“Par drošību!” ir atkal klāt ar jaunu stāstu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Mēs iepazīstam iedvesmojošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā. Dažādas personības, unikāli pieredzes gājumi un neskaitāmi drošības aspekti. Līga Rosoha darba gaitas uzsāka Baldones novada pašvaldībā kā Darba aizsardzības un Ugunsdrošības speciāliste, pēc kā darbība turpinājās uzņēmumā SIA “KF grupa” kā Vecākajai darba aizsardzības speciālistei. Vēlāk Līga nonāca uzņēmumos SIA “Sanitex” un SIA “Baltic Logistic Solutions” arī kā Vecākā darba aizsardzības speciāliste un šobrīd kļuvusi jau par vadītāju Darba un vides aizsardzības nodaļai SIA “Dinex Latvia”. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedri Līgu Rosohu nedaudz tuvāk.
1. Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Nonākšana drošības jomā bija tīrākā apstākļu sakritība, tas noteikti nebija bērnības sapnis. Tas tāds nevarēja būt, jo bērnībā/ pusaudžu gados par tādu darba aizsardzības eksistenci pat nezināju.
Bērnības sapnis bija izveidot savu uzņēmumu. Tādēļ pēc vidusskolas nolēmu studēt Uzņēmējdarbību un vadību Rīgas Tehniskajā Universitātē (RTU). Studējot 4. kursā RTU, paralēli iestājos Juridiskajā koledžā (JK) Cilvēkresursu vadībā, un laikam tieši tas bija pagrieziena punkts, kas mani vēlāk ieveda drošības nozarē.
Studējot JK bija jāiet prakse kādā uzņēmumā un viena no prakses iespējām man bija Baldones novada pašvaldības personāldaļā. Šeit, prakses laikā, Baldones pašvaldības darba aizsardzības speciāliste paziņoja, ka pārtrauks darba attiecības, jo dodas pensijā. Šo izdzirdot, izmantoju izdevību pieteikties uz vakanto amatu, neskatoties uz to, ka par darba aizsardzību esmu dzirdējusi tikai pa ausu galam. Šajā brīdī, man kā studentei, vienkārši vajadzēja darbu. Iepriekšējā speciāliste toties paguva mani mazliet ievadīt darba aizsardzībā, tādēļ joprojām atceros, uz maniem jautājumiem “Vai tas ir grūti? Kas ir svarīgākais? Kas man jāzina?”, ka saņēmu atbildi “Darba aizsardzība vispār nav nekas sarežģīts, paņem šos žurnāliņus un vienreiz gadā visus apstaigā!” Ja vien viss tiešām būtu tik vienkārši.
Sākot strādāt, mani nosūtīja uz kursiem Darba aizsardzība 60h un Ugunsdrošība 160h. Kursu laikā sapratu, ka, lai strādātu amatā “darba aizsardzības speciālists”, man nepietiek ar kursu izglītību un ir nepieciešama augstākā izglītība. Jau kursu laikā sapratu, ka darba aizsardzība ir tas, kas mani uzrunā. Tas nav rutīnas darbs, vienmēr ir vieta, kur ko uzlabot un attīstīt. Tas ir dinamisks darbs ar balansu – darbs pie datora, ar dokumentiem un darbs ar cilvēkiem.
2. Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu pieredzē?
Darba aizsardzības nozarē darbojos aptuveni 10 gadus. Sāku, kā Darba aizsardzības un ugunsdrošības speciāliste Baldones novada pašvaldībā. Šajā laikā paralēli darbojos arī ar uzņēmuma SIA “KF Grupa” darba aizsardzības sistēmas sakārtošanu. Uzņēmums darbojas ceļu būvniecībā un bruģēšanā, tādēļ tā man bija lieliska iespēja apgūt ceļu būvniecības nozari. Ar SIA “KF Grupa” sadarbojos vēl joprojām.
Pienāca brīdis, kad devos bērnu kopšanas atvaļinājumā un zināju, ka pašvaldībā diez vai atgriezīšos, jo parādījās vēlme pēc jauniem izaicinājumiem, sarežģītāku situāciju risināšanu, sevis attīstīšanu un pieredzes iegūšanu. Pēc kāda laika ieraudzīju sludinājumu par Darba aizsardzības speciālista vakanci uzņēmumā SIA “Baltic Logistic Solutions”. Nolēmu noriskēt un aizsūtīt savu CV, noriskēt, tāpēc ka pieredze darba aizsardzībā man bija gaužām maza, taču zināju, ka es spēju visu ātri apgūt, un transporta un loģistikas nozare man likās ļoti interesanta. Izturēju atlasi uz šo amatu un 2018. gadā uzsāku darba attiecības ar SIA “Baltic Logistic Solution” un SIA “Sanitex”. Darbs bija izaicinājumiem pilns, bet jau no saviem darba aizsardzības pirmsākumiem sapratu, ka gribu darboties bīstamajās nozarēs, nevis rūpēties tikai par ofisa darbinieku drošību un darba aizsardzības prasību ievērošanu. Darbs transporta un loģistikas nozarē tikai vēlreiz lika man par to pārliecināties. Sapratu, ka manai darba vietai jābūt izaicinājumiem pilnai, un tāda tā bija, līdz brīdim, kad jutu, ka man jāiet tālāk.
Man ļoti patika būt daļai no SIA ” Baltic Logistic Solutions” un SIA “Sanitex” komandas, bet sirdī vienmēr biju gribējusi darboties un gūt pieredzi ražošanas jomā. Tā mans karjeras ceļš mani aizveda uz SIA “Dinex Latvia”, kas ir metālapstrādes uzņēmums, kurš ražo izplūdes sistēmas industriālai tehnikai. Sākums ne pavisam nebija viegls, daudz laika pavadīju sarunās ar darbiniekiem un studējot dažādus ārzemju pieejamos resursus, lai uzzinātu maksimāli vairāk par šo nozari un tās specifiku. Mēdzu arī iejusties ražošanas darbinieka lomā – izmēģinot uz savas ādas, kādu darba procesu un varu teikt, ka tas ļoti palīdz risku novērtēšanā.
3. Kur Jūs mācījāties?
Pēc vidusskolas iestājos RTU – Bakalaura studiju programmā Uzņēmējdarbība un vadība, kur ieguvu kvalifikāciju ekonomists. Paralēli šīm studijām ieguvu personāla speciālista izglītību Juridiskajā Koledžā. Brīdī, kad jau strādāju kā darba aizsardzības speciālists, pabeidzu RTU – Maģistra studiju programmā Darba aizsardzība, kur ieguvu kvalifikāciju vecākais darba aizsardzības speciālists. Pēc šīm studijām iestājos Latvija Lauksaimniecības Universitātē – Maģistra studiju programmā Sabiedrības pārvalde. Tagad pēc gandrīz 5 gadu pārtraukuma atkal esmu students, jo šobrīd studēju 2. kursā RTU – Maģistra studiju programmā Vides inženierija.
4. Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Darbs ir izaicinājumiem pilns, dinamisks un tas pilnīgi noteikti nav rutīnas darbs. Drošības nozare ir tā, kurā ir iespējams uzlabot darbinieku darba apstākļus praktiski katru dienu. Ir iespējams mainīt cilvēku domāšanu. Vienmēr esmu teikusi, ka man ir paveicies, jo darba aizsardzība ir gan mans darbs, gan hobijs. Man ļoti patīk iesaistīties dažādu problēmsituāciju risināšanā.
5. Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
Tas laikam būs moments, kad saproti, ka cilvēki Tev uzticas. Manā pieredzē ir bijuši uzņēmumi, kur darbinieki baidās no darba aizsardzības un uztver to, kā sodu. Šos uzskatus nemaz nav viegli mainīt un tas prasa daudz laika un darba, kas jāiegulda cilvēkos – sarunās, apmācībās. Taču sajūta, kad saproti, ka gan vadības, gan darbinieku attieksme mainās ir neaprakstāmi laba. Saproti, ka ir pienācis brīdis, kad darbiniekiem rūp drošība un tie nav tikai, kaut kādi noteikumi. Tas ir viņu labā, un darbinieki ir tikai ieguvēji, ja iesaistās savā darba vides uzlabošanā.
Vēl ļoti spilgti paliek atmiņā brīži, kad notiek negadījums. Bieži vien tieši es esmu bijusi tas cilvēks, kas sniedz pirmo palīdzību vai piedalās negadījuma seku novēršanā. Šie gadījumi vienmēr ļoti iesēžas atmiņā, tie liek domāt par to, ko varēja darīt citādāk, un, kāpēc mēs to neparedzējām. Protams, visu nevar paredzēt, bet šie gadījumi liek rakt dziļāk, pētīt un izzināt. Tos no atmiņas noteikti nevar izdzēst. Tā ir darba aizsardzības daļa, kas drošības cilvēkiem sniedz smagas mācības.
6. Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
Šobrīd esmu vadītāja Darba un vides aizsardzības nodaļai SIA “Dinex Latvia”. Ikdiena sastāv no darbinieku apmācībām, sarunām ar darbiniekiem, viņu iesaisti darba vides uzlabošanā un darba vides risku vērtēšanā. Darba vides risku vērtēšana nav kā pasākums tikai vienreiz gadā, tas ir patstāvīgs process, jo darba vide ir ļoti mainīga. Arī darba procesi ir izaicinājumiem pilni, jo ikdienā jāmeklē risinājumi, kā uzlabot iekārtu un darba aprīkojuma drošību. Ir darba aprīkojumi, kurus izgatavojam mēs paši, tādēļ ir sadarbība ar inženieriem, lai šos aprīkojumus radītu darbiniekam maksimāli drošus un ērtus lietošanā. Lielu daļu no savas darba dienas pavadu tieši ražošanas vidē.
7. Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
TOP 3 riski darba vidē:
- Ergonomika – tas ietver gan darba pozas, atkārtotas kustības un nemehanizētu smagumu celšanu. Ar 2023. gadu aizsākām likt lielāku fokusu uz ergonomiku un tās uzlabojumiem, lai mazinātu riskus. Uzņēmuma grupas līmenī mums ir piesaistīts ergoterapeits, tiek veikts ergonomikas risku novērtējums, apmācīti darbinieki pareizā smaguma celšanā, tika uzsākta darba galdu maiņa uz augstumā regulējamiem galdiem un darbinieki tiek nodrošināti ar dažādām palīgierīcēm darba procesa atvieglošanai.
- Troksnis – ar šo risku cīnīties nav viegli, protams, var likt visiem lietot austiņas vai ausu aizbāžņus, bet esmu par kolektīvo aizsardzību, tad šobrīd meklējam trokšņa mazināšanas iespējas.
- Roku/pirkstu saspiešanas un sagriešanas risks – šeit ļoti svarīgi ir piemeklēt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus. Savukārt pret saspiešanas riskiem, svarīgi apmācīt darbiniekus par risku esamību, maksimāli aprīkot iekārtas ar drošības sensoriem un novērst brīvu piekļuvi iekārtu kustīgajām daļām. Tātad tie ir dažāda veida aizsargi un nožogojumi. Pats svarīgākais ir identificēt un apzināties esošos riskus.
8. Kā jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Man gribētos teikt, ka kopumā prognozes nav sliktas, bet izmaiņas notiek pārāk lēni. Bieži vien uzņēmumu fokuss ir tikai uz produktivitāti un peļņu, taču mēs aizmirstam par cilvēku un viņa vajadzībām. Vēl joprojām jūtama tendence, ka darba aizsardzība tiek uztverta tikai kā formāla prasība, bet tam ir jābūt domāšanas veidam. Lielākas izmaiņas jūtamais lielajos uzņēmumos. Domāju, ka tas ir, tāpēc ka tos mazliet vairāk kontrolē valsts iestādes, savukārt mazie uzņēmumi cīnās, kā var. Bieži vien darba aizsardzība ir vienkārši piekabināta, kādam darbiniekam kā papildus pienākumi, un tad prasības tiek izpildītas ļoti formāli un virspusēji.
9. Kādi ir Jūsu hobiji?
Kā jau minēju, viens no tiem ir darba aizsardzība. Pilnīgi noteikti es esmu darba aizsardzības entuziasts. Kopumā daudz laika hobijiem neatliek, taču esmu burvīgu trīs bērnu mamma. Katru gadu cenšamies doties kopīgos ģimenes izbraucienos vai nu te pat Latvijā un iepazīstam Latvijas skaistākās vietas, vai nu aizceļot ciemos pie kaimiņiem uz Igauniju, īpaši esam iecienījuši Pērnavu. Vasaras laikā patīk arī supot pa Daugavu. Papildus šogad ieguvu A kategorijas vadītāja apliecību un braukšana kopīgos motocikla braucienos ar vīru ir mans jaunais hobijs.
