Eiropas Parlamenta (EP) deputāti apstiprināja Eiropas Mediju brīvības aktu, kas aizsargās Eiropas Savienības (ES) valstu žurnālistus un medijus no politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. Jaunais likums aizliegs valdībām vērsties pret žurnālistiem, lai tie atklātu savus avotus, ievietojot viņu telefonos spiegprogrammatūru (Spyware).
Likumdevēji lielākoties atbalstīja politisko vienošanos. 464 deputāti balsoja “par”, 92 — “pret” un 65 deputāti atturējās. Saskaņā ar to dalībvalstīm būs jāaizsargā mediju neatkarība, turklāt būs aizliegta visu veidu iejaukšanās redakcionālos lēmumos.
“Tas ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību žurnālistiem. Tas ir pirmais Eiropas tiesību akts šajā jomā,” preses konferencē pirms balsojuma sacīja EP deputāte Sabīne Ferhaiena (Vācijas konservatīvā partija).
Jaunais likums aizliedz valdībām pieprasīt, lai žurnālisti atklāj savus avotus, ievietojot spiegprogrammatūru viņu telefonos, tomēr aizliegumam ir daži izņēmumi.
Ar to tiks ieviestas arī pārredzamības prasības attiecībā uz mediju īpašumtiesībām un valsts reklāmu, procedūras mediju koncentrācijas kontrolei, kā arī jauns aizsardzības līmenis ziņu aģentūrām pret patvaļīgiem izņemšanas lēmumiem (arbitrary takedown decisions), ko pieņem lielās tiešsaistes platformas.
“Pasaulē ir aizvien vairāk problēmu saistībā ar mediju brīvību un daudzveidību. Es domāju, ka mums Eiropā patiešām ir jāparāda, ka mediji ir daļa no mūsu demokrātijas,” sacīja Ferhaiena.
Sarunu laikā EP joprojām centās panākt stingrāku aizsardzību pret spiegprogrammatūras izmantošanu, taču šie centieni saskārās ar ES valdību pretestību.
ES valstis jauno likumu apstiprināja jau janvārī. To sāks piemērot 2025. gadā.
