Organizācijas nereti izvēlas veikt videonovērošanu ar skaņas ierakstu. Dažkārt tās arī nevērības dēļ neatspējo kameru ražotāja noklusējuma audio funkciju. Rezultātā netiek pietiekami izvērtēti papildu riski, ko rada ne tikai attēla fiksēšana, bet arī skaņas ierakstīšana. Turklāt ne vienmēr ar to saistītā personas datu apstrāde tiek veikta tiesiski.
Videonovērošanas ierīces, kas nodrošina arī skaņas ierakstu, rada ievērojami lielākus riskus novēroto cilvēku privātumam. Tās fiksē un organizācijas rīcībā nodod informāciju, kuru cilvēki bieži vēlas paturēt pie sevis, un tikai retos gadījumos šādu risku radīšana var būt attaisnojama.
Videonovērošanu ar vai bez audio var uzsākt tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas. Organizācijai (pārzinim) vispirms jāsaprot, kāda problēma pastāv un kāpēc būtu nepieciešama videonovērošana. Tad jāizvērtē, vai videonovērošana konkrētajā situācijā palīdzēs šo problēmu atrisināt un vai ir pamatota vajadzība izmantot arī audioieraksta funkciju. Audioieraksta veikšanu papildus attēla ierakstam var pieļaut, ja mērķi nevar sasniegt citā veidā un šāda apstrāde ir samērīga ar ierakstīto cilvēku privātumu. Proti, organizācijai ir jāizvērtē, vai ieraksta ieguvums būs lielāks nekā cilvēkam nodarītais privātuma apdraudējums/ ierobežojums.
Piemēram, uzņēmuma teritorijā ir uzstādīta videonovērošana, lai aizsargātu uzņēmumam piederošo tehniku pret zādzībām un huligānismu. Minētajā gadījumā nolūka sasniegšanai pietiek ar attēla ierakstīšanu, kas fiksētu nodarījumus, proti, nav attaisnojams audio ieraksts, kurš tostarp ierakstītu uzņēmuma darbinieku un klientu sarunas.
Izmantojiet savai videonovērošanas sistēmai audio ierakstus tikai tad, ja:
- ir identificēta konkrēta vajadzība vai problēma, un jūs varat pierādīt un argumentēt, ka šī vajadzība ir jārisina ar audio ierakstu (tikai ar videoierakstu mērķi sasniegt nevar);
- ir pārskatītas citas metodes, kas mazāk aizskar privātumu, un secināts, ka tās pienācīgi neatrisinās konstatēto problēmu, un vienīgais veids, kā to izdarīt, ir izmantot papildu audio ierakstu;
- esat informējis cilvēkus, ka tiek veikts arī audio ieraksts.
Inspekcijas līdzšinējā prakse liecina, ka personas datu apstrāde, veicot videonovērošanu ar audioierakstu, vairākumā gadījumu nav pamatota. Ir iespējamas retas situācijas, kad tā ir tiesiska un pieļaujama, galvenokārt tā saistīta ar paaugstinātu risku būtiskām organizācijas vai sabiedrības interesēm.
Piemēram, veikala īpašnieks var vēlēties ierakstīt skaņu kases zonā, jo veikalā nereti tiek piedzīvoti nopietni konflikti starp klientiem un pārdevējiem, un strīda izvērtēšanai, kā arī iesaistīto pušu interešu aizstāvēšanai izšķiroša var būt personu verbālās komunikācijas izvērtēšana. Šādā gadījumā skaņas ierakstīšana var tikt uzskatīta par pieļaujamu, ja veikals spēj argumentēt šādas apstrādes būtiskumu, kā arī nodrošina pasākumus, kas pēc iespējas mazina iespējamo negatīvo ietekmi uz klientu privātumu.
Nereti šādas apstrādes tiesisko pamatu var atrast speciālajā normatīvajā regulējumā, kas piemērojams konkrētai nozarei, kurā organizācija darbojas.
Tāpat jāatceras, ka skaņas un attēla ierakstīšana ir divas dažādas datu apstrādes darbības, tādēļ gan audio, gan video veikšanai ir nepieciešami dažādi tiesiskie pamati. Ja tiek veikts audio vienlaikus ar videonovērošanu, tad informatīvajā zīmē norāda, ka tiek veikts arī audioieraksts, kā arī tiesisko pamatu, nolūku un citu informāciju gan par audio, gan par videonovērošanas veikšanu.
