas noveda pie viņu rīcības (subjektīvais Tests), un jāparāda, ka tas bija pamatots (objektīvais Tests).
- Proporcionālums: Spēka lietošanai ir jābūt proporcionālai sasniedzamajam mērķim, situācijas apstākļiem un subjekta pretestības līmenim. Drošībniekiem ir jāizvairās no pārmērīgas vai ekstrēmas spēka lietošanas.
- Nepieciešamība: Spēka lietošanai ir jābūt nepieciešamai, lai sasniegtu likumīgo mērķi, salīdzinot ar citām iespējamām izvēlēm, piemēram, sarunām, atkāpšanos utt.
- Leģitimitāte: Spēka lietošanai ir jābūt likumīgai, pamatojoties uz tiesību aktiem, noteikumiem un drošības vadlīnijām.
Taktiskās opcijas ir izteiktas kopā ar iespējamo agresoru (subjektu) pretestības līmeni, kas jāievēro drošībnieka reakcijā. Tie ietver:
- Psiholoģisku iebiedēšanu: subjekts izrāda vizuālus un verbālus signālus, kas norāda uz iespējamu pretestību, piemēram, tukšs skatiens, savilktas dūres, saspringti žokļa muskuļi, stāja utt. Šajā gadījumā Drošības personālam jāizmanto sava autoritāte stādoties priekšā, izmantojot uniformu vai izmantojot stingru komunikāciju.
- Pasīvu pretestību: Subjekts neievēro drošībnieka pavēles, bet neizrāda fizisku pretestību. Piemēram, subjekts atsakās piecelties vai doties līdzi drošības personālam. Drošības personālam ir jāizmanto verbālās vai fiziskās pārliecināšanas metodes, lai panāktu subjekta sadarbību.
- Aktīvu pretestību: Subjekts izrāda fizisku pretestību, bet neapdraud drošības personāla vai citu cilvēka drošību. Piemēram, subjekts cenšas izrauties no drošībnieka rokām vai aizbēgt. Drošības personālam ir jāizmanto fiziskās kontroles vai sāpju radīšanas metodes, lai apturētu subjekta pretestību.
- Agresīvu pretestību: Subjekts izrāda fizisku pretestību, kas apdraud drošības personāla vai citu cilvēku drošību. Piemēram, subjekts mēģina sist, kost vai izmantot trulus priekšmetus pret drošībnieku vai citiem. Drošības personālam ir jāizmanto spēcīgākas fiziskās kontroles vai sāpju radīšanas metodes, lai neitralizētu subjekta agresiju.
- Letālu pretestību: Subjekts izrāda fizisku pretestību, kas rada reālu un steidzamu apdraudējumu drošības personāla vai citu cilvēku dzīvībai. Piemēram, subjekts mēģina šaut, durt vai nogalināt drošībnieku vai citu cilvēku. Drošības personālam ir jāizmanto potenciāli letālas metodes, lai apturētu subjekta radītos draudus.
Taktisko opciju modeļi ir balstīti uz drošuma un kontroles principiem. Tie ir tieši saistīti ar subjekta darbībām situācijā un tiek izmantoti, ņemot vērā likumīgu reakciju un nepieciešamās aizstāvēšanas robežu.
Taktisko opciju modeļu izmantošana palīdz drošībniekiem pieņemt pareizus operatīvos lēmumus, ar pamatotu pašaizsardzības pamatojumu (spēks, kas izmantots ar likumīgu iemeslu) un izvairīties no nepamatota uzbrukuma subjektam (spēks, kas izmantots bez likumīga iemesla).
Vairāk par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, aprakstīts Krimināllikuma IV nodaļā.
