Kā liecina portāls Tvnet.lv, Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgus nodarījumus izmeklētu efektīvāk, veiktajā lietderības revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanas iestāžu struktūra var šķist sadrumstalota, tādēļ VK revīzijā vērtēja, vai sistēmā ir iespējamas un nepieciešamas izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk.
VK padomes locekle Maija Āboliņa norāda, ka kopumā revīzijā veiktā izpēte kliedē mītu, ka izmeklēšanas jomas problēmu primārais cēlonis ir lielais izmeklēšanas iestāžu skaits. Tomēr, vērtējot no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem, var secināt, ka Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk.
VK secinājusi, ka jāpārvērtē “iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, novēršot potenciālo interešu konfliktu, kas rodas, izmeklējot kolēģu noziedzīgo rīcību. Latvijā pašlaik ir piecas izmeklēšanas iestādes, kas ir tiesīgas izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītus noziedzīgos nodarījumus.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi, ka, lai izmeklēšanas norise būtu uzskatāma par objektīvu, izmeklētājam ir jābūt neatkarīgam no personām, kuru izdarītie noziedzīgie nodarījumi tiek izmeklēti. Ja izmeklēšanu īsteno tiešie kolēģi vai vienas iestādes pārstāvji un starp viņiem pastāv neformālas saites, kas izmeklēšanas laikā netiek apzinātas, tas var būt pamats apšaubīt objektīvu izmeklēšanu.
Tāpat revīzijā secināts, ka kompetence izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pārklājas. Lai arī sākotnēji bija plānots, ka tieši KNAB būs visaptveroša specializētā iestāde, kas izmeklēs koruptīvus noziedzīgus nodarījumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, joprojām šādus noziedzīgos nodarījumus izmeklē ne tikai KNAB, bet vēl piecas izmeklēšanas iestādes.
Lai arī kopumā revidenti apšauba, ka KNAB šobrīd ir iespējas izmeklēt visus izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošos kriminālprocesus par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr, revidentu ieskatā, var samazināt to izmeklēšanas iestāžu skaitu, kurām ir šāda kompetence. Turklāt visas attiecīgās izmeklēšanas iestādes (izņemot Valsts policiju) ir tiesīgas izmeklēt savu kolēģu izdarītos koruptīvos noziedzīgos nodarījumus. Līdz ar to, atrisinot jautājumu par potenciālo interešu konfliktu “iekšējo” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, mazinātos arī riski saistībā ar koruptīvo noziedzīgo nodarījumu decentralizēto piekritību.
Pēc revidentu aplēsēm – ja KNAB izmeklētu visus koruptīvos noziedzīgos nodarījumus, tie ik gadu papildus būtu vēl vidēji 160 kriminālprocesi. Tā KNAB uzsākto kriminālprocesu skaits gadā palielinātos piecas reizes, tomēr lielākā daļa no šiem kriminālprocesiem, visticamāk, nav apjomīgi un juridiski sarežģīti, tāpēc attiecīgi izmeklēšanu varētu veikt ātrāk un ar mazāku resursu patēriņu.
Revidenti norāda uz nevienlīdzīgo izmeklētāju atlīdzību un aicina īstenot sistēmiskas izmaiņas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem.
“Aicinām apsvērt iespēju palielināt mēnešalgas īpatsvaru un samazināt mainīgās daļas īpatsvaru, tā padarot atlīdzības sistēmu vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Aicinām arī izlīdzināt izmeklēšanas iestāžu atlīdzības fondus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus darba samaksas un sociālo garantiju nosacījumus līdzvērtīga amata veicējiem visās izmeklēšanas iestādēs,” skaidro Āboliņa.
VK norāda, ka ir jādefinē vienoti kritēriji izmeklētāju noslodzei, lai to varētu izmērīt. Izmeklēšanas iestādēm būtu jānodrošina vienota izmeklēšanas darba uzskaite, novērtēšana un kontrole, kas ļautu veikt ne tikai savstarpēju salīdzināšanu, bet arī mērīt izmeklētāja darba rezultātus un identificēt ar noslodzi saistītos problēmjautājumus, tostarp pārslodzi.
Tāpat jāizveido vienoti kritēriji, lai novērtētu un salīdzinātu izmeklēšanas darba efektivitāti. Visu izmeklēšanas iestāžu, izņemot Ieslodzījuma vietu pārvalde, plānošanas dokumentos ir noteikti kvantitatīvie rādītāji saistībā ar noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, un tie regulāri tiek vērtēti. Tomēr pārsvarā izvirzītie rezultāti saturiski neparāda, cik efektīvi noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana tiek veikta, piemēram, noteikts konkrēts konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits ar nemainīgu tendenci pa gadiem. Turklāt katrā izmeklēšanas iestādē nosaka un vērtē atšķirīgus rezultātus. Revidenti aicina veidot vienotu sistēmu, lai novērtētu izmeklēšanas darba efektivitāti – tas ļautu vispusīgi novērtēt rezultātus un uzlabojumus, kā arī identificēt kopīgus risināmos problēmjautājumus, tā liecina portals Tvnet.lv.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VK norāda, ka Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un izmeklēšanas iestādēm ir sniegti pieci ieteikumi, aicinot sadarbības rezultātā panākt arvien efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2024.gada novembris.
