Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis, ārsts-neiroķirurgs, medicīnas zinātņu doktors, Romualds Ražuks un Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības eksperts aicina Latvijas sabiedrību steidzami mainīt domāšanu par kiberdrošību un civilo aizsardzību, ņemot vērā ģeopolitisko saspīlējumu reģionā. Eksperti aicina ikvienu iedzīvotāju nekavējoši veikt pasākumus privātuma aizsardzībai digitālajā vidē, bet publiskās pārvaldes institūcijām pārliecināties par civilās aizsardzības plānu atbilstību reālai krīzes situācijai. Ekspertu diskusijas norisinājās Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītājas Signes Bāliņas rīkotās ekspertu diskusiju cikla “Zinātne bez robežām” ietvaros.
Mūsdienu karā tiek uzbrukts arī citas valsts kibertelpai
Līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā Latvijas valsts un sabiedrība pastiprinātu uzmanību pievērš dažādiem drošības jautājumiem. Būtiski uzsvērt, ka mūsdienās karš neaprobežojas ar militārām darbībām kaujas laukā, bet tiek uzbrukts arī citas valsts kibertelpai. Viena no iestādēm, kas līdz ar Aizsardzības ministriju, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novērošanas institūciju (CERT) un Militāro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu komandu (MILCERT) realizē Latvijas kibertelpas drošību ir Zemessardzes Kiberdrošības vienība.
Zemessardzes Kiberdrošības vienības eksperts, kura identitāte nacionālo drošības interešu vārdā nedrīkst tikt publiski izpausta, LUMIC rīkotajā diskusijā aicināja ik vienu Latvijas sabiedrības locekli jau tagad padomāt par savu datu drošību un ikdienā ievērot kiberhigiēnu. Kibervienības eksperts uzsver, ka krīzes situācijā to darīt būs par vēlu: “Mums ir jāmaina domāšana par kiberdrošību, jāiemācās būt elastīgiem un domāt par nākotni. Viens no soļiem, ko nepieciešams veikt jau tagad, negaidot krīzes situāciju, ir nodrošināt dažādus drošības uzstādījumus sociālo mediju savos kontos, kas palīdzēs nosargāt privātu sensitīvu informāciju no svešām acīm. Tāpat šobrīd ir laiks padomāt par to, kur un kā mēs uzglabājam sev svarīgu informāciju, piemēram, dažādas pieejas paroles. Vai tās ir drošībā? Savukārt publiskās pārvaldes līmenī ir nepieciešams vēl aktīvāk izglītot gan valsts iestādes, gan privāto sektoru par kiberdrošību un tās nozīmi.”
Latvijas pilsoņi, kuri vēlās aktīvi iesaistīties Latvijas kiberdrošības uzlabošanā un nodrošināšanā, ir aicināti pieteikties brīvprātīgajā Zemessargu Kiberdrošības vienībā. Topošajam vienības dalībniekam jābūt Latvijas pilsonim, jāpiemīt spējai darboties komandā, kā arī prasmei orientēties avotos un atrast sev nepieciešamo informāciju. Iepriekšēja pieredze vai augstskolas diploms IT sfērā nav nepieciešams. Vairāk informāciju par dienestu un pieteikšanos atradīsi te.
Civilā aizsardzība – daļa no nacionālās drošības
Pēc pilna mēroga karadarbības sākuma kaimiņu reģionā savu vērtību sabiedrības acīs ir atguvusi civilā aizsardzība, kas ir neatņemama nacionālās drošības sastāvdaļa. Romualds Ražuks, Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis, pauž bažas par Latvijas civilās aizsardzības sistēmas gatavību reālai krīzes situācijai: “Kopumā iedzīvotāji nav pietiekami labi informēti par to, kā viņiem rīkoties krīzes situācijās. Patreiz cilvēki līdz ar notikumiem Ukrainā satraucas par savu drošību un uzdod jautājumus, uz kuriem atbildīgās amatpersonas atbild izvairīgi, piebilstot, ka vajadzības gadījumā viss tiks izstāstīts. Manuprāt, ar šādu atbildi nepietiek.”
R. Ražuks uzsver, ka pašvaldībām, valdībai un citām atbildīgajām iestādēm ir jāpieliek vairāk pūļu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs jau šobrīd būtu informēts par savu lomu un rīcību kā karadarbības, tā postošas dabas katastrofas gadījumā: “Latvijā ir 17 dažādas likumu kopas, kas regulē civilās aizsardzības juridiskos un rīcības pamatu. Šis iespaidīgais cipars pierāda, ka katrai institūcijai un sabiedrības loceklim šajā sistēmā ir sava vieta. Rūpējoties par civilās aizsardzības plāna efektivitāti ne vien uz papīra, bet arī praksē, nepieciešams nemitīgi veikt apmācības visos līmeņos, ieskaitot sabiedrību, jo krīzes gadījumā aizsardzības plāna izpildē tiks iesaistīti visi.”
“Esmu gandarīta, ka Inovāciju pēcpusdienas kalpo kā uzticamas informācijas avots, kas ļauj plašākai sabiedrībai uzklausīt nozaru ekspertu un zinātnieku viedokļus par Latvijai nozīmīgiem jautājumiem, šajā gadījumā mūsu kiberdrošību un civilo aizsardzību,” uzsver profesore Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja un Inovāciju pēcpusdienu iniciatore.
Inovāciju pēcpusdienu mērķis ir veicināt interesi un izpratni par mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju attīstību, kā arī rosināt sabiedrību paplašināt savu redzesloku, runāt, domāt un diskutēt par digitālās attīstības jautājumiem.
Nākamā Inovāciju pēcpusdiena notiks 21. aprīlī, bet diskusiju cikls noslēgsies ar Latvijas Universitātes ikgadējo Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, kas pulcēs universitātes sekmīgākos jaunos zinātniekus un pētniekus šā gada 20.maijā. Tehnoloģiju dienu ietvaros klātienē un tiešsaistē Latvijas sabiedrība tiks iepazīstināta ar Latvijas Universitātes zinātnieku un pētnieku jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem.
Diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit.
