Virtuālā pasaule un tās piedāvātās iespējas ik gadu ieved strupceļā kā bērnus un jauniešus, tā arī viņu vecākus. Sekstings, kibermobings, iedraudzināšana, pornogrāfija un emocionālā vardarbība savienojumā ar niecīgu izpratni par jebkādu personiskās informācijas aizsardzību jaunajos prātos rada apjukumu un neatbildētu jautājumu gūzmu, ar kuru nereti nav iespējams tikt galā paša spēkiem. Vecāk, pievērs uzmanību savam bērnam – arī sensitīvs temats ir sarunu temats!
Pamanīt un ziņot par kaitniecisku saturu un problēmsituācijām interneta vidē var jebkurš, jo arī sabiedrības līdzdalībai jēgpilna, uzticama un vecumam piemērota satura radīšanā ir svarīga nozīme. Kopš 2007. gada Latvijā darbojas ziņojumu līnija, kurai var sniegt informāciju, kas saistīta ar aizdomām par bērnu pornogrāfiju, pedofiliju, mudināšanu uz prostitūciju, rasismu vai genocīdu, iebiedēšanas un slepenas vai personiskas informācijas iegūšanas mēģinājumiem, kā arī cita veida pārkāpumiem, kas rada draudus gan bērnu un jauniešu, gan citu līdzcilvēku drošībai. Periodā no Latvijas Drošāka interneta centra uzraudzībā esošās ziņojuma līnijas dibināšanas līdz šī gada 30. jūnijam saņemti un apstrādāti 12094 ziņojumi[1], savukārt 2020. gadā kopumā saņemti jau 2503 ziņojumi. Visi ziņojumi tiek izvērtēti, balstoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Statistika liecina – līnijai šogad ziņots par 20 gadījumiem, kad erotisks vai pornogrāfisks saturs internetā publicēts bez izvietotiem brīdinājumiem, reģistrēti 2218 gadījumi par pedofiliju, mazgadīgo prostitūciju un materiāliem, kas satur bērnu seksuālu izmantošanu, kā arī sniegtas 120 konsultācijas un profesionāļu padomi.
Valsts policijas pārskatā par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2019. gadā[2] minēts, ka noziedzīgiem nodarījumiem pret personu tikumību un dzimumneaizskaramību tiešsaistē ir vērojams neliels pieaugums – tas var būt skaidrojams gan ar brīvu pieeju internetam dažāda vecuma personām, gan ar cietušo un vainīgo personu informācijas tehnoloģiju lietošanas paradumiem un spējām pielāgoties jaunajām tehnoloģiskajām iespējām. Taču izpausmes veidi dzimumnoziegumiem tiešsaistē paliek nemainīgi, proti, seksuāla rakstura sarakstes, kā arī apmaiņa ar video un foto attēliem. Diemžēl, ņemot vērā strauji pieaugošo sociālo tīklu un informācijas tehnoloģiju iespēju klāstu, nav iespējams skaidri prognozēt, kurš no sociālajiem tīkliem vai kura no informācijas tehnoloģiju iespējām būs interesanta potenciāli vainīgai personai, lai to izmantotu kā platformu dzimumnoziegumu veikšanai. Ziņojumā arī minēts, ka pagājušajā gadā uzsākts kriminālprocess pret vīrieti, kurš nodarbojies ar bērnu pornogrāfisko materiālu apriti starptautiskā mērogā un pats iesaistījis bērnus pornogrāfisku materiālu uzņemšanā.
Vai pats bērns sev var palīdzēt?
Kā informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta pārstāve Anda Sauļūna, vecāki nereti paļaujas uz bērnu zināšanām un izpratni, tādējādi nesekojot līdzi atvašu aktivitātēm interneta vidē. Tomēr būtu jāņem vērā, ka bērniem nav pietiekamas pieredzes un zināšanu krājuma, kas palīdzētu izvairīties no dažādām bīstamām situācijām – vecākiem jāpievērš lielāka vērība bērnu darbībām tiešsaistē, kopīgi ar bērnu iepazīstot dažādas vecumam atbilstošas vietnes.
Taču ne vienmēr bērns vai jaunietis vēlamo atsaucību var gūt no ģimenes locekļiem, tāpēc par atbalstu kļūst Uzticības tālrunis. Kopš 2006.gada septembra Latvijā tiek īstenots Eiropas Komisijas projekts “Net-Safe Latvia”, kuru realizē Latvijas interneta asociācija sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Šī projekta galvenais mērķis ir izglītot sabiedrību par drošību internetā, kā arī radīt iespēju saņemt psiholoģisku atbalstu un ziņot par pārkāpumiem interneta vidē gan elektroniski, gan zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Dati parāda – 2020. gada pirmajā pusgadā Uzticības tālrunis saņēmis 365 zvanus, savukārt pērn tika sniegtas 638 konsultācijas par interneta drošību.
Anda Sauļūna arī darīja zināmu, ka visbiežāk zvani saņemti par vienaudžu kibermobingu jeb emocionālu pazemošanu interneta vidē. Bieži vien, saskaroties ar mobingu interneta vidē, bērni jūtas bezspēcīgi, pazemoti un vientuļi, tādēļ meklē atbalstu, zvanot uz Uzticības tālruni. Tāpat bērniem nereti vajadzīgs informatīvs atbalsts par jautājumiem, kas saistīti ar drošības uzstādījumiem, paroles atgūšanu, kā arī citiem līdzīgiem jautājumiem. Tiek saņemti zvani par datora vai interneta atkarību, personas datu drošību un reputācijas aizskārumu, kā arī nevēlamu vai nepatīkamu komunikāciju ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Tāpat tiek saņemti zvani no vecākiem, kuri vēlas palīdzēt bērnam atrisināt dažādas grūtības tiešsaistē, tomēr nezina, kā rīkoties. Vecāki jūtas bezspēcīgi, jo nepārzina jautājumus, kas saistīti ar interneta drošību, bet vēlas palīdzēt bērniem, kas saskārušies ar kibermobingu, krāpniecību vai cita veida negatīvu pieredzi. Šādos gadījumos arī vecākiem nepieciešams gan informatīvs, gan psiholoģisks atbalsts, lai sekmētu situācijas risināšanu.
Jāņem vērā, ka bērns, kurš saskāries ar grūtībām interneta vidē, nereti palīdzību nemaz nemeklēs, jo izjutīs lielu kaunu, vainas sajūtu, bezspēcību, bailes, pazemojumu un dusmas. Vairākos gadījumos, zvanot uz Bērnu un pusaudžu Uzticības tālruni 116111, bērni teikuši, ka nevēlas, lai citi viņus nosoda par pieļauto kļūdu internetā, tāpēc izvēlējušies ilgi klusēt par piedzīvoto. Ievērojot minēto, būtiska ir pieaugušo (vecāku un pedagogu) izglītošana par interneta drošības jautājumiem, lai bērni šādos gadījumos varētu vērsties pie uzticamām personām. Tāpat ir svarīgi izglītot un atgādināt, ka bērni diezgan bieži baidās stāstīt pieaugušajiem par savām negatīvajām pieredzēm, jo bail tikt sodītiem vai izsmietiem. Anda Sauļūna uzsver – bērniem grūtībās nepieciešams atbalsts, iejūtība un palīdzība, lai radušos problēmu būtu iespējams atrisināt.
Patlaban ir būtiski sabiedrībā aktualizēt tematu par medijpratību – konstatēti neskaitāmi gadījumi, kad pieaugušie sociālajos tīklos mēdz dalīties ar nepatiesu vai sagrozītu informāciju, šādu piemēru rādot arī bērniem un jauniešiem. Sabiedrība būtu pastiprināti jāinformē par nepatiesu ziņu izplatīšanas sekām, kā arī par nepieciešamību analizēt un izprast, vai rakstītais atbilst patiesībai, sniedzot rīkus, kas palīdzētu informācijas analīzē.
Ar šīs publikācijas palīdzību ziņu vietnes “Par drošību!” komanda aicina pievērst uzmanību ģimenes nozīmei un vērībai, kas bērnam jebkurā vecumā ir neatsverams balsts. Vecāk, esi sava bērna uzticības persona un rūpējies par tā drošību arī virtuālajā vidē, kuras neierobežotā vara un iespēju bagātība slēpj draudus ar pavisam reālām sekām!
[1] https://drossinternets.lv/lv/info/zinojumu-statistika
[2] http://www.vp.gov.lv/?id=305&said=305&docid=13018
