Rietumi ir brīdinājuši, ka Vladimira Putina izteiktie kodolieroču draudi ir jāuztver nopietni, taču NATO sabiedrotie, kas nākamajā mēnesī plāno rīkot kopīgas kodolieroču atturēšanas mācības, ar tiem netiks iebiedēti.
Krievijas prezidents ir paziņojis, ka ir gatavs izmantot “visus pieejamos līdzekļus”, lai aizsargātu Krievijas teritorijas, tostarp četras Ukrainas daļas, kas šomēnes tika nelikumīgi anektētas pēc fiktīviem referendumiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzskata, ka draudi Eiropā ir “nopietni”.
“Un tajā pašā laikā, tāpat kā attiecībā uz jebkuru viņa citātu, mēs netiekam šantažēti ar to, ko viņš saka. Mums ir ļoti skaidra nostāja par to, kā mēs vēlamies rīkoties,” viņa uzsvēra.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem Krievijai pieder 5977 kodolgalviņas – lielākais skaits pasaulē, lai gan aptuveni 1500 ir norakstītas, kas gaida demontāžu.
Aptuveni 1588 ir novietotas raķetēs vai atrodas bāzēs, kurās atrodas operatīvie spēki.
Eiropā Francija un Apvienotā Karaliste ir vienīgās valstis, kurām ir kodolieroči. Saskaņā ar SIPRI datiem tām kopā ir 515 kodolgalviņas, no kurām 400 ir izvietotas.
Saskaņā ar Ieroču kontroles un neizplatīšanas centra datiem arī ASV ir aptuveni 100 kodolgalviņas, kas tiek uzglabātas Eiropas gaisa bāzēs Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā. Tās ir vienas no 5428 ASV īpašumā esošajām kodolgalviņām, no kurām 3708 ir darbotiesspējīgas, bet pārējās ir paredzēts demontēt.
Neraugoties uz Krievijas draudiem, NATO nākamnedēļ turpinās ikgadējās kodolieroču atturēšanas mācības “Steadfast Noon”, ASV vēstniece NATO Džuliana Smita uzsvēra, ka “tā nav reakcija uz to, kas notiek Ukrainā”.
“Atturēšanās no kodolieročiem ir NATO aizsardzības un atturēšanas nostājas galvenā iezīme. Sabiedrotie regulāri rīko šāda veida mācības, tāpēc tas nav ārpus cikla.”
“To NATO darītu neatkarīgi no tā, kas notiek uz zemes Ukrainā,” viņa sacīja portālam “Euronews”.
