Paplašinātā izmeklēšana par iespējamo Krievijas spiegošanu Vācijas valsts izlūkdienestā BND ir izraisījusi trauksmes zvanus Rietumu galvaspilsētās un aicinājumus veikt būtisku aģentūras pārskatīšanu, lai nostiprinātu tās aizsardzību pret Krievijas spiegošanu.
Šī lieta, kas ir izšķiroša kara brīdī, kad Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie apmainās ar izlūkdatiem ar Kijevu, ir izraisījusi jautājumus par to, cik lielu potenciālo kaitējumu varētu būt nodarījis Vācijas spiegu dienesta augsta ranga darbinieks, kurš, iespējams, nodeva noslēpumus Krievijai.
Vācija, kas ir svarīga partnere Rietumu centienos pretoties Kremlim pēc tā iebrukuma Ukrainā, jau sen ir izrādījusies viegls mērķis Krievijas spiegiem, kuri, iespējams, 2019. gadā Berlīnes centrā organizēja viena Maskavas pretinieka slepkavību.
Atklājumi par iespējamu Krievijas izspiegu BND iekšienē ir tikai pēdējais no virknes satraucošu ziņojumu par iespējamu Krievijas spiegošanu Vācijā un citviet Eiropā. Izlūkošanas eksperti apgalvo, ka, visticamāk, vēl ir jāatklāj vairāk Krievijas aģentu, un Vācijas likumdevēji apgalvo, ka pieaug vienprātība par to, ka Berlīnei ir jāpārveido savi drošības dienesti un jāieņem stingrāka nostāja pret Krievijas spiegošanu.
Izmeklēšanā iesaistītais darbinieks, kas identificēts tikai kā “Karstens L.“, strādāja BND tehniskajā nodaļā, kas ir būtiska aģentūras struktūrvienība, kura pārrauga slepenu noklausīšanos un citu informāciju, kas iegūta ar tehniskiem līdzekļiem – nevis ar cilvēku informatoru palīdzību. Ņemot vērā viņa augstāko statusu, iespējams, ka viņam bija piekļuve ne tikai BND savāktai informācijai, bet arī informācijai no partnerdienestiem.
Otrs aizdomās turamais, kuru Vācijas iestādes identificēja tikai kā Artūru E. Vācijas iestādes paziņoja, ka viņš tiek turēts aizdomās par palīdzības sniegšanu BND virsniekam, kurš nodeva informāciju krieviem, aizturēts Vācijas pilsonis, kurš nav BND darbinieks.
Saskaņā ar laikraksta “Die Zeit” ziņām Vācijas iestādes arī pārbauda, vai divas Vācijas Federālās ekonomikas ministrijas amatpersonas nav spiegojušas Krievijas labā. Izmeklējamās amatpersonas strādāja ar energoapgādes jautājumiem, kas, iespējams, viņus nostādīja centrā svarīgāko lēmumu pieņemšanā par šobrīd apturēto Krievijas gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 uz Vāciju.
Federālā ekonomikas un klimata lietu ministrija paziņoja, ka tā nevar tieši komentēt nevienu konkrētu lietu, bet norādīja, ka tā cieši sadarbojas ar federālajām tiesībaizsardzības iestādēm. Attiecībā uz enerģētiku ministrija ir “pilnībā pārskatījusi iepriekšējās valdības Krievijai draudzīgo politiku”, lai samazinātu Vācijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, norādīja ministrija.
Krievijas dienesti ir neatlaidīgi
Vairāk nekā divas desmitgades Krievija ir veikusi nepārtrauktu un bieži vien veiksmīgu spiegošanas un politiskā kara kampaņu pret Vāciju, infiltrējoties valsts politiskajā elitē un drošības dienestos, apgalvo bijušie ASV izlūkdienesti, pašreizējās Rietumu amatpersonas un Vācijas parlamenta deputāti.
“Krievi ir ieguldījuši milzīgu laiku un pūles, lai iekļūtu Vācijas iestādēs visos līmeņos. Krievijas dienesti ir neatlaidīgi un ir guvuši labumu no vājās pretizlūkošanas atmosfēras Vācijā,” sacīja Džons Sifers, bijušais CIP izlūkdienesta virsnieks, kurš 28 gadus strādājis aģentūras slepenajā dienestā un atradies amatos Eiropā, Āzijā un citur.
“Tātad, ja jums ir vāja aizsardzība apvienojumā ar mērķtiecīgu un neatlaidīgu uzbrukumu, jūs varat sagaidīt, ka Vācijas valdības un biznesa elites iekšienē ir daudzi avoti, kas pilda Maskavas pasūtījumus,” viņš teica.
Vācija konsekventi nenovērtēja Krievijas draudus un pretizlūkošanas darbam piešķīra zemu prioritāti, taču tagad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tas mainās, sacīja eksperti un Rietumu amatpersonas.
“Ir skaidrs, ka mums arī pretizlūkošanā ir jāizmanto pavisam cita pieeja nekā līdz šim,” teica fon Notcs. “Mēs jau ilgu laiku esam vērsuši uz to uzmanību. Ņemot vērā straujo drošības draudu pieaugumu pēc Krievijas agresijas kara Ukrainā, ar kuru tika pārkāptas starptautiskās tiesības, mums ir jārīkojas ļoti izlēmīgi.“
Vācijas valdība ir ierosinājusi plānus pārskatīt izlūkdienestu, lai tam piešķirtu lielāku finansējumu un skaidrākas juridiskās pilnvaras tā misijas veikšanai.
