Starptautiskajā konferencē “Trešais kara gads. Latvijas drošība” valsts iestāžu, pašvaldību un aizsardzības jomā strādājošo uzņēmumu pārstāvji informēja konferences dalībniekus par paveikto, sagatavojot Latviju varbūtējai kritiskai situācijai. Vienu referentu teiktais klausītājiem bija ļoti pārliecinošs, citu – radīja jaunus nopietnus jautājumus.
Konferenci 5.jūnijā organizēja Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera, Polijas Latvijas Tirdzniecības kamera, Šveices Tirdzniecības kamera Latvijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācija sadarbībā ar uzņēmumiem “Patria Latvia” un “Vic Tec”. Tās norisi atbalstīja LMT un Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”.
“Ir svarīgi zināt un būt modriem. Tas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējiem. Šobrīd it īpaši ir svarīgi meklēt iespējas un aktīvi tās izmantot drošības, kiberdrošības un ražošanas attīstībai,” šādas tikšanās nepieciešamību skaidro Ilze Čakstiņa, Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras vadītāja.
Īpaša atbildība valsts drošības politikā ir Ekonomikas ministrijai. Jau līdz šim tā pārzināja valsts stratēģisko naftas produktu rezervi, kam krīzes brīdī trīs mēnešus būtu jānodrošina valsts vajadzības. Tagad ministrija atbild arī par iedzīvotāju apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm ārkārtas situācijā.
Ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis skaidroja, ka valdība ir piešķīrusi šim nolūkam vajadzīgo finansējumu, un šajā gadā tādas preces tiks iepirktas. Piesaistot pašvaldības, tās operatīvi tiktu piegādātas krīzes skartiem cilvēkiem.
Par nopietnu, vēl neatrisinātu problēmu Valantis atzina iedzīvotāju vajadzību ārkārtas situācijās izņemt no saviem banku kontiem skaidru naudu. To apgrūtina gan ārpus pilsētām nepieejamie bankomāti, gan aizķeršanās likumdošanā.
Ukrainas sabiedriskais darbinieks un uzņēmējs, Ļvivas pilsētas domes deputāts Andrians Hutņiks (Андріян Гутник) atklāti dalījās skarbajā pieredzē, kad pilsētai Krievijas kara sākumā nācās uzņemt paniski evakuētu Harkivas bēgļu straumi. Viņš brīdināja par problēmām, ko spēj radīt transporta sastrēgumi, vilcieniem ceļā starp abām pilsētām aizvadot pat pusotru diennakti un nepietiekami medikamentu krājumi.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei, JV), pārstāvot arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas valdi, kategoriski apliecināja pašvaldību gatavību būt civilās aizsardzības “mugurkaulam”. Viņš atgādināja Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi, kad valsts iestādes slēdza savas durvis apmeklētājiem, bet pašvaldības sniedza iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību. Tāpat Baiks norādīja – novadi paši spēj sadarboties gan ar valsts civilajām iestādēm, gan ar Latvijas armiju un tās sabiedrotajiem.
Kā “labās prakses piemēri” jau paveiktajam īpaši tika piesaukts LMT ieguldījums NATO komunikācijas tehnoloģiju veidošanā, kur uzņēmums strādā jau vairāku gadus, kā arī SIA “Patria Latvia” nupat Valmierā atvērtā bruņutransportieru ražotne. Tāpat klausītājiem tika atgādināts par citu transportlīdzekļu, munīcijas un uzkabes ražotājiem, par Latvijas dronu industriju – arī kā iespēju investēt jaunu produktu izstrādē.
Savukārt, Latvijas aizsardzības industrija sev biznesa partneri var atrast Polijas uzņēmumu apvienībā PGZ (Polska Grupa Zbrojeniowa S.A. – Polijas Bruņojuma grupa). Tajā ietilpst 50 uzņēmumi, nodarbinot 18 tūkstošus cilvēku 100 ražotnēs. PGZ Attīstības departamenta direktors Mateušs Roškevičs (Mateusz Roszkiewicz) savā prezentācijā demonstrēja grupas iespaidīgo produkciju – bruņu tehniku, artilēriju, radarus.
“Kārtība pasaulē sākās ar kārtību mājās. Ar drošību ir tas pats – ja zinām un mākam parūpēties par savu drošību, tad valstij un valdībai ir jābūt kā vadlīniju turētājam, virzītājam un sadarbības partnerim starp sevi, biznesu un pilsonisko sabiedrību,” uzskata
Polijas Latvijas Tirdzniecības kameras vadītājs Jānis Mārtiņš Skuja.
Ar Somijas galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu konferences dalībniekus iepazīstināja Helsinku pilsētas glābšanas dienesta eksperts Tomi Rasks (Tomi Rask). Tas balstās ciešā dienesta sadarbībā ne tikai ar Somijas armiju un tās rezervistiem vai mediķiem, bet arī dažādām sabiedriskām – ieskaitot mājturības – organizācijām. Krievijas agresijas radīto situāciju pilsētā Rasks raksturoja kā “ilgstošu krīzi”.
Konferences auditorijā vairākkārt skanēja vēlme regulāri dzirdēt pārliecinošus jaunumus par to, kā pašvaldības un valsts kopumā gatavojas iespējamajām krīzēm, tāpēc šādas konferences vēlamas arī nākotnē.
“Dzirdētais liek atsaukties uz banālo līdzību par glāzi: tā ir pustukša vai puspilna? Viss atkarīgs no skatupunkta. Varam koncentrēties tikai uz vēl neizdarīto un lauzīt rokas. Varam novērtēt jau sasniegto un pielikt tur savu roku. Latvijas drošību var spēcināt arī ārvalstu uzņēmēju investīcijas – īpaši, valdībai mazinot bieži kritizētos birokrātiskos šķēršļus,” konferences iespaidus rezumē Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.
Informāciju sagatavoja Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā vadītājs Armands Gūtmanis.
